Foto: LETA
Valsts kanceleja aizsākusi publisko lekciju ciklu par bijušajiem valdības vadītājiem un 8.martā rīkos informatīvu pasākumu par kādreizējo brīvvalsts premjeru un ilggadējo ārlietu ministru Zigfrīdu Annu Meierovicu.

Portāls "Delfi" piedāvā atskatīties uz pirmajiem deviņiem Latvijas valdību vadītājiem.

Foto: Publicitātes foto

Arturs Alberings vadījis valdību no 1926.gada 7.maija līdz 1926.gada 18.decembrim.

Alberings 1922.gadā tika ievēlēts 1.Saeimā un bija tās priekšsēdētāja Frīdriha Vesmaņa pirmais biedrs. Jau dažus gadus vēlāk - 1926.gadā, kad nepieņemtā budžeta dēļ demisionēja Kārļa Ulmaņa vadītā valdība, Alberings kļuva par premjeru.

Septembrī viņš sāka pildīt arī finanšu ministra pienākumus, jo demisionēja līdzšinējais ministrs Jānis Blumbergs. Decembrī Saeima viņam jautāja, kādēļ joprojām nav atrasts jauns finanšu ministrs. Alberings atbildēja, ka pats uzņēmies finanšu ministra amatu, nevis pilda pienākumus. Parlamenta vairākums šo skaidrojumu atzina par neapmierinošu. Valdība demisionēja.

Foto: Publicitātes foto

Ādolfs Bļodnieks vadījis valdību no 1933.gada 24.marta līdz 1934.gada 16.martam.

Bļodnieks bija Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas vadītājs. Partijai strauji auga atbalstītāju skaits - 2. Saeimā partijai bija trīs Saeimas deputāti, bet 4. Saeimā - astoņi. Tieši tas bija viens no iemesliem, kāpēc toreizējais prezidents Alberts Kviesis viņu virzīja premjerministra amatam.Bļodnieka vadītās valdības deklarācijā tika ziņots, ka "viss valsts organisms ir slims" un tas prasīšot "asu, steidzīgu un ārkārtēju līdzekļu lietošanu". Viņa vadītā valdība apņēmās realizēt nacionāli demokrātisku politiku, nostiprināt attiecības ar kaimiņvalstīm, dibināt Baltijas valstu savienību, sekmēt eksportu, līdzsvarot eksportu ar importu, aizliegt lauksaimniecības ražojumu importu, veikt taupības pasākumus, samazināt bezdarbu un īstenot nacionāli demokrātisku skolu politiku.

Foto: Publicitātes foto

Hugo Celmiņš vadījis valdību no 1924.gada 19.decembra līdz 1925.gada 23.decembrim un no 28.gada 1.decembra līdz 1931.gada 26.martam.

Celmiņš ir viens no Latviešu Zemnieku savienības (LZS) dibinātājiem.

Viņš bijis arī Tautas padomes loceklis, kā arī Satversmes sapulces un visu Saeimu deputāts no LZS. Laikā 1931.gada maija līdz 1935.gada septembrim bijis arī Rīgas pilsētas "galva".

1935.gada septembrī viņš tika iecelts par Latvijas Ārkārtējo sūtni un pilnvarotu ministru Vācijā, Austrijā un Nīderlandē. Pēc Latvijas okupācijas Celmiņš no amata tika atlaists.

Foto: Publicitātes foto

Pēteris Juraševskis vadīja valdību no 1928.gada 24.janvāra līdz 1928.gada 30.novembrim.

Juraševskis tiek minēts kā Latvijas vēsturē vienīgais premjerministrs no partijas "Demokrātiskais Centrs", kuras biedri bijuši arī prezidenti Jānis Čakste un Gustavs Zemgals. Juraševskis bija arī iekšlietu un tieslietu ministrs, kā arī bijis pirmais Jelgavas domes vadītājs.

Juraševska vadītā valdība akceptējusi noteikumus par valsts himnu, kā arī, gatavojoties valsts neatkarības desmitgadei, valdība sagatavojusi likumprojektu par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, kā arī apstiprināja noteikumus par brīvības cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.

Foto: Publicitātes foto

Zigfrīds Anna Meierovics vadījis valdību no 1921.gada 19.jūnija līdz 1923.gada 26.janvārim un no 1923.gada 28.jūnija līdz 1924.gada 26.janvārim.

Meierovics bija viens no Latvijas Zemnieku savienības dibinātājiem. Viņš bijis viens no izcilākajiem Latvijas valsts un sabiedriskajiem darbiniekiem, kā arī bijis arī pirmais Latvijas ārlietu ministrs, kura vadībā tika izveidots Latvijas ārlietu resors - Ārlietu ministrija ar diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, nosakot valsts ārpolitikas pamatvirzienus un uzdevumus.

Meierovics veica tālredzīgu diplomātisko darbību un sekmīgus organizatoriskos pasākumus, lai Latvija tiktu starptautiski atzīta "de iure".

Foto: Publicitātes foto

Jānis Pauļuks vadīja valdību no 1923.gada 27.janvāra līdz 1923.gada 27.jūnijam.

Pauļuks bijis ilggadējs satiksmes ministrs, bet valdības vadītāja postenī viņu uzaicināja Zigfrīds Anna Meierovics, kurš ieņēma prezidenta posteni.

Būdams valdības vadītājs, Celmiņš bija arī satiksmes ministrs.

Foto: Publicitātes foto

Marģers Skujenieks vadījis valdību no 1926.gada 19.decembra līdz 1928.gada 23.janvārim un no 1931.gada 6.decembra līdz 1933.gada 23.martam.

Skujeniekam valdības veidošanu uzticēja Valsts prezidents Jānis Čakste pēc tam, kad demisionēja Artura Alberinga vadītā valdība. Skujenieka valdība tika apstiprināta -52 balsīm par, 35 - pret un 2 deputātiem atturoties.

Tā kā valdību vadīja sociāldemokrāts Skujenieks, un tajā piedalījās vairāki domubiedri, tā tiek uzskatīta par vienīgo "kreiso" valdību Latvijas starpkaru perioda vēsturē

Foto: Publicitātes foto

Kārlis Ulmanis valdību vadījis no 1918.gada 19.novembra līdz 1921.gada 18.jūnijam. No 1925.gada 24.decembra līdz 1926.gada 6.maijam, no 1931.gada 27.matra līdz 1931.gada 5.decembrim un no 1934.gada 17.marta līdz 1940.gada 19.jūnijam.

1918. gada 17. novembrī - Ulmanis kā Latviešu Zemnieku savienības pārstāvis piedalījās Tautas padomes veidošanā un 18. novembrī tika ievēlēts par Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidentu.

Brīvības cīņu laikā Ulmanis kopā ar Pagaidu valdību pārcēlās uz Liepāju, vēlāk tika atstādināts un uz laiku patvērās uz kuģa. Pēc šiem notikumiem un tā dēvētā Strazdumuižas pamiera noslēgšanas Ulmanis vadīja Latvijas pagaidu valdību.

Pēc kara beigām Kārlis Ulmanis bija viens no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem, kā arī premjers un 1934. gada 15. maijā viņam pārņemot varu, Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika. Ulmaņa režīms pastāvēja līdz 1940. gada 16. jūnijam, kad Latvija tika okupēta.

Foto: Publicitātes foto

Voldemārs Zāmuēls vadīja valdību no 1924.gada 27.janvāra līdz 1924.gada 18.decembrim.

Zāmuēla veidotā valdība darbojās, lai nostiprinātu Latvijas finanšu sistēmu un tā sagatavoja Valsts budžeta likumu, kas paredzēja, ka valsts budžets ir sastādāms vienam gadam un to, ka saimniecības gads sākas 1. aprīlī un beidzas 31. martā. Budžetā uzrādāmi visi valsts ieņēmumi un izdevumi.

Tāpat Zāmuēls un toreizējais finanšu ministrs parakstīja Hipotēku bankas statūtus.

Zāmuēla vadītā valdība zaudēja Saeimas atbalstu un demisionēja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!