Izlases veidā ūdens paraugi paņemti publiskās ūdensapgādes sistēmās, kas nav saistītas ar saslimšanas perēkļiem. Testēšanas rezultāti tiks saņemti un izvērtēti nākamās nedēļas sākumā. VI aicinājusi uz sadarbību un informējusi arī Rīgas domi par legionelozes profilakses pasākumiem.
VI informēja, ka legionellas ir sastopamas dabas ūdeņos ‒ upēs un ezeros ‒, kā arī mākslīgās ūdens sistēmās - karstajā un aukstajā ūdenī un aplikumos ūdens uzglabāšanas tvertnēs, tostarp ēku ventilācijas sistēmu dzesēšanas torņos, cauruļvados, krānos, dušas uzgaļos un citur. Baktērija var izdzīvot zemā temperatūrā, atrodoties ūdenī rezistentā stāvoklī, bet tā vairojas +20 -45 grādu temperatūrā stāvošā ūdenī, ja ir pietiekamā daudzumā barības vielas, un jo īpaši bioplēves aplikumos uz cauruļvadu, dušas galviņu un citām iekšējām virsmām.
"Vislielākā inficēšanās bīstamība ir gadījumos, kad legionellu baktērijas savairojas lielā skaitā tām optimālajā + 37‒42 grādu temperatūrā. Savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50‒60 grādiem, baktērija iet bojā," norādīja VI.
Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Nevar inficēties ar legionellozi, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes - ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas, kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.
VI klāstīja, ka saslimstība ar legionellozi ir daudz augstāka, nekā pašlaik tiek diagnosticēts, un baktērija atrodas trešajā vai ceturtajā vietā starp mikrobu izraisīto, sadzīvē iegūto pneimoniju cēloņiem. Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu. Būtisks riska faktors ir smēķēšana. Veselības inspekcija aicina ikvienu rūpēties par savu veselību un sliktas pašsajūtas gadījumā nekavējoties vērsties pie sava ģimenes ārsta.
Jau vēstīts, ka Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) epidemiologi šogad konstatējuši leģionāru slimību izraisošo baktēriju legionellu klātbūtni piecu Rīgas namu ūdensvados, bet pieļauj, ka baktērijas izplatība varētu būt arī daudz plašāka, tādēļ aicina iedzīvotājus veikt nepieciešamos profilakses pasākumus.
LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka ārsti rūpīgi izjautājuši visus 13 šogad ar leģionāru slimību sasirgušos cilvēkus, lai noskaidrotu infekcijas avotu. Septiņos gadījumos to nav izdevies atrast, bet sešu saslimušo dzīvesvietās piecos dažādos Rīgas namos konstatēta legionellu klātbūtne karstā ūdens paraugos - gan dzīvokļos, gan pie siltummezgliem, kur tiek nodrošināta ūdens piegāde visai mājai.
Leģionāru slimība jeb legioneloze ir reta pneimonijas forma, kas pazīstama kopš 20.gadsimta vidus. Pirmais legionelozes gadījums reģistrēts 1947.gadā, bet pirmais uzliesmojums ‒ 1957.gadā Minesotā. Slimību izraisošā baktērija tika identificēta 1976.gadā pēc liela uzliesmojuma Filadelfijā, ASV, kara veterānu leģiona sanāksmē.
Leģionāru slimības inkubācijas periods ir divas līdz 10 (visbiežāk piecas līdz sešas) dienas. Slimībai raksturīgs straujš sākums, ķermeņa temperatūrai paaugstinoties līdz 39‒40,5 grādiem, novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, neproduktīvu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, sirds un nieru mazspēju, pneimoniju, diareju. Ja slimība netiek ārstēta, letalitāte ir līdz 39%. Ārstēšanas gadījumā letalitāte ir 5‒10%.