Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nav pārliecināts, ka, valstij vairāk aizņemoties naudas, varētu atrisināt veselības aprūpes nozares problēmas, tā vietā viņš rosina sakārtot sistēmu.
Otrdien, 14. februārī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija turpināja diskutēt par 2023. gada budžetu. Sēdē piedalījās arī premjers.
Diskusijā opozīcijas deputāti norādīja uz nepietiekamiem finanšu līdzekļiem virknē nozaru. Deputāts Viktors Valainis (ZZS) rosināja krīzes laikā palielināt budžeta deficītu, tādējādi finansējot nozares, kurām nepieciešami līdzekļi.
Savukārt Kariņš par valsts parāda palielināšanu bija skeptisks. "Daudziem šķiet, ka, ja mums ir vajadzības, tad aizņemamies un visu atrisinām. Kaut tā varētu," teica premjers.
Viņš pauda pārliecību, ka veselības aprūpes jomā bez finansējuma ir arī sistēmiskas problēmas. Kariņš atgādināja, ka pēdējo četru gadu laikā veselības aprūpes nozarē ieguldīta papildus nauda, bet sistēmas efektivitāte nav uzlabojusies.
"Esmu cīnījies ar diviem veselības ministriem [Kariņa pirmās valdības laikā veselības ministri bija Ilze Viņķele un Daniels Pavļuts], kuri nebija gatavi veikt sistēmiskus uzlabojumus, argumentējot, ka galvenā problēma ir nauda. Veselības nozares budžets pēdējos gados ir dubultojies, pierādot, ka nauda neatrisina problēmas. Ja mēs tagad aizņemtos naudu, neesmu pārliecināts, ka tas ko atrisinātu," uzsvēra Kariņš.
Ministru prezidents norādīja uz virkni problēmu, kas būtu jārisina. Kā vienu no jautājumiem viņš izcēla Latvijas pilsoņus, kuri strādā ārzemēs, bet Latvijā saņem veselības aprūpes pakalpojumus, lai gan viņi šeit nemaksā nodokļus. Kariņš sacīja, ka Eiropā ir dažādi veselības apdrošināšanas modeļi un Latvijai ir jāizvēlas viens no tiem. "Iepriekšējie veselības ministri to nevēlējās, bet šajā valdībā tas ir jāizdara," pauda Kariņš.
Savukārt opozīcijas deputāts Andris Šuvajevs (P) pauda bažas par 2023. gada budžetā sarūkošo finansējumu veselības aprūpei. No Finanšu ministrijas apkopotās informācijas izriet, ka šogad budžetā veselības jomai plānots veltīt 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai gan 2022. gadā tie bija 5,3% no IKP. Tiesa, Veselības ministrijas budžets šogad augs – no 1,5 miljardiem eiro 2022. gadā līdz 1,6 miljardiem eiro šogad.
Uz šo faktu Šuvajevam norādīja arī Kariņš, sakot, ka pamata naudas apjoms veselības aprūpei pieaug, savukārt minētais finansējuma samazinājums pret IKP šogad saistīts ar to, ka tiek izbeigtas Covid-19 pandēmijas laikā veiktās piemaksas, kā arī valsts vairs netērēs ievērojamus līdzekļus Covid-19 vakcīnu iegādei. "Vairs nav tā Covid-19 micīte," piebilda premjers.
Veselības ministrijas galvenie pasākumi 2023. gadā ir veselības sistēmas "noturībspējas, atbilstības, pieejamības, kvalitātes un izmaksu efektivitātes stiprināšana".
To plānots paveikt, uzlabojot ārstniecības personu darba samaksas konkurētspēju, ieviešot visaptverošu valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu pieejamību, palielinot studentu piesaisti veselības aprūpes nozares specialitāšu apguvei, kā arī piesaistot ārstniecības personas darbam reģionos un izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu ārstniecības personu kvalifikācijas uzlabošanai un uzturēšanai.
