Vēsturnieks: Latvijas-Krievijas komisijai darbs jāsāk ar senākām un nepolitizētām lietām
Foto: LETA

Veidojot Latvijas un Krievijas divpusējo vēsturnieku komisiju, nav pareizi darba kārtībā neiekļaut jautājumus, kas attiecas uz 17. – 19. gadsimtu, un koncentrēties tikai uz sāpīgo 20. gadsimtu, uzskata Latvijas Universitātes profesors Gvido Straube, kurš līdz nesenam laikam pildīja LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāna pienākumus, vēsta "Latvijas Avīze".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Lai Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas darbam būtu kāds pozitīvs iznākums, jāsāk ar ļoti vienkāršām un nepolitizētām lietām, nevis jākoncentrējas tikai uz 20. gadsimtu," stāstot par iespaidiem nesen Maskavā rīkotajā starptautiskajā konferencē "Kaimiņattiecības Baltijas reģionā: Krievija, Zviedrija un Baltijas valstis uz laikmetu un notikumu fona no 17. līdz 20. gadsimtam", laikrakstam sacījis Straube.

"'Zinot Krievijas sāpīgo reakciju un atceroties Lietuvas piemēru, var gadīties, ka, koncentrējoties tikai uz lietām, kas saistās ar pagājušo gadsimtu, komisija tiek lemta neveiksmei. Protams, galvenais ir 1940. gads, bet pie tā komisija agri vai vēlu nonāks. Pirms tam jākausē neuzticības ledus," klāstījis vēsturnieks.

Straube atzinis, ka ārpus oficiālām konferencēm, neformālos apstākļos tiekoties, latviešu un krievu vēsturniekiem bieži vien nav domstarpību, taču, no tribīnes runājot, jārēķinās, ka teiktajam var būt politiskas sekas. Profesors gan ironizē, ka krievu kolēģu sejās nekas nav mainījies, kad viņš minētajā konferencē, nedaudz provocējot, runājis par Pētera I īstenoto Rīgas un Vidzemes okupāciju Lielā Ziemeļu kara laikā 18. gadsimta sākumā.

Latvijas un Krievijas vēsturnieki jūnija beigās vienojās, ka pirmā kopīgā komisijas sēde notiks Maskavā šā gada 17. oktobrī vai 14. novembrī un pirmais darba kārtības jautājums būs Latvijas un PSRS politiskās, ekonomiskās un kultūras attiecības pagājušā gadsimta 20. – 30. gados.

Sākotnēji Krievijas vēsturnieki izteica priekšlikumu runāt arī par 17. – 19. gadsimta notikumiem, tomēr Latvijas sarunvedēji pret to iebilda, jo pastāvēja bažas, kas tas varētu būt veids, kā izvairīties no Latvijai svarīgiem, bet Krievijai neērtiem nesenās vēstures jautājumiem.

Divpusējās komisijas vadītājs Latvijā ir profesors Inesis Feldmanis, Krievijā atbildīgais ir akadēmiķis Aleksandrs Čubarjans.

Jau vēstīts, ka prezidenta Valda Zatlera oficiālās vizītes laikā Krievijā abu valstu prezidenti paziņoja par kopīgas vēsturnieku komisijas izveidi, turklāt Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs apliecinājis, ka vēsturniekiem būs pieeja Krievijas arhīviem.

Latvijas puses darba nodrošināšanai komisijā Valsts prezidenta kancelejas budžetā atvēlēti 4000 latu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form