"PB prasa iesaistīt ārvalstu ekspertus uzraudzībā, kontrolē, analīzē, un tā ir ļoti liela nauda," atteikšanos pamatojusi veselības ministre Ingrīda Circene, norādot, ka VM nedomā atteikties no māsterplāniem, tomēr arī neprecizējot, kur ņemt naudu to īstenošanai.
"Līdz šim nav bijis konkrētu runu, ka sadarbība neturpināsies," pārsteigumu par VM lēmumu paudusi PB Latvijas misijas vadītāja Inguna Dobrāja, "redzu, ka ļoti nopietni lēmumi tiek pieņemti piecās minūtēs."
Māsterplāni, kuru īstenošana bija iecerēta PB finansētās veselības reformas 2.posmā līdz 2015.gadam, bija izstrādāti, lai ieviestu optimālu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklu ar 24 lokālām slimnīcām un 10 daudzprofilu neatliekamās palīdzības centriem. Saskaņā ar šo plānošanas dokumentu tiktu uzlabota neatliekamā palīdzība, saglabātos speciālās aprūpes slimnīcas - psihiatrijā, onkoloģijā u.tml. 20 miljonu aizdevumu bija domāts izmantot sistēmas sakārtošanas sākumam, atgādina laikraksts.
Ministru kabinetā nesen tika atbalstīts noteikumu projekts par māsterplāna izstrādi. Patlaban Circene kā māsterplāna ieviešanas sākumu min nākamo gadu, taču par finansējumu skaidrības nav. Viņasprāt, iestāžu struktūras pilnveidošanā varētu izmantot arī Eiropas strukturālo fondu finansējumu.
"Tā ir Latvijas valdības izvēle, turpināt sadarbību vai ne - tā nav obligāta," atzinusi Dobrāja. Viņa atzina, ka reformas 1.posmā liela daļa no PB atvēlētajiem 12 miljoniem latu (ap 7 miljoni) izlietota tehniskajai palīdzībai jeb konsultantu apmaksai, taču vietējo šīs jomas speciālistu trūcis. 2.posmā līdzekļi lielākoties nonāktu slimnīcās. Dobrāja izteicās, ka turpmāka nozares finansēšana bez struktūras uzlabojumiem ļaus naudai "aizplūst garām". Smagnējās uzbūves dēļ pašreizējā sistēma valstij izmaksā pārāk dārgi, piebilda bankas pārstāve.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
