Vērtēs atbildības pastiprināšanu par noziegumiem pret noteiktas seksuālas orientācijas cilvēkiem
Foto: Saeimas administrācija

Ceturtdien, 6. maijā, Saeima komisijām nodeva frakcijas "Attīstībai/Par!" iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, kas pastiprina atbildību par noziegumiem, kas izdarīti naidā pret noteiktas sociālas piederības vai seksuālas orientācijas cilvēkiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Grozījumi tapuši pēc nesenajiem traģiskajiem notikumiem Tukumā, pēc kuriem publiski tika paustas bažas par iespējamu naida noziegumu.

Par grozījumu nodošanu komisijām un izskatīšanu Saeimā nobalsoja 51 deputāts, pret bija 16 un atturējās astoņi. Pret balsoja un atturējās Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības frakciju deputāti, kā arī daži "KPV LV" deputāti un vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Likumprojektā iekļauta pastiprināta atbildība par noziegumiem, kas izdarīti naidā pret noteiktas sociālas piederības vai seksuālas orientācijas cilvēkiem, precizēts vardarbības jēdziena skaidrojums, kā arī paredzēts atteikties no pazīmes "būtisks kaitējums", jo tās konstatēšana līdz šim apgrūtinājusi šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu.

Iesniedzēji norāda, ka patlaban regulējumā attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti uz naida vai nesaticības izraisīšanu un cita veida diskrimināciju, skaidri nosaukti tikai trīs parametri – personas dzimums, vecums vai invaliditāte. Spēkā esošās 2014. gadā pieņemtās normas uzskatāmas par novecojušām un jāpapildina, iekļaujot vairākus kritērijus kuri jau ir vispārpieņemti starptautiskajās cilvēktiesību normās un kuru pārkāpumus varam novērot arī Latvijā, norāda iesniedzēji.

Runājot iesniedzēju vārdā, deputāte Vita Anda Tērauda (AP) norādīja, ka tiesībsargs savā 2020. gada ziņojumā konstatē, ka pieaug naida runas gadījumu skaits pret personām ar citu ādas krāsu, etnisko izcelsmi, kā arī pret seksuālajām minoritātēm. "Plašsaziņas līdzekļos lasām par verbāliem un fiziskiem uzbrukumiem cilvēkiem viņu seksuālās orientācijas dēļ. Traģiskais gadījums Tukumā, ko policija joprojām izmeklē, arī ir liecība tam, cik dramatiski var pavērsties cilvēka liktenis, kam izteikti naidpilni draudi, kas vērsies pēc palīdzības, bet nav to saņēmis," teica deputāte.

"Piedāvājam kritēriju uzskaiti papildināt ar sociālo piederību un seksuālo orientāciju. Robeža, kur beidzas dažādas vārda brīvības izpausmes un kur sākas naida runa, nav vienkārši definējama un sabiedrībā bieži tiek pārprasta. Arī tiesībsargājošās instancēs vēl tikai sāk veidoties kopīga eiropeiska izpratne par to, kur šī robeža ir velkama. Likumprojekts piedāvā Krimināllikumā papildināt un precizēt jēdzienus, lai tuvinātu mūsu sabiedrību vienotai izpratnei. Kritērijos iekļaujamu un nosaucamu vārdā cilvēku grupu, pret kuru Latvijā ir vērsta naida runa. Tā ir tā mūsu sabiedrības daļa ar homoseksuālu orientāciju," skaidroja Tērauda.

Deputāte uzsvēra, ka "ir svarīgi skaidrā tekstā pateikt, ka nedrīkst diskriminēt pēc seksuālās orientācijas, nedrīkst pakļaut cilvēkus naida runai, vai naida noziegumiem seksuālās orientācijas dēļ. Valstij ir pienākums aizsargāt cilvēku pret šādiem aizskārumiem. Ja šādi gadījumi notiek, tiesībsargājošām instancēm ir pienākums tos izmeklēt, kā to daudzkārt ir uzvērusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa".

Tāpēc likumprojekts piedāvā izpildīt tiesībsarga aicinājumu precīzāk skaidrot arī vardarbības jēdzienu, konkretizējot, ka vardarbība var būt gan fiziska, gan seksuāla, gan emocionāla. Likumprojekts paredz atteikties no pazīmes "būtisks kaitējums", jo tās konstatēšana līdz šim ir apgrūtinājusi tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas saistīti ar sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, uzsvēra deputāte.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS), runājot pret nodošanu komisijām, norādīja, ka frakcija neatbalsta to, ka seksuālā orientācija tiek pielīdzināta invaliditātei, kā paredz konkrētais priekšlikums 150. panta pirmajā daļā.

"Mēs neatbalstām tāpēc, ka kriminālnoziegums, naida runa ir un paliek kriminālnoziegums un naida runa, neatkarīgi vai tā ir veikta pret kādu seksuālo orientāciju vai pret ādas krāsu, vai pret heteroseksuāli, vai pret vīrieti, vai sievieti, vai bērnu. Kriminālnoziegums ir un paliek kriminālnoziegums. Tie visi ir jāizmeklē vienlīdz atbildīgi un vienlīdz nopietni, neatkarīgi no kādām orientācijām, sociālām grupām vai kādiem citiem iedalījumiem. Nešķirosim noziegumus pēc to prioritātes. Jebkurš noziegums ir noziegums," teica Tavars.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Attīstībai/Par! Eiropas Cilvēktiesību tiesa Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form