Nobalsot bija iespējams arī Krievijas pilsoņiem ārpus valsts teritorijas, tostarp piecos vēlēšanu iecirkņos Latvijā.
Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā informācija, šī gada sākumā Latvijā uzturējās 53 052 Krievijas pilsoņi. Kā portālu "Delfi" informēja Krievijas vēstniecība Latvijā, atsaucoties uz Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Latvijā pie vēlēšanu urnām devās aptuveni 11 tūkstoši cilvēku, tātad aptuveni piektdaļa no balsstiesīgajiem. No nobalsojušajiem 92,7% grozījumus konstitūcijā atbalstīja.
Jāpiebilst, ka pagājušonedēļ pēc vēlēšanām Krievijas neatkarīgā vēlēšanu novērotāju organizācija "Golos" ("Balss") paziņoja, ka Krievijā notikušais referendums par grozījumiem konstitūcijā nav noritējis godīgi un notikusi krāpšanās.
Organizācija paziņoja, ka desmitiem miljoniem vēlētāju nebija iespēju nobalsot neitrālās vietās, un daudziem nācās balsot uzņēmumos un institūcijās, faktiski pakļaujoties savas priekšniecības kontrolei.
Arī Eiropas Savienība (ES) aicinājusi Maskavu izmeklēt šīs ziņas par pārkāpumiem, taču Kremlis paziņojis, ka negrasās reaģēt uz kritiku, kas izskan no ārvalstīm.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieļāvis, ka atkārtoti kandidēs uz prezidenta amatu. Viņa pašreizējais termiņš prezidenta amatā beidzas 2024. gadā.
Tautas nobalsošana par konstitūcijas grozījumiem bija paredzēta jau aprīlī, taču Covid-19 pandēmija piespieda varasiestādes to atlikt.
Vairāk par Krievijas konstitūcijas grozījumu tapšanu iespējams lasīt šajos "Delfi plus" rakstos:
Restarta iecementēšana: Krievijas konstitūcijas grozījumu aģitatoru savādā loģika
Putina aizsega grupa: kurš un kāpēc piekrita piedalīties konstitūcijas pārrakstīšanā