Prasība tirgot tikai jodu saturošo sāli būtiski neietekmēs sāls cenas, turklāt pārtikas ražošanā varēs izmantot parasto sāli, informēja Veselības ministrija, kas izstrādājusi pirmdien Ministru kabineta komitejā apstiprinātos noteikumus par sāls kvalitātes prasībām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Projekts paredz, ka no šī gada septembra mazumtirdzniecībā Latvijā būs atļauts tirgot tikai tādu galda un vārāmo sāli, kuras sastāvā būs 0,002% līdz 0,005% joda. Galda un vārāmā sāls jodēšanai varēs izmantot nātrija jodīdu, kālija jodīdu vai kālija jodātu.

Ministrija mierina, ka prasība par sāls jodēšanu neradīs būtisku ietekmi uz galda un vārāmās sāls cenām. Sāls tirgotāju sniegtā informācija liecina, ka galda un vārāmās sāls cena pēc noteikumu stāšanās spēkā var pieaugt apmēram par diviem latiem tonnā jeb par 0,2 santīmiem kilogramā.

Ministrija skaidro, ka jaunie noteikumi ir izstrādāti, lai novērstu Latvijas iedzīvotājiem raksturīgo joda deficītu. Pētījumi liecina, ka Latvijā ir mērens joda deficīts. Līdzīgi noteikumi darbojas jau vairākās Eiropas Savienības valstīs, kurās jau tagad ir sekmīgi novērsts joda deficīts.

Pagaidām tas vēl ir projekts, kurš stāsies spēkā tikai pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Pārtikas ražotāji produktu ražošanā varēs izmantot parasto sāli. Nākotnē ir plānots vienoties ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju par atsevišķiem produktiem, kuru sastāvā būtu nepieciešams iekļaut jodētu pārtikas ražošanā izmantojamo sāli.

Joda trūkums organismā ir viens no izplatītākajiem bērnu garīgās atpalicības cēloņiem pasaulē. Joda trūkums ietekmē arī pieaugušo veselību, jo var izraisīt smadzeņu darbības traucējumus un vairogdziedzera saslimšanas. Bērniem un pieaugušajiem, kuru ikdienas ēdienā joda ir par maz, pazeminās spriešanas spējas.

Pasaulē ir zināmi divi joda deficīta novēršanas modeļi. Viens modelis paredz sabiedrības informēšanu, taču šī metode prasa lielus finansiālos ieguldījumus sabiedrības izglītošanas pasākumos un reklāmu projektos, kā arī tā realizēšanai ir nepieciešams ilgs laika posms, vismaz 20 - 40 gadi, informē VM. Valstīs, kurās tiek lietots šis modelis, nav pārliecinošu rezultātu, norāda ministrija.

Otrs modelis ir universāla sāls jodēšana. Šī procesa īstenošanai nav nepieciešams ilgs laika posms – tikai 2-3 gadi, nav nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi un šai metodei ir pārliecinoši rezultāti. Šo modeli sekmīgi realizē vairākums pasaules valstu, tai skaitā arī Somija, Šveice, Kanāda, Polija un Lietuva.

Veiktie pētījumi apliecina, ka jodētā sāls sālīšanai un marinēšanai noder tikpat labi, kā līdz šim tirgotā, jo joda saturs tajā nav tik liels, lai ietekmētu šos procesus.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form