Augstskolu likvidēšana Latvijā izglītības sistēmas reformas rezultātā ir maz ticama, taču jau tuvākajā laikā pārmaiņas varētu skart paralēlus studiju virzienus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Viņš atzina, ka "šobrīd nav iezīmējies neviens komplekss, kur būtu jēga runāt par apvienošanos", tāpēc ir "jāskatās studiju virzienā – vai nav paralēlu studiju virzienu un studiju programmu".
"Tādas jomas ir un tās gan varētu vistuvākajā laikā varētu skart pārmaiņas," sacīja Vētra, kā piemēru minot pedagoģiju, ko māca daudzās augstskolās.
Vētra arī uzskata, ka augstskolas varētu domāt par labprātīgu apvienošanos "uz racionālākas resursu izmantošanas bāzes" vai pārprofilēt savu piedāvājumu, meklējot "jaunas nišas". "Augstākā izglītība ir elastīga un pielāgoties spējīga, jo pieprasījums ir ļoti dažāds," uzskata Vētra, norādot - lai augstskolu skaits samazinātos, jābūt lielākiem ekonomiskiem satricinājumiem.
Tomēr Vētra pieļāva, ka augstskolas varētu domāt par programmu apvienošanu, veidojot kopīgas studiju programmas.
Vētra arī uzskata, ka Latvijā nav tik liels augstskolu skaits, lai apvienošana būtu nepieciešama. Viņš uzsvēra, ka Rīgā ir 26 augstākās mācību iestādes, bet reģionos – 6, un tur tām ir jāpaliek.
Vētra pastāstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas iniciētajā augstākās izglītības izvērtēšanā līdz šim izpētīta aptuveni puse studiju programmu, bet šobrīd eksperti tikuši līdz lielākajām un nozīmīgākajām. AĪP priekšsēdis atzina, ka ir atklājušās arī tādas programmas, no kurām "pazuduši studenti", bet kas joprojām nav izslēgtas no reģistriem, kā arī citi trūkumi. Par konstatēto eksperti pavasarī sniegs starpziņojumu valdībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
