Lai gan Igaunija ir daudz mācījusies no ziemeļvalstīm, tai ir vairāk kopīga ar Baltijas valstīm Latviju un Lietuvu, tā intervijā "Latvijas Avīzei" saka Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vārmans.
"Valsts attīstību mums vairāk stimulēja kaimiņattiecības ar ziemeļvalstīm. Kad Igaunijā sāka domāt, kā uzbūvēt jaunu valsti, piemērs bija Zviedrija un Somija. Šāda pieeja kā motors darbojas joprojām. Kad strādāju par vēstnieku Somijā, atceros, kā tikās Igaunijas un Somijas sadraudzības pagasti un pilsētas. Jau toreiz viņi apmainījās ar pieredzi. Tomēr problēmas mums ir pavisam citas, un tieši kopēt Somijas vai Zviedrijas pieredzi mēs nevaram," saka vēstnieks.
Viņš intervijā saka, ka igauņi "ir kritiska tauta, ja sekojam rakstos avīzēs, kurās analizē situāciju valstī, tad sacīt, ka mums viss izdodas, ir maigi teikts". Igaunijā sociālās, ekonomiskās un demogrāfijas problēmas ir līdzīgas kā Latvijā, pauž Vārmans.
"Kad Latvijas pagastveči tiekas ar Igaunijas kolēģiem, viņiem ir daudz par ko runāt, jo problēmas ir līdzīgas. Kā vēstnieks un igaunis uzsveru, ka mums vairāk kopīga ir ar Latviju nekā ar ziemeļvalstīm, tās ir labas bākas, bet ceļabiedri mums ir Latvija un Lietuva," stāsta vēstnieks.
Viņš atzīst, ka arī Igaunijā ir cilvēki, kas nonākuši problēmās, skatās un gaida palīdzību no valsts un pašvaldības.
"Valstij ir savi uzdevumi, un arī tā var palīdzēt, taču pie mums ir neattīstīta pilsoniskā sabiedrība. Pirmskara sabiedrība bija bagāta ar sabiedriskām organizācijām. PSRS to likvidēja, ieviesa vienu partiju, un tā trenēja citu domāšanu 50 gadus. Lūk jums pieredze – ja kaut ko pateici vai izdarīji ne tā, izsauca uz partijas komiteju vai VDK. Un cilvēkos vēl ir šī domāšana," uzskata vēstnieks.
Jau vēstīts, ka Igaunijā piektdien svin neatkarības dienu – 94. gadskārtu kopš valsts proklamēšanas.