Vērtēs Henkuzena iecelšanas ZVA direktora amatā tiesiskumu
Foto: LETA

Valsts kanceleja vērtēs, vai 2015. gadā Svena Henkuzena iecelšana Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora amatā bijusi tiesiska.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdien valdība atbalstīja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) virzītu lēmumprojektu par Henkuzenam piemērojamo disciplinārsodu, kas paredz Henkuzenu pazemināt amatā uz trīs gadiem par Veselības inspekcijas vadītāja vietnieku.

Vienlaikus no valdības sēdes protokola izriet, ka valdība uzdevusi Valsts kancelejai mēneša laikā izvērtēt Henkuzena iecelšanas ZVA direktora amatā tiesiskumu.

Aģentūras LETA rīcībā esoša informācija liecina, ka valdībai radušās bažas par to, vai Henkuzens 2015. gadā ZVA vadītāja amatā nonācis tiesiski, proti, vai pieticis ar toreizējā veselības ministra Gunta Belēviča lēmumu iecelt Henkuzenu ZVA direktora amatā, vai tomēr bijis nepieciešams arī valdības lēmums.

Informācija aģentūras LETA arhīvā liecina, ka 2015. gadā Belēvičs lēma nepagarināt darba līgumu ar toreizējo ZVA vadītāju Ingunu Adoviču. Vienlaikus Belēvičs 2015. gada novembrī ZVA vadītāja amatā bez konkursa iecēla Henkuzenu, kurš tolaik divus mēnešus bija pildījis aģentūras vadītājas vietnieka pienākumus.

No toreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) iepriekš sacītā žurnālistiem izriet, ka nedēļu pirms izmaiņām ZVA vadībā viņa bija vēlējusies koalīcijas sanāksmē dzirdēt Belēviča pamatojumu par nepieciešamību mainīt ZVA vadītāju, tomēr šis jautājums tika atlikts, jo ministrs nevarēja piedalīties sanāksmē.

Vienlaikus Straujuma mediju pārstāvjiem toreiz atzina, ka veselības ministrs informējis viņu par saviem apsvērumiem nepagarināt darba līgumu ar Adoviču, norādot, ka viņa jau divus termiņus ir šajā amatā un labā prakse paredz mainīt vadītāju pēc diviem termiņiem. Taujāta, vai viņa piekrīt Belēviča argumentiem, Straujuma toreiz skaidroja, ka nevar tiem iebilst, ņemot vērā, ka valdība nelemj par ZVA vadību.

Jau ziņots, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) disciplinārlietu par iespējamu amata pienākumu nepildīšanu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums, pret Henkuzenu ierosināja 8. aprīlī. Disciplinārlieta tika ierosināta pēc otrās ministra rosinātās dienesta pārbaudes par vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kas bija veikti līdz šā gada 8. janvārim.

Disciplinārlietas komisija, kuras sastāvā bija ierēdņi no Tieslietu un Veselības ministrijas un Valsts kancelejas, uzskata, ka Henkuzens 2020. gada 22. decembra Ministru kabineta sēdē sniedza neprecīzu informāciju par Latvijai pieejamo "Pfizer/Biontech" vakcīnas papilddevu skaitu.

Šīs rīcības rezultātā valdība uzdeva Veselības ministrijai organizēt līdz 100 000 papildu vakcīnas devu iegādi no "Pfizer/BioNTech", nevis 420 707 vakcīnas devu iegādi, kā tas būtu bija iespējams, ja valdība būtu saņēmusi pareizu informāciju par pieejamo vakcīnu daudzumu, iepriekš informēja Veselības ministrija.

Disciplinārlietas komisija uzskata, ka pārkāpuma raksturs un to pieļāvušās amatpersonas statuss rada pamatu uzticības zaudēšanai Henkuzenam un liedz viņam turpmāk ieņemt iestādes vadītāja amatu.

Vienlaikus komisija norāda, ka, ņemot vērā Henkuzena darbības novērtējumu un atbildību mīkstinošus apstākļus, viņa atbrīvošana no amata būtu nesamērīga.

Henkuzens tiks pazemināts Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka veselības aprūpē amatā. Ņemot vērā, ka no 6.maija Henkuzens dodas likumā paredzētajā bērna kopšanas atvaļinājumā, disciplinārsoda izpilde sāksies no dienas, kad viņš no tā atgriezīsies.

Pēc konstatētajām problēmām pērn veiktajos vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos uz minēto amatu Veselības inspekcijā vispirms bija iecerēts aizrotēt Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško, taču viņa tam nepiekrita un iesniedza atlūgumu.

Henkuzena prombūtnē ZVA direktora pienākumu izpildītāja būs līdzšinējā ZVA administrācijas vadītāja Ilze Bude, norādīja ministrijā.

Henkuzens rakstiskā atbildē norādīja, ka viņš konceptuāli nepiekrīt disciplinārsodam un aizstāvēšot savas tiesības "tālākās instancēs".

Henkuzena skatījumā, disciplinārlietas izmeklēšanas komisija apstiprinājusi viņa iepriekš pausto, proti, ka par Covid-19 vakcīnu iepirkumiem atbildība nav bijusi uzdota nedz ZVA direktoram, nedz Vakcinācijas darba grupai.

Komisija secinājusi, ka visa nepieciešamā informācija ir bijusi Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta (NVD) rīcībā. Attiecīgi varot secināt, ka VM un NVD bija iespēja šo informāciju sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā, domā Henkuzens. Turklāt komisija rekomendējusi viņu pazemināt amatā uz laiku līdz vienam gadam, norādīja Henkuzens.

Henkuzens, lūdzot "ievērot ģimenes lietu privātumu", norādīja, ka bērna kopšanas atvaļinājumu izmantos "tik ilgi, cik ģimenei būs nepieciešams".

Veselības ministrijā apliecināja, ka Henkuzens saskaņā ar Darba likumu mēnesi iepriekš informējis par lūgumu atļaut doties bērna kopšanas atvaļinājumā no 6. maija līdz 2022. gada 5. maijam.

Tāpat ziņots, ka Henkuzena ieskatā atbildīgais par papildu vakcīnu pret Covid-19 neiepirkšanu jāmeklē politiskā līmenī un Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Intervijā laikrakstam "Diena" Henkuzens iepriekš pauda, ka vakcīnu portfeļa izveidē ekspertiem primārais bija jautājums, cik kopumā vakcīnu devu nepieciešams. Tika ņemts vērā iedzīvotāju skaits, kā arī tas, ka bērni vakcinēti netiek. "Tieši vakcīnu skaits ir būtiska mēraukla, un tas jau ir politisks lēmums. Tas, cik lielā mērā mēs "pārapdrošināmies" vai pasūtām vairāk, nekā būtu vajadzīgs, nav tikai ekspertu lēmums. Tas ir politisks lēmums, par kuru politiķiem jāuzņemas līdzatbildība," sacīja ZVA vadītājs.

Savukārt bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādījusi, ka pērn decembrī Henkuzens pasūtīja mazāku "Pfizer/BioNTech" vakcīnu skaitu, politiķi par to neinformējot.

Mikroblogošanas vietnē "Twitter" Viņķele apgalvojusi, ka pagājušā gada izskaņā, kad Latvija veica ražotāja "Pfizer/BioNTech" vakcīnu pret Covid-19 pasūtījumu, Henkuzens, kurš bija attiecīgās Veselības ministrijas darba grupas vadītājs, nesniedza bijušajai veselības ministrei informāciju par pavisam pieejamo šī ražotāja devu skaitu, kā arī faktu, ka uzdevis NVD ierēdnim pasūtīt 100 000 šī ražotāja vakcīnas devu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Vakcinācija pret Covid-19 Daniels Pavļuts Ilze Viņķele Laimdota Straujuma NVD Zāļu valsts aģentūra Valsts kanceleja Veselības inspekcija Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form