Lai gan tik sarežģītus jautājumus veidā, kā tie uzstādīti "krievu valodas referendumā", "diez vai risina", tomēr tas ir iemesls vēlreiz paanalizēt izveidojušos situāciju un ieklausīties starptautiskajās rekomendācijās par cilvēka tiesību stāvokli Latvijā, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" otrdien atzīst Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Vaicāts, kā raugās uz vietējo krievvalodīgo partiju, savu tautiešu politiskajām aktivitātēm, Krievijas diplomāts norādīja: "Viņu darbību nevērtē Krievijas Federācijas vēstnieks. To dara Latvijas pilsoņi vēlētāji. Viņi "lika atzīmes" politiķiem ārkārtas Saeimas vēlēšanās, tiek gaidītas pašvaldību vēlēšanas, un arī tur būs darbības vērtējums."
Vešņakovs atgādina, ka par otru valsts valodu parakstījušies ļoti daudzi pilsoņi, tā neesot šaura loka iniciatīva, bet viedoklis, ko pauž šeit dzīvojošie cilvēki, pilsoņi. "Bet satraucošs ir kas cits. Mani jau iztaujājuši par šo lietu ne reizi vien Latvijas masu medijos. Šī ir Latvijas Republikas iekšēja lieta. Saprotams, ka tādas sarežģītības jautājumus tādā veidā, kā tie uzstādīti referendumā, diez vai risina. Bet tajā pašā laikā – problēmas taču pastāv," norāda Krievijas vēstnieks.
Viņš bilst, ka "pagaidām ir samērā atturīgi signāli, taču tos dod virkne valstisku struktūru, ka problēmas būtu jārisina". "Man jautāja – ja ievērotu un izpildītu visas rekomendācijas, ko cilvēktiesību sfērā sniedz Eiropas struktūras, vai situācija būtu nonākusi tiktāl, līdz referendumam? Protams, ne," uzskata Vešņakovs.
Krievijas vēstnieks uzskata, ka šis varētu būt iemesls atkal analizēt izveidojušos situāciju un ieklausīties starptautiskajās rekomendācijās par cilvēka tiesību stāvokli Latvijā, "vēl jo vairāk, ja jums tagad ir tik augsts pārstāvis Eiropas Padomē kā cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks".
"Tas, kas iepriecē – arī Krievijas situācijā, kur nereti mītiņo, šie procesi notiek mierīgi, civilizēti, likuma ietvaros. Latvijā tāpat – viss notiek atbilstoši konstitūcijai. Tas liecina, ka attīstāmies demokratizācijas ceļā," pauda gandarījumu Vešņakovs.
Jau vēstīts, ka referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK mēģināja apturēt referendumu, apstrīdot tā likumību Satversmes tiesā (ST). ST nolēma ierosināt lietu pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma "krievu valodas referenduma lietā", tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
