Vērtēs iespēju NATO spēkus Latvijā izvietot pastāvīgi, pauž Blinkens
Foto: LETA

Pirmdien, 7. martā, tikšanās laikā ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) norādījis uz nepieciešamību NATO spēkus Latvijā izvietot pastāvīgi, vismaz kamēr pastāvēs Putina režīms. Blinkens atzina, ka šāda iespēja vēl tiks vērtēta.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Blinkens pirmdien ieradies Latvijā, lai ar valsts amatpersonām apspriestu Krievijas uzbrukumu Ukrainai, Krievijas radītos draudus transatlantiskajai drošībai un citus ar drošības politiku saistītus jautājumus.

Pēc tikšanās Rinkēvičs mediju pārstāvjus informēja, ka puses apsprieda plašu jautājumu loku, bet primāri tika runāts par palīdzības sniegšanu Ukrainai. Ministrs apliecinājis Latvijas gatavību sniegt visa veida atbalstu Ukrainai, cieši sadarbojoties ar ASV. Tāpat puses runājušas par to, kā vēl efektīvāk cīnīties pret Krievijas agresiju un kādi soļi sperami sankciju piemērošanā.

Latvija vēlas pastāvīgu NATO klātbūtni

Pēc Rinkēviča teiktā, puses pārrunājušas arī jautājumu par NATO Austrumu flanga tālāku stiprināšanu. Ministrs pateicās ASV, Kanādai, Spānijai un citām valstīm, kas mūsu reģionā izvietojušas savu karaspēku, vienlaikus Rinkēvičs pauda nostāju, ka NATO spēkiem Baltijas reģionā būtu jāuzturas pastāvīgi. "Mums nav ilūziju par to, kāda būs Krievija Putina laikā. Nav iemeslu domāt, ka Krievija mainīs savu politiku," secināja ārlietu ministrs.

Ministrs sarunas laikā ar Blinkenu uzsvēris, ka Latvija aizsardzības jomā vēlētos redzēt pastāvīgus risinājumus, vienlaikus viņš informēja, ka Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija, gatavojoties Madridē gaidāmajam NATO samitam, izstrādās priekšlikumus efektīvai visu NATO dalībvalstu aizsardzībai. Rinkēvičs piebilda, ka pastāvīga NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs būtu nepieciešama tik ilgi, "kamēr pastāvēs Putina režīms vai vēl ilgāk".

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kas tiek saprasts ar "efektīvu aizsardzību", Rinkēvičs paskaidroja, ka Baltijas valstis patlaban mācās no tā, kas notiek Ukrainā, ļaujot secināt, ka ir jāstiprina Baltijas valstu gaisa aizsardzība un krasta apsardze. "Lai šos jautājumus risinātu, tas prasa zināmu procesu, bet sapratne par šo jautājumu risināšanu ir," teica ministrs.

Savukārt Blinkens piebilda, ka ASV regulāri pārskata savu spēku globālo izvietojumu. "Runājot par pastāvīgo spēku izvietošanu, jāņem vērā, kāda ir situācijas attīstība, izmaiņas, draudi. Skatīsimies, kā uz šo priekšlikumu atbildēsim. Patlaban lēmuma vēl nav, bet mēs to vērtēsim, kad pārskatīsim spēku izvietojumu," teica ASV valsts sekretārs.

Blinkens atzina, ka NATO jau ir ievērojami stiprinājusi Austrumu flangu, nosūtot papildus spēkus un aprīkojumu, tostarp triecienlidmašīnas. Bet par NATO spēku pastāvīgu klātbūtni tiks spriests kopā ar visiem alianses locekļiem.

Viņš arī sacīja, ka NATO pirmo reizi vēsturē ir aktivizējusi savus aizsardzības plānus, turklāt ASV plāno uz Eiropu nosūtīt vēl 7000 spēkus, kā arī pārvietot Eiropā esošās vienības uz Austrumu flangu. "Turpināsim rotēt spēkus uz Latviju un Baltijas reģionu," sacīja Blinkens.

Neieviesīs lidojumu aizlieguma zonu

Komentējot mediju pārstāvju vaicāto par iespējām noteikt Ukrainā lidojumu aizliegumu zonu, Blinkens sacīja, ka šis jautājums ticis pārrunāts ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, pusēm vienojoties, ka šāds risinājums netikšot īstenots.

"Virzām visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu karu. Mēs negribam paplašināt karu uz mūsu pašu valstu teritorijām. Lidojumu aizlieguma zona mums atļautu šaut Krievijas lidmašīnām, ja tās neievērotu šo zonu, bet tas varētu izraisīt tiešu konfliktu ar Krieviju, tādējādi paplašinot konfliktu. Neviens tajā nav ieinteresēts, tostarp ukraiņu tauta," secināja ASV valsts sekretārs, piebilstot, ka nepieciešamības gadījumā ASV ir apņēmusies aizstāvēt katru collu NATO teritorijas.

Krievija rīkojas kā Ļeņingradas blokādē

Viņš kritizēja Krieviju par tās veiktajiem uzbrukumiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri mēģina pamest apdzīvotas vietas, kurās nav nedz elektrības, nedz siltuma, nedz pārtikas. ASV valsts sekretārs pauda, ka katrs krievs zina par Ļeņingradas blokādi Otrā pasaules kara laikā, kad iedzīvotāji tika turēti badā un sagrauti, izraisot simtiem tūkstošu cilvēku nāvi, turklāt šāds liktenis skāris arī Putina ģimeni.

"Tagad Krievija badina tādas pilsētas kā Mariupole," piebilda Blinkens aicinot Krieviju atļaut Ukrainas iedzīvotājiem izkļūt no kara darbības zonām.

Komentējot Rietumu valstu iespējas sniegt lielāku atbalstu Ukrainai, ASV valsts sekretārs uzsvēra, ka jau tagad tiek darīts viss, lai Ukraina varētu sevi nosargāt. Viņš norādīja, ka ASV šogad piešķīrusi Ukrainai līdzekļus un plāno vēl piešķirt.

Atbalsts medijiem un sankciju paplašināšana

Pēc Rinkēviča teiktā, puses arī runājušas par nepieciešamību atbalstīt Krievijas un Baltkrievijas neatkarīgos medijus, palīdzot tiem ne tikai pamest savas valstis, bet arī strādāt, lai krievu valodā runājošie saņemtu godīgu un objektīvu informāciju, nevis Krievijas propagandu.

Savukārt, komentējot pārrunāto par sankciju paplašināšanu pret Putina režīma pietuvinātajiem, Rinkēvičs uzsvēra, ka tās tiks paplašinātas.

"Būtiski ir ne tikai noteikt sankcijas, bet arī tās pildīt. Vienojāmies par informācijas apmaiņu, lai atrastu Krievijas oligarhu īpašumus un kontus, lai tos pakļautu sankcijām, un te ir būtiska transatlantiskā sadarbība," sacīja ārlietu ministrs.

Jau vēstīts, ka rit 12. diena kopš Krievijas iebrukuma neatkarīgā Ukrainā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Aizsardzības ministrija Ārlietu ministrija ASV Baltija Baltkrievija Edgars Rinkēvičs Kanāda Krievija NATO Spānija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form