Veselības nozarē vēl nevienojas par efektīvāko budžeta sadali algu paaugstināšanai
Foto: LETA

Ceturtdien Veselības ministrijas (VM) veselības nozares Stratēģiskās padomes sēdē tās locekļus iepazīstināja ar VM priekšlikumiem, kā efektīvāk sadalīt 2020. gada budžeta projektā paredzētos papildu 42,1 miljonus eiro ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai. Tika izskatīti divi ministrijas piedāvātie varianti, taču konkrēta vienošanās vēl netika panākta, pēc sēdes medijiem pavēstīja tās dalībnieki.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sēdes laikā izvērtēja divus iespējamos scenārijus, kā šo papildus piešķirto naudu mediķu atalgojuma celšanai varētu novirzīt. Viens variants bija detalizētāks un mērķētāks, kas dod būtiskāku atalgojuma pieaugumu vairākām mediķu grupām, kas strādā paaugstinātas intensitātes apstākļos. "Tas attiektos uz stacionāros strādājošajiem ar intensīvāku slodzi, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošajiem, ārstiem rezidentiem, psihiatriju un ģimenes ārstiem," skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Šajā variantā pieaugums varētu būt no 10% līdz 16% no minimālās likmes, kas ir iestrādāta tarifos.

Otrs scenārijs paredz, ka atalgojuma palielinājumu sadala vienādi, iestrādājot tarifa minimālajās likmēs. Tad šo minimālo likmju palielinājums visiem būtu 7,7%, kas reālajā algā būtu mazāk. Viņķele norāda, ka nozares pārstāvju vidū šis variants guva lielāku atbalstu. "Scenārijus pieņēmām zināšanai, bet par galīgo lēmumu lemsim pēc tam, kad būs absolūta skaidrība par to, kāds būs nākamajā gadā veselības nozarei pieejamais budžets," medijiem pavēstīja Viņķele.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece pauda cerību, ka valdība pārskatīs budžetu un sapratīs nopietno situāciju veselības aprūpē, ka tā pašlaik ir prioritāra nozare Latvijas valstī.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris šo sēdi raksturoja kā rīcības plāna izstrādāšanu "sliktākā scenārija gadījumā, ja politiķi rīkosies bezatbildīgi un apstiprinās veselības aprūpes budžetu tik nepietiekamu, kā tas izskatās šobrīd". Lielākā stratēģiskās padomes daļa nosvērās par labu tam, ka jāievēro taisnīguma un līdztiesības princips, kas Kera uzskatā nozīmē to, ka "mēs respektējam to, ka veselības aprūpe ir komandas darbs un komanda ir tik stipra, cik stiprs ir ķēdes vājākais posms".

Jau ziņots, ka nemierā ar trūkstošo finansējumu mediķu atalgojumam ārstniecības personas pārstāvošās organizācijas 7. novembrī rīkos protesta akciju, piketējot pie Saeimas ēkas. Lai to varētu apmeklēt, viņi aicinās medicīnas personālu ņemt bezalgas atvaļinājuma dienu, bet tas nebūšot streiks, otrdien preses konferencē informēja Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

VM dati liecina, ka ārstiem par vienu slodzi mēneša vidējais atalgojums šā gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniedzis 1950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet māsām – 1110 eiro (šīs summas iekļauj piemaksas par darbu).

Par protesta akcijām LVSADA padome lēma sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši VM sniegtajai informācijai, "Delfi" jau vēstīja, ka nepieciešamo 119,7 miljonu eiro vietā mediķu darba samaksas paaugstināšanai plānots piešķirt vien 42,1 miljonu eiro, un par to vēl jālemj Saeimai. Algu palielināšanā ministrija īpašu uzsvaru vēlas likt uz tiem mediķiem, kuri strādā diennakts režīmā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ilze Viņķele Latvijas Ārstu biedrība Saeima Valdis Keris Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form