Viņš apliecināja, ka arī Latvija atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu, taču, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi.
"Readmisijas [personu atpakaļuzņemšanas] līguma noslēgšana, robežu kontrolējamība visā Krievijas perimetrā. Tie ir divi galvenie," informēja vēstnieks. "Tomēr Eiropa, īpaši Šengenas valstis, ļoti strikti skatās uz migrācijas politiku un riskiem, kas ar to ir saistīti."
Uz jautājumu, vai būtu jābaidās, ka caur Krieviju Eiropas Savienībā ienāktu bēgļi, vēstnieks atbildēja - ja Austrumu robežas ir nekontrolējamas vai nav caurredzamas, bezvīzu režīms rada šo risku no austrumiem. "Tas ir smagākais punkts," piebilda diplomāts.
Vēstnieks gan neprognozēja, kad varētu ieviest bezvīzu režīmu, taču vērsa uzmanību, ka Polija vienojās par Kaļiņingradas iedzīvotāju bezvīzu režīmu. "Tā ir vienas atsevišķas dalībvalsts rīcība, tomēr jau vērsta uz bezvīzu režīma ieviešanu," atzina Skuja.
Latvijai un Krievija ir atvieglots robežšķērsošanas režīms 30 kilometru zonā pie robežas.
"Nosaukt termiņus es neņemtos, bet dialogs iet uz priekšu, un vienā brīdī šī lieta stāsies spēkā," sacīja vēstnieks.
Jau vēstīts, ka ES un Krievijas samitā Briselē decembra vidū apstiprināts plāns bezvīzu režīma ieviešanai starp ES un Krieviju. Latvija atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu, ja tiek izpildīti visi priekšnosacījumi.
Plānā ir uzskaitīti konkrēti pasākumi tādās jomās kā dokumentu drošība, nelegālās migrācijas apkarošana, biometrija, sadarbība tieslietās, atsevišķos ārlietu aspektos un citās jomās, kas abām pusēm jāizpilda, lai varētu sākt sarunas par iespējamu bezvīzu režīma ieviešanu.
"Tagad var sākties mērķtiecīgs darbs, lai nākotnē varētu nonākt pie bezvīzu režīma starp ES un Krieviju," apliecināja Sīlis.
Ziņots arī, ka iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, uzturoties oficiālajā vizītē Krievijā, paziņoja, ka Latvija atbalsta bezvīzu režīmu starp Krieviju un Eiropas Savienību. Arī jaunais Latvijas prezidents Andris Bērziņš paudis atbalstu bezvīzu režīmam starp ES un Krieviju.