Veselības mācība un trešā medmāsa – diskutē par augstās mirstības novēršanu
Foto: Viesturs Radovics, DELFI

Lai novērstu augsto cilvēku mirstību gan no novēršamiem, gan nenovēršamiem cēloņiem, jāveicina sabiedrības izglītošana veselības jautājumos un jārada palīgmehānismi ģimenes ārstu praksēm, piemēram, apmaksājot trešo medicīnas māsu, izskanēja otrdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komitejā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvija ar augstās cilvēku mirstības dēļ ierindojas pirmajās vietās starp OECD valstīm, norādīja komisijas vadītājs Andris Skride (AP). Šos rādītājus ietekmē gan pašu cilvēku attieksme pret veselību – vai smēķē, lieto alkoholu, regulāri lieto nepieciešamos medikamentus un pārmērīgi uzturā lieto sāli, gan ārstniecības iespējas un kvalitāte.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Dzintars Mozgis piebilda, ka jāņem vērā arī cilvēku mazkustīgais dzīvesveids, nepietiekošā veselības aprūpes sistēmas stabilitāte, kas izpaužas kā pārslodze, kā arī finansiālie, ģeogrāfiskie un tehnoloģiskie ierobežojumi pieejamībā iedzīvotājiem.

Kā norādīja Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vecākā eksperte Lolita Meļķe-Prižavoite, daļa augstās mirstības iemeslu meklējama arī dezinformācijā.

Viņa atgādināja, ka ministrijā ir izveidota darba grupa, kas analizē augstos mirstības rādītājus, kas arī rosinās padziļinātāku pētījumu un pēc tā nāks klajā ar pierādījumos balstītiem secinājumiem un ieteikumiem situācijas uzlabošanā.

Veselības inspekcijā (VI) ir sīkāk analizētas vairāk nekā 200 mirušu ar Covid-19 stacionētu pacientu medicīniskās kartes, kur inspekcija salīdzinājusi ārstēšanas kvalitāti. Pirmsšķietamie secinājumi liecina, ka lielākajai daļai pacientu ir konstatētas blakus saslimšanas – aptaukošanās, kardiovaskulārās slimības, hroniskas plaušu slimības, cukura diabēts vai onkoloģiskas saslimšanas.

Tāpat vērojams, ka augstāka mirstība ir tieši 60-69 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem, komisijā pauda VI eksperte Ilze Dzerkale.

Sīkāk Covid-19 nāves gadījumi tiek analizēti arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, pauda infektoloģe Ludmila Vīksna.

Lai gan darbs pie pētījuma varētu tikt pabeigts martā, sākotnējie signāli liecina, ka lielā mirušo skaita iemesls varētu but meklējams pacientu pirmshospitalizācijas stāvoklī, lēnajā vakcinācijas aptverē, kā arī pacienta attieksmē – ne viens vien pandēmijas laikā ir atteicies no hospitalizācijas un tāpat tur nokļuvis, bet jau smagākā stāvoklī, vai pats pēc savas gribas izrakstījies no stacionāra, norādīja Vīksna.

Viņa nevakcinēto pacientu mirstībā saskata arī dezinformācijas ietekmi – daudzi pacienti, nonākot stacionārā, lielākoties klusē, jo viņiem esot kauns stāstīt to, ka viņi nav vakcinējušies vai tikuši atrunāti to darīt, bet atklātības mirklis esot ceļā uz reanimāciju – viņi atzīstoties, ja vēl esot spējīgi parunāt, sacīja Vīksna.

Savukārt Nacionālajā veselības dienestā (NVD) atzīst, ka Covid-19 pandēmijai ir pasliktinājusi pakalpojumu pieejamību un arī dienesta kapacitāti – tā kā lēmumi mainās, daudz laika jāvelta jaunu apmaksas nosacījumu izstrādei, tāpēc dienestam neatliek laika, lai izvērtētu katras veselības iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti, atzina NVD pārstāve Alda Reinika.

Komisijas deputāti un eksperti nonāca pie secinājuma, ka daudz sabiedrības izglītošanā varētu darīt veselības mācības ieviešana skolās vai bērnudārzos – pieaugušo cilvēku izglītošana par šādiem jautājumiem līdz šim notikusi kampaņu veidā, bet tas esot nepietiekami, tāpēc komisija vienojās rakstīt vēstuli VM, lai norādītu, ko var darīt, lai samazinātu augsto mirstību.

Kā sacīja VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP), veselības mācība dos pakāpenisku, ne ātru efektu. Viņš akcentēja, ka sabiedrībai ir jāmēģina rūpēties par savu veselību, savukārt slimnīcām, kur pakalpojumi ir nedroši vai ir augstāka mirstība salīdzinājumā ar citām, vai nu pakalpojumu sniegšanas kvalitāte ir jāuzlabo vai jāpārstāj to sniegšana.

Viens no risinājumiem varētu būt arī trešās medicīnas māsas piesaiste ģimenes ārstu praksēs, kas, pēc NVD aprēķiniem, varētu prasīt 2,5 miljonus eiro, jo tikai 15% no ģimenes ārstu praksēm būtu tāda iespēja kapacitātes un telpu ziņā.

Skride aicināja tam mēģināt rast līdzekļus kā vienai no top prioritātēm.

Situāciju ģimenes ārstu praksēs ieskicēja arī Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, minot, ka ir gadījumi, kur kāds ģimenes ārsts ir devies pensijā vai nomiris, tāpēc blakus esošajam ārstam ir jāpārņem viņa pacienti, bet otra ārsta divi palīgi jāatlaiž no darba, jo tos praksē pretēji pacientiem nevar paņemt.

Tāpat viņa akcentēja, ka Latvijā aptuveni 30% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā, līdz ar to vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jau drīzumā var palikt bez primārās veselības aprūpes.

Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide norādīja, ka 30% ģimenes ārstu prakšu nav pat otras medicīnas māsas, jo to nozarē trūkst. Tāpat problēmas radot ārsta vai māsas aiziešana karantīnā pēc saskares ar Covid-19 pacientu – vai nu tas rezultējas ārsta pārslodzē vai pacientu novirzīšanai blakus esošajam ģimenes ārstam, kas tādējādi strādā dubultslodzi, bet samaksu par to nesaņem.

Jau ziņots, ka augstās mirstības no Covid-19 iemeslu analīzei un risinājumu meklēšanai, pie jautājuma izvērtējuma strādās īpaši izveidota darba grupa.

Iedzīvotāju vispārējais veselības stāvoklis, ārstniecības un aprūpes pieejamība hroniskajiem pacientiem, vakcinācijas pret Covid-19 aptvere sabiedrībā kopumā un īpaši riska grupās, savlaicīga medicīniskās palīdzības pieejamība un ārstniecības iestāžu kapacitāte ir savstarpēji saistīts pasākumu kopums, kas ietekmē gan ārstniecības iestāžu iespējas nodrošināt nepieciešamo palīdzību, gan slimības gaitas norisi cilvēkam.

Tādēļ darba grupas uzdevums būs ne tikai analizēt iespējamos iemeslus augstajai mirstībai, bet piedāvāt risinājumus turpmākajai rīcībai, uzsvēra ministrijā.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma 2020. gadā no Covid-19 miruši vairāk nekā 4000 cilvēki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

SPKC Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 NVD OECD Saeima Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form