Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs gada pirmajā dienā apciemojis Latvijā par nežēlīgiem kara noziegumiem notiesāto sarkano partizānu Vasilija Kononova, lai sveiktu viņu dzimšanas dienā.

"Skarbajā kara laikā Kononovs ar cieņu izpildīja augsto misiju - dzimtenes un visas Eiropas atbrīvošanu no fašisma verdzības," vēstnieka teikto atstāsta Krievijas vēstniecības Latvijā Preses dienests.

Vešņakovs norādījis, ka arī pēc kara Kononovs aizstāvējis "vēsturisko patiesību" par Sarkanās armijas - atbrīvotājas - lomu.

Kā ziņots, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004. gada 30. aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā - viņa vadītā partizānu grupa 1944. gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.

Partizāni viņa vadībā nogalināja Krupņiku ģimeni - Mihailu un viņa sievu Teklu, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, kā arī Mihaila māti Veroniku. Šos cilvēkus dzīvus sadedzināja pašu mājā. Tekla bija mēģinājusi bēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši degošajā mājā. Uzbrukumā nogalināti vēl vairāki cilvēki.

Kononovam tika piespriest gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsods. Šādu laiku viņš cietumā jau bija pavadījis laikā no 1998. līdz 2000.gadam, kad tika arestēts.

Jau ziņots, ka 2008. gada 24. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ar vienas balss pārsvaru nolēma, ka Latvijai būs Kononovam jāmaksā 30 000 eiro (21 084 lati) kā morāla kompensācija. ECT atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.

Latvija pagājušā gada 24. oktobrī par šo tiesas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ECT Lielajā palātā.

Jau ziņots, ka Kononovs pieteikumu tiesā iesniedza 2004. gadā, sūdzoties par vairāku konvencijas pantu iespējamo pārkāpumu. Prasības iesniedzējs uzskata, ka ir ticis notiesāts par nodarījumiem, kuriem to izdarīšanas brīdī nebija paredzēta kriminālatbildība ne starptautiskajos, ne nacionālajos tiesību aktos.

Tomēr ECT Latvijas valdību lūdza sniegt komentārus tikai par iespējamo konvencijas 7.panta pārkāpumu. Valdība, atbildot uz ECT uzdoto jautājumu, norādīja, ka nesaskata pamatu piedāvāt mierizlīgumu šajā lietā.

Lietā ECT kā trešā puse iesaistījusies Krievija.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus