Latvijas veselības aprūpes iestāžu darbinieku – gan mediķu, gan atbalsta personāla – attieksme pret Covid-19 vakcināciju 76,9% gadījumu ir pieņemoša un atbalstoša, secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieku veiktajā aptaujā, portālu "Delfi" informēja RSU pārstāve Vineta Romāne.
Vispieņemošākā attieksme pret Covid-19 vakcināciju konstatēta ārstiem – 92,6% aptaujāto ārstu norādīja, ka viņi ir vakcinēti vai vakcinēsies tiklīdz tas būs iespējams.
Vētījot respondentus pēc izglītības līmeņa, RSU pētnieki novēroja tendenci – jo augstāks izglītības līmenis, jo lielāks pieņemošas attieksmes īpatsvars.
Līdz ar to, salīdzinot starp izglītības līmeņiem, vispieņemošākā attieksme ir pētījuma dalībniekiem ar maģistra vai ārsta grādu (88,9%) un respondentiem ar doktora grādu (89,4%).
Aptaujas rezultāti arī liecina, ka vispieņemošākā attieksme pret vakcināciju ir Rīgā un Rīgas reģionā strādājošajiem, kur 84,5% respondentu norādīja, ka viņu attieksme pret vakcināciju ir pieņemoša. Pētnieki atzīmē, ka vīriešiem pieņemoša attieksme ir 90,4%, bet sievietēm – 73,9% gadījumu.
Tāpat aptaujā konstatēts, ka visbiežāk veselības aprūpes darbiniekus vakcinēties pret Covid-19 motivēja plaši pieejama, droša un uzticama informācija par vakcīnām, iespēja konsultēties ar kompetentu ārstniecības personu, ērts laiks un vieta, lai veiktu vakcināciju, kā arī citu vakcinēto pieredzes stāsti.
Vēl pētījuma dalībnieki par labu vakcinācijai minēja tādus argumentus kā uzticība medicīnai, drošība sev un citiem, iespēja izvairīties no smagas slimības gaitas. Motivējoši faktori potēties bija arī ierobežojumu atvieglojumi, veidojot pūļa imunitāti, kā arī darba vietas specifika.
Aptauja noritēja no šī gada marta līdz maijam, tajā piedalījās 1444 respondenti no dažādām Latvijas veselības aprūpes iestādēm.
"Stradiņa slimnīcā līdzīgi kā sabiedrībā kopumā attieksme pret vakcināciju ir saistīta ar izglītību. Vairāk nekā 94% no sertificēta ārstniecības personāla vakcināciju uzskata par nepieciešamu, savukārt māsu palīgiem atbalsts vakcinācijai ir zem 40%. Mūsu ārstniecības personāls, kas ikdienā ir saskarsmē ar infekcijas skartajiem pacientiem, sabiedrības drošības dēļ ir vakcinējies". Asociētā profesore Strīķe arī norāda, ka pūļa imunitāte Latvijā patlaban ir zema, kas vīrusam dod iespēju mainīties un izplatīties jaunu mutāciju formā, tādēļ tikai plaša vakcinācija var pasargāt gan no vīrusa Delta varianta, gan citām iespējamajām mutācijām nākotnē. Turklāt, kā atgādina ārste, "pārslimošana vēl nenodrošina dažādu veselības risku mazināšanos, jo šobrīd klīnikā ik dienu ir novērojams pārslimojušo pacientu veselības problēmu pieaugums," ar Romānes starpniecību pauda RSU asociētā profesore, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārste Eva Strīķe.
Aptauju īstenoja Psiholoģijas laboratorijas zinātniskā asistente Sintija Lielšvāgere-Endele, studiju programmas "Māszinības" maģistrante Elīna Puzanova, piedaloties arī Psiholoģijas laboratorijas vadītājai docentei Jeļenai Koļesņikovai un Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes dekānei profesorei Ingai Millerei.
Jau ziņots, ka šobrīd ārstiem nav noteikta obligāta vakcinācija pret Covid-19, taču gadījumā, ja ārsts nav saņēmis poti, viņam regulāri ir jāveic Covid-19 testi.
