Lietu pēc būtības tiesa skatīs 12.septembrī plkst.11.
Kopumā Kultūras ministrija ir iesniegusi piecas prasības par taisnīgas atlīdzības noteikšanu.
Prasības par taisnīgas atlīdzības noteikšanu skatīs otrdien un trešdien.
Pagājušajā nedēļā tiesa nolēma, ka tiesu izpildītājiem jāveic Jurim Jaunzemam piederošā nekustamā īpašuma novērtēšana.
Kā iepriekš informēja valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” Komunikāciju nodaļas vadītājs Rolands Puhovs, tiesa tiek lūgta noteikt taisnīgu atlīdzību par 911 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Rīgā, Akmeņu ielā 8, kas pieder Arnim Dambrānam, Jurim Dambrānam, Laumai Lelei un Ritai Flinterei.
Tiesa tiek arī lūgta noteikt taisnīgu atlīdzību četriem piespiedu kārtā atsavinātajiem dzīvokļiem Rīgā, Uzvaras bulvārī 2 - dzīvokli Nr.3, kura kopējā platība ir 97,1 kvadrātmetrs un kas pieder Jurim Jaunzemam, dzīvokli Nr.9, kura kopējā platība ir 97,48 kvadrātmetri un kas pieder Tatjanai Čerkovskai, dzīvokli Nr.20, kura kopējā platība ir 114,41 kvadrātmetrs un kas pieder Valentīnam Leitēnam, kā arī dzīvokli Nr.22, kura kopējā platība ir 118,36 kvadrātmetri un kas pieder Gintam Gailītim.
Pēc Puhova sniegtās informācijas, par dzīvokli Nr.3 Rīgā, Uzvaras bulvārī 2, Kultūras ministrija ir piedāvājusi Ls 79 466, par dzīvokli Nr.9 - Ls 69 933, par dzīvokli Nr.20 - Ls 89 900, par dzīvokli Nr.22 - Ls 102 066, bet par zemesgabalu Akmeņu ielā 8 - Ls 168 166, bet vienošanās nav panākta.
9.jūnijā Saeima pieņēma likumu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas vajadzībām”, ar kuru tika atsavināti četri privātpersonu īpašumā bijuši zemesgabali, septiņi Rīgas pašvaldībai piederoši īpašumi un deviņi dzīvokļi.
Par likuma pieņemšanu nobalsoja 65 deputāti, “pret” - 15, bet atturējās trīs deputāti.
2.jūnijā Satversmes tiesa pēc privātpersonu sūdzībām ierosināja lietu par jaunās LNB ēkas būvniecībai nepieciešamo īpašumu atsavināšanas likumību pēc kopumā desmit Kuģu ielas 8. un 10.namu un Uzvaras bulvāra 2.nama īpašnieku un iedzīvotāju pieteikuma. Sūdzības iesniedzēji neiebilst pret pašu likumu par īpašuma atsavināšanu, bet gan pret kārtību, kādā tas tiek darīts, norādot, ka iepriekš likumā bija noteikts, ka īpašums tiek atsavināts tikai pēc tam, kad panākta vienošanās par cenu vai arī, ja par cenu vienošanās netiek panākta, - pēc tiesas sprieduma.
Saeima ir pieņēmusi arī grozījumus Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu civilprocesa maksimāli ātru uzsākšanu lietās par taisnīgas atlīdzības noteikšanu īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumos.
Civilprocesa likuma 149.pants ir papildināts ar devīto daļu, kas nosaka, ka “lietās par atlīdzības apmēra noteikšanu nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumos tiesas sēde nosakāma 15 dienu laikā pēc paskaidrojumu saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc sagatavošanas sēdes”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
