Foto: DELFI
Minimālā pakalpojumu apjoma nodrošināšanai veselības aprūpei nākamgad no valsts budžeta nepieciešami 466,4 miljoni latu līdzšinējo 436,2 miljonu latu vietā, bet sistēmas sakārtošanai VM plāno vairākus pasākumus, tostarp mazināt lielo ģimenes ārstu prakšu skaitu un sakārtot slimnīcu finansēšanas modeli.

Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) ceturtdien izsludinātā Veselības aprūpes sistēmas attīstības plāna 2011.-2013.gadam variants, ko rosina atbalstīt Veselības ministrija (VM), paredz veselības nozares budžetam nākamgad atvēlēt 466,4 miljonus latu, kas ir par aptuveni 30 miljoniem latu vairāk nekā šogad. Turklāt VM norāda, ka 2012. un 2013.gadā būs nepieciešams vēl papildus finansējums, jo vairs nebūs pieejama Pasaules Bankas finansētā Sociālās drošības tīkla stratēģija jeb tā dēvētais "sociālais spilvens".

VM norāda, ka ar šādu finansējuma apjomu turpmākajos trīs gados varēs turpināt uzturēt 1361 ģimenes ārstu praksi ar 2,26 miljoniem reģistrēto pacientu un saglabāt esošo primārās veselības pakalpojumu apjomu jeb 7,5 miljonus apmeklējumu gadā. Tāpat šāds finansējums ļautu nodrošināt ambulatorās aprūpes pakalpojumu pakāpenisku pieaugumu no 15,5 līdz 16,92 miljoniem speciālistu izmeklējumu gadā un pacientu hospitalizāciju samazinājumu no 314 874 līdz 312 360 hospitalizācijām gadā.

VM plānā iekļāvusi arī otru risinājuma variantu, kas paredz nākamgad veselības aprūpei saglabāt pašreizējo finansējuma apjomu - 436,2 miljoni latu gadā. Taču VM uzsver, ka arī šajā variantā 2012. un 2013.gadā būs nepieciešams papildus finansējums, jo vairs nebūs pieejami "sociālā spilvena" līdzekļi. Turklāt tad būtu jāīsteno īslaicīgi taupības pasākumi, kas mazinātu veselības aprūpes pieejamību. Piemēram, pacientu iemaksu kompensēšana tikai trūcīgām un maznodrošinātām personām, grūtniecēm, bērniem līdz divu gadu vecumam un mirušajiem pacientiem dotu 17,4 miljonu latu ietaupījumu, bet konkrētu pakalpojumu, piemēram nieru transplantācijas, psihiatriskās palīdzības vai plānveida invazīvās kardioloģijas neapmaksāšana no valsts budžeta pacientiem darbspējas vecumā ļautu mazināt tēriņus par 12,5 miljoniem latu.

Plāna izpildes rezultatīvie rādītāji cita starpā paredz samazināt stacionāro gultu skaitu no pašreizējām 450 līdz 350 gultām uz 100 000 iedzīvotāju 2013.gadā, bet psihiatriskā profila gultu skaitu attiecīgi no 2000 līdz 1314. Lielo ģimenes ārstu prakšu īpatsvaru paredzēts samazināt no pašreizējiem 15% līdz 10% no visām ģimenes ārstu praksēm 2013.gadā.

Tāpat rezultatīvie rādītāji paredz samazināt vidējo gultdienu skaitu uz vienu pacientu, palielināt vidējo gultas noslodzi un ambulatoro apmeklējumu, mājas aprūpes vizīšu un dienas stacionārā ārstēto slimnieku skaitu.

Ministrija norāda, ka veselības aprūpes sistēma pašlaik risina veselības problēmu izraisītās sekas, tas ir, ārstē slimības, nevis pietiekami novērš cēloņus. Tāpat netiek nodrošināta integrēta, nepārtraukta un pēctecīga veselības aprūpe, ko veicina arī tas, ka mediķi saņem samaksu par veikto manipulāciju nevis ārstēšanas gala rezultātu jeb kvalitāti.

VM konstatējusi, ka nepietiekamas primārās veselības aprūpes pieejamības dēļ tiek nevajadzīgi noslogots neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un slimnīcu uzņemšanas nodaļas, jo pacienti izmanto "ātrās palīdzības" pakalpojumus arī gadījumos, kad palīdzību varētu sniegt ģimenes ārsts vai ambulatori strādājošs ārsts speciālists, jo pacientam "ātrā palīdzība" ir pieejamākais pakalpojumu sniedzējs.

VM uzskata, ka pašlaik veselības aprūpē nav pietiekami izmantota iespēja slēgt līgumus tikai ar efektīvākajiem pakalpojumu sniedzējiem, līdz ar to veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits un struktūra nav optimāla.

VM atzīmē, ka laikā, kad tika palielināts finansējums veselības aprūpes sistēmai un palielinājās izmaksas uz vienu iedzīvotāju, veselības aprūpes sistēmas efektivitāte nepalielinājās. Tāpēc ministrija rosina īstenot pasākumus veselības aprūpes sistēmas darbības efektivitātes palielināšanai.

Ministrija uzskata, ka papildus finanšu un cilvēkresursi jāpiesaista primārās veselības aprūpes sistēmai, lai ģimenes ārsta un viņa komandas pakalpojumus nodrošinātu pēc iespējas tuvāk pacientu dzīves vietai.

Šim nolūkam plānā rosināts pašlaik strādājošām 218 lielajām ģimenes ārstu praksēm, kurās reģistrēti vairāk kā 2000 pacienti katrā, piesaistīt otru ģimenes ārstu, lai nodrošinātu, ka pacienti saņem veselības aprūpes pakalpojumus piecu darba dienu laikā un samazinās rindas uz pieņemšanu. Lai pieņemtu darbā vēl 218 ģimenes ārstus, nepieciešami papildus 1,7 miljoni latu gadā, ko plānots segt no līdzekļu ekonomijas veselības aprūpes sistēmā.

Plāns arī paredz otras māsas piesaisti ģimenes ārstu praksēm, kam nepieciešami gandrīz pieci miljoni latu gadā. Nākamgad šo pasākumu plānots segt no Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem, bet 2012. un 2013.gadā būs vajadzīgs valsts budžeta finansējums - 4 841 592 lati ik gadu, norāda VM.

No "sociālā spilvena" naudas nākamgad plānots segt arī 191 233 latus ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa uzturēšanai, kur pacienti varētu zvanīt un saņemt mediķu padomu ārpus ģimenes ārsta darba laika. Savukārt no 2012.gada arī šis pasākums būtu jāapmaksā no valsts budžeta un tas prasītu papildus katru gadu 163 576 latus.

Plāns paredz arī ieviest ģimenes ārstu kvalitātes kritērijus, daļu no ģimenes ārsta pakalpojumu finansēšanai paredzētajiem līdzekļiem novirzot uz darbības rezultātu balstītai apmaksai. Tāpat plāns paredz izstrādāt regulējumu, lai atvieglotu iespēju pārdot, dāvināt, mantot un citā veidā atsavināt ārsta praksi, ja prakses ārsts vēlas pārtraukt praktizēšanu.

Kā būtisku pasākumu VM atzīmē modernas sekundārās veselības aprūpes sistēmas izveidi, uzsvaru liekot uz ambulatoro veselības aprūpi un īslaicīgu atrašanos slimnīcās. Šī mērķa sasniegšanai ministrija rosina pilnveidot diagnostisko izmeklējumu finansēšanas modeli un izstrādāt kritērijus kvalitatīvāko un efektīvāko pakalpojumu sniedzēju atlasei, kā arī citādi attīstīt ambulatoros pakalpojumus.

"Ātrās palīdzības" dienesta attīstībai VM rosina izvērtēt iespēju, ka NMPD brigādes sniedz traumpunktu pakalpojumus vietās, kur tādi nav pieejami vai traumpunkta finansēšana no veselības aprūpes budžeta līdzekļiem ir neefektīva. Tāpat ministrija plāno izvērtēt traumpunktu darba apjomu, pieļaujot iespēju atsevišķos gadījumos traumpunktu darba laiku noteikt tikai darba dienās no plkst. 18 līdz 8 un brīvdienās un svētku dienās.

Tāpat plāns paredz līdz 2012.gada beigām izveidot vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmu un dispečeru centrus. Plānā gan nav norādītas ne šī pasākuma izmaksas, ne finansēšanas avoti.

Lai palielinātu dienas stacionāru efektivitāti, plāns paredz definēt dienas stacionārā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, noteikt precīzākas klīniskās indikācijas ārstēšanai dienas stacionārā un ārstēšanās ilguma ierobežojumus un noteikt papildus dienas stacionāra apmeklējuma tarifam apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumus. Paredzēts arī no valsts budžeta neapmaksāt tādus stacionāros sniegtos pakalpojumus, kurus var saņemt ambulatori, un atsevišķus dienas stacionāra pakalpojumus papildus gultas dienas apmaksai.

Tāpat plāns paredz skaidrāk nošķirt dienas stacionāra un pacientu viesnīcu pakalpojumus no diennakts stacionāra pakalpojumiem.

Plāns arī paredz noteikt, ka no valsts budžeta līdzekļiem veselības aprūpes pakalpojumi tiek apmaksāti tikai tajās slimnīcās, kuras iepriekšējā gadā ir nodrošinājušas konkrētu prasību un kritēriju izpildi. Šajās prasībās plānots noteikt gan diennaktī strādājošo speciālistu skaitu un dalījumu specialitātēs pa slimnīcu līmeņiem, gan uzņemšanas nodaļas darbības principus, gan pacienta aprūpes posmus – akūta stacionēšana, ārstēšana, rehabilitācija un citus.

Vienlaikus plānots precizēt un pilnveidot slimnīcu klasifikāciju, konkretizējot katra līmeņa slimnīcai izvirzāmās obligāti nodrošināmās prasības un iezīmējot atšķirību starp dažāda līmeņa pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, universitātes līmeņa slimnīca un reģionālā daudzprofilu slimnīca.

Lai to panāktu, VM plāno izvērtēt vidējās ārstēšanas izmaksas slimnīcās un noteikt, ka visiem pakalpojumu sniedzējiem vienādi pakalpojumi tiek finansēti pēc vienāda apmaksas principa. Ministrija arī iecerējusi izstrādāt priekšlikumus tās slimnīcu infrastruktūras mazināšanai, kas nav nepieciešama ārstniecības nodrošināšanai, un izvērtēt iespēju noteikt nepieciešamās platības lielumu uz vienu pacientu.

VM arī rosina liegt no valsts un ES budžeta līdzekļiem iepirkt tādas medicīnas tehnoloģijas, kas jau ir pietiekamā daudzumā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu un apkalpojamo teritoriju, un noteikt tās ārstniecības iestādes, kur valsts pērk pakalpojumus, kuru sniegšanā tiek pielietotas "dārgās medicīnas tehnoloģijas".

VM arī plānot mazināt psihiatriskā profila gultu skaitu, vienlaicīgi attīstot ambulatoros centrus ar dienas stacionāru psihiatrijas pacientu apkalpošanai.

Lai racionalizētu zāļu lietošanu un novērstu nepamatotu kompensējamo medikamentu uzkrājumu veidošanos pie pacienta, VM rosina ieviests pacienta līdzmaksājumu 100% apmērā kompensējamām zālēm par katru pacientam izrakstīto recepti. Papildus iegūtos līdzekļus novirzīs, lai palielinātu kompensējamo medikamentu pieejamību bērniem.

Tāpat ministrija iecerējusi izvērtēt iespēju paplašināt recepšu izrakstīšanas tiesības, ļaujot to darīt ne tikai ārstam vai ārsta palīgam. Plānā gan nav norādīts, kam vēl varētu dot tiesības izrakstīt receptes, taču šis pasākums iekļauts plāna sadaļā par farmaceitiskās aprūpes jeb aptieku pieejamības palielināšanu. VM arī uzskata, ka būtu arī jāizvērtē farmaceitiskās veselības aprūpes sniedzēju teritoriālo izvietojumu ārpus pilsētām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!