Vēstnieka vērtējumā, kara beigas pagaidām nav redzamas, jo Krievija un tās līderis Vladimirs Putins pašlaik izskatās apņēmības pilni turpināt militāro agresiju, neskatoties uz visām konsekvencēm.
Diezgan droši prognozējams, ka Ukrainas austrumos un dienvidos vēl gaidāmas lielas kaujas, jo Krievija mēģinās sasniegt vismaz kaut kādus savus izvirzītos mērķus, uzsvēra Kļava. Vienlaikus Ukrainā ir gana liela pārliecība, ka arī šo uzbrukumu izdosies ierobežot un atsist.
Kļava pieļāva, ka viens no Krievijas mērķiem ir arī terorizēt un iebiedēt Ukrainas civiliedzīvotājus, lai piespiestu valsti kapitulēt, bet tas nav izdevies.
Runājot par Krievijas ķīmisko ieroču iespējamu pielietojumu Mariopolē, Kļava atzīmēja, ka šāda iespēja tikusi pieļauta jau iepriekš. Viņš vērtēja, ka tas liks Rietumiem pastiprināt militāro atbalstu Ukrainai.
Taujāts par Latvijas vēstniecības atgriešanos Kijivā, Kļava pastāstīja, ka daži kolēģi jau ir Ukrainas galvaspilsētā, bet viņš pats tur domā atgriezties tuvākajā laikā.
Pašlaik vēstniecība visvairāk strādā uz humānās palīdzības piesaisti Ukrainai. Bez humānās palīdzības Ukrainai vajadzētu vēl vairāk bruņojuma, taču šajā jomā Latvijai nav īpašu iespēju palīdzēt, jo neesam ieroču ražotāji, atzīmēja Kļava.
Diplomāts atgādināja, ka Ukrainai trūkst uzbrukuma ieroču, lai pārietu pretuzbrukumā, izsistu pretinieku no pozīcijām un atgūtu Krievijas okupētās teritorijas.
