Latvijas Pacientu tiesību biroja (LPTB) direktore Signe Dauškane ideju vērtē atzinīgi: "Gribētos, lai tiešām sāk darboties reāls mehānisms." Viņa gan apšauba, vai VM ierēdņi bez īpašām pilnvarām spēs ko pasākt pret ārstiem, kuri izspiež naudu.
Nodaļa tiks veidota saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ieceri par iekšējo kontroles sistēmu katrā valsts institūcijā, atklāj VM valsts sekretārs Uldis Līkops.
"Ļoti daudzās iestādēs nav šāda kontroles mehānisma - kāds sāk braukt ar ļoti labu mašīnu, iegādājas ienākumiem neatbilstošus īpašumus, bet neviens tam nepievērš uzmanību," ieceri skaidro KNAB preses sekretāre Diāna Kurpniece.
Iestāžu vadītāji uz darbinieku pārkāpumiem, piemēram, interešu konfliktu, nereti skatoties caur pirkstiem - tā notiekot arī medicīnā. Pēc Kurpnieces teiktā, VM speciālajai nodaļai būtu jāizstrādā shēma, kā šādus pārkāpumus mazināt. Kā piemēru viņa min muitas darbiniekus, kuru kabinetos nedrīkst atrasties vairāk naudas par kādu noteiktu summu.
Jaunveidojamās nodaļas darbinieki būšot juristi, ekonomisti un finanšu analītiķi, viņu pilnvaras būs uzraudzīt, revidēt, atklāt nepilnības un pārkāpumus, piemēram, tā dēvētos pierakstījumus jeb gadījumus, kad ārsts dokumentos fiksē faktiski neveiktus izmeklējumus, vai farmaceitisko firmu lobēšanu. Jau tagad kontroles sistēma ir tiktāl attīstīta, ka par pierakstījumiem no ārstiem nauda tiekot piedzīta regresa kārtībā.
"Darbība būs specifiska - tās ir nianses, ko nespeciālistiem grūti atklāt," saka Čivčs. Par aizdomām par korupciju speciālā nodaļa informēšot KNAB turpmākajai izmeklēšanai. Arī gadījumos, ja pacienti informēs par ārstiem, kuri pieprasa nelegālus maksājumus, VM vērsīšoties tiesībsargājošajās institūcijās, lūdzot veikt izmeklēšanu. Pēc Čivča teiktā, līdzīgas sistēmas ieviešana Lielbritānijā ļāvusi atgūt 100 000 mārciņu gadā.
Dauškane uzskata - tas vien būtu liels panākums, ja VM jaunā nodaļa sadarbībā ar KNAB un policiju izstrādātu algoritmu, kā pacientam rīkoties, ja ārsts izspiež naudu. Līdz šim šādu gadījumu izmeklēšana lielākoties beidzas bez rezultātiem, jo ārsti nav amatpersonas, tāpēc uz viņiem nav attiecināms Krimināllikuma pants par kukuļņemšanu.
Pēc Kurpnieces teiktā, līdz 2006.gadam ārstu korupcijas jautājums likumos noteikti tikšot sakārtots, nosakot, ka pants par korupciju attiecināms arī uz "speciālajiem subjektiem", piemēram, ārstiem, izglītības darbiniekiem u.c., nevis tikai uz amatpersonām korupcijas novēršanas likumu izpratnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
