Vešņakovs: Krievijas un Latvijas attiecības jāveicina bez pagātnes faktu interpretācijas
Foto: AFI

Ir jābeidz interpretēt Krievijas un Latvijas attiecības pagātnē, bet jāveicina abu valstu ekonomiskā un sociālpolitiskā sadarbība nākotnē, ceturtdien, tiekoties ar Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes studentiem, uzsvēra Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vešņakovs norādīja, ka bieži vēstures fakti Latvijā netiekot atspoguļoti objektīvi, līdz ar to abu valstu attiecībām tas nekādu pozitīvu ieguldījumu nedod un veiksmīga savstarpēja sadarbība neveidojas, taču "šādai politikai nav perspektīvas".

Kā otru saspīlēto Latvijas un Krievijas attiecību iemeslu Vešņakovs minēja to, ka Latvijā vēl joprojām ir daudz krievu tautības iedzīvotāju, kuriem nav piešķirta pilsonība. Pēc viņa teiktā, ir netaisni likt gados veciem krievu tautības cilvēkiem kārtot latviešu valodas eksāmenu pilsonības iegūšanai, tāpat arī neesot pieļaujams, ka nepilsoņiem ir liegtas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Vēstnieks informēja, ka šī situācija ir jālabo, turklāt tiem bērniem, kuri pēc 1991.gada dzimuši Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem, pilsonība esot jāpiešķir automātiski.

Turpinot sarunu par abu valstu attiecībām, Vešņakovs minēja, ka Krievija un Latvija ir piedzīvojusi attiecību "ledus periodu", kurš sācis atmaigt tikai pēc 2006.gada, kad Latvijā viesojās Krievijas kādreizējais prezidents Boriss Jeļcins un Pareizticīgās baznīcas patriarhs Aleksijs II, kā arī tika parakstīta vienošanās par ekonomisko sadarbību. Turklāt 2007.gadā toreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) devās darba vizītē uz Krieviju, kas bija pirmā tik augsta ranga Latvijas amatpersonas vizīte Krievijā. Tad arī tika parakstīts līgums par robežjautājumiem, kas lika punktu arī vēsturiskajam konfliktam šai jomā.

Pašlaik tiek gatavota arī virkne citu dokumentu, kas saistīti ar tūrisma veicināšanu, organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī par bezvīzu režīma ieviešanas iespējām starp Krieviju un Eiropas Savienības valstīm, kas veicinātu gan tūrismu, gan arī atvieglotu ieceļošanas problēmas abu valstu starpā. Vešņakovs sacīja, ka daļa no šiem līgumiem un dokumentiem tiks parakstīta jau šogad.

Vešņakovs augstu vērtē arī abu valstu sadarbību kultūras jomā, rīkojot Latvijas kultūras dienas Krievijā un Krievijas kultūras dienas Latvijā, kā arī līguma par abu valstu sadarbību sociālās drošības jomā ratifikāciju. Līgums noteic, ka, iestājoties tiesībām uz pensiju, katra valsts proporcionāli tās teritorijā uzkrātajam apdrošināšanas periodam veiks pensiju izmaksu.

Lai attīstītu biznesu un sadarbību, pēc Vešņakova domām, jānovāc šķērši - jāparaksta līgums par dubulto nodokļu neaplikšanu, jo vairāk tāpēc, ka ekspertu līmenī tas it kā būtu izstrādāts.

Krievijas vēstnieks arī norādīja, ka šī brīža krīze ir jāizmanto, izvērtējot situāciju un veicot izmaiņas. Galvenā bagātība ir Latvijas kā tranzītvalsts iespējas, tāpēc Vešņakovs uzskata, ka šīs iespējas, kas Latvijā vēl ir diezgan slikti attīstītas, ir jāveicina.

Vēstnieks uzsvēra, ka Latvija un Krievija ir kaimiņvalstis un kā kaimiņvalstīm tām jāsadarbojas. Viņš cer, ka arī turpmāk attiecības kļūs tikai labākas, ko varētu arī veicināt darba kārtībā iekļautā Valsts prezidenta Valda Zatlera iespējamā vizīte Krievijā.

Pēc lekcijas LU studenti Vešņakovam uzdeva jautājumus, kas saistīti ar Krievijas ārpolitiku, īpaši uzsverot Gruzijas konfliktu. Vēstnieks uzsvēra, ka Krievijas mērķis nebija militāra iejaukšanās, bet gan konflikta risināšana, kas esot tikusi nepatiesi interpretēta starptautiskajā telpā.

Runājot par 13.janvāra notikumiem pie Saeimas ēkas, vēstnieks par nedemokrātisku, bet huligāniskas uzvedības izpausmi nodēvēja Saeimas nama logu dauzīšanu un veikalu apzagšanu, taču uzsvēra, ka nav pareizi domāt, ka šo nekārtību iniciatori meklējami Krievijā.

Pēc viņa teiktā, atsevišķiem politiķiem ir izdevīgi "kurināt naidu pret krievvalodīgajiem", turklāt tuvojas vēlēšanas, kā arī tādā veidā uzmanība tiek novirzīta no svarīgākiem ekonomiskās krīzes jautājumiem. "Tā ir klaja provokācija," sacīja vēstnieks.

Tikšanās noslēgumā Vešņakovs uzsvēra, ka viņš ir demokrātiski noskaņots cilvēks un to uzskata par labāko režīmu, taču katrā valstī demokrātija ir jāīsteno atbilstoši pilsoņu izpratnei un nepieciešamībai.

Katrā demokrātijā ir nedemokrātiskas izpausmes. Kā vienu no tādām Latvijā viņš minēja to, ka nepilsoņi nevar piedalīties vēlēšanās.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form