Pēc janvārī publiskotā pētījuma par lielajiem skaidras naudas uzkrājumiem, aizdevumiem un regulāriem dāvinājumiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošajiem izmeklētājiem un viņu vadītājiem jaunākajās iesniegtajās deklarācijās pusei amatpersonu pazuduši uzkrājumi skaidrā naudā, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Uzkrājumu samazināšanos varētu izskaidrot sadzīviskiem tēriņiem, kas deklarācijās nav jāuzrāda, vai arī iepriekš uzrādītie skaidras naudas uzkrājumi realitātē nav eksistējuši, pieļauj raidījums.

2014. gadā kopumā Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošie skaidrā naudā bija iekrājuši teju 350 tūkstošus eiro. Statistikā vairs nav iekļauts bijušais izmeklētājs Roberts Dirnēns, kurš no savas mātes – skolotājas – bija saņēmis pusmiljonu vērtu mantojumu, tostarp lielu apjomu skaidrās naudas, jo Dirnēns no darba VID ir aizgājis. Viņa kolēģu uzkrājumi pērn sarukuši līdz nepilniem 190 tūkstošiem eiro. Arī darbinieku skaits, kuri izvēlas savus uzkrājumus veidot skaidrā naudā, ir krietni samazinājies. No apmēram 150 Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošajiem izmeklētājiem un viņu vadītājiem, pērn skaidrā naudā iekrāja vien 11%, salīdzinot ar 2014. gadu, kad tādu bija 22%.

Pērn no vislielākajiem skaidras naudas uzkrājumiem, kas iepriekš pārsniedza 87 tūkstošus eiro, šķīrās Finanšu policijas pārvaldes Administratīvās vadības daļas vadītāja vietnieks Jurģis Kijoneks. Viņš iztērēja 26 tūkstošus eiro. Kijonekam gan pērn ir bijis arī kāds 20 tūkstošu eiro vērts pirkums un nekustamo īpašumu saraksts papildināts ar zemi un ēku Ozolnieku novadā.

Kijoneks savulaik figurēja žurnālistes Ilzes Jaunalksnes nelikumīgi noklausīto telefonsarunu lietā. Iespējams, tā rezultātā viņam atņēma pielaidi valsts noslēpumam, atgādina "de facto". Arī viņa dzīvesbiedrei Finanšu policijas pārvaldes vadītāja vietniecei Evijai Sudmalei pērn no deklarācijas pazuduši ietaupījumi skaidrā naudā astoņu tūkstošu eiro apmērā, ko viņa bija glabājusi sešus gadus.

No 2014. gadā kopumā iekrātajiem 15 tūkstošiem eiro pērn šķīrās arī Muitas policijas direktora vietnieks Jānis Boroviks. Kopš stāšanās amatā pirms četriem gadiem, viņš bija krājis tikai skaidrā naudā, nevis bankā.

14 420 eiro iztērējis arī VID izmeklētājs Didzis Mežjānis. Taču atšķirībā no citiem kolēģiem viņam palielinājās uzkrājumi bankā, kā arī iegādāts jauns auto.

Savukārt izmeklētājs Raivis Cimars pērn šķīries no visiem savas skaidras naudas uzkrājumiem 11 500 eiro apmērā. Kopš 2002. gada viņš bija taupījis tikai skaidru naudu.

Finanšu un Muitas policijas pārvaldes ir VID ģenerāldirektores vietnieka Kaspara Čerņecka tiešā pakļautībā. Čerņeckis šonedēļ izteicās, ka organizētās noziedzības grupējums rīko nomelnošanas kampaņu pret VID. Tajā pašā laikā par savu padoto, iespējams, aizdomīgajiem tēriņiem, viņam runāt neesot atļauts. Arī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone raidījumam atteikusies komentēt jautājumu par deklarācijās uzrādīto informāciju.

Darbiniekiem vēl esot iespēja precizēt iesniegtos datus, tādēļ nav zināms, vai un kā VID pārbauda skaidras naudas esamību atlikušajiem 11% darbinieku, kuri savus paradumus nav mainījuši.

Neraugoties uz apjomīgajiem tēriņiem, Kijonekam joprojām ir vislielākie skaidras naudas uzkrājumi. Pērn skaidrā viņš aizvien turpināja glabāt 45 tūkstošus eiro un 20 tūkstošus ASV dolāru, bet bankā uzkrājumu viņa nav.

Uzkrājumu kādā no finanšu iestādēm nav arī izmeklētājam Mikam Indānam, taču jau gadiem viņš glabā skaidru naudu – 22 200 eiro un 8 000 ASV dolāru.

Ietaupījumu bankā pērn nebija arī VID izmeklētājam Edvīnam Repšam. Toties skaidrā naudā viņš glabā 20 000 eiro. Repšs gan pērn veicis nekustamā īpašuma darījumus, kuros nopelnījis vairāk nekā 56 000 eiro.

Lai mazinātu iespēju amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī novērstu iespēju pieņemt "kukuli" nākotnē, VID rosinājis ierobežot skaidras naudas uzkrājumu veidošanu. Proti, amatpersonām šādā veidā atļaut glabāt vien līdz 20 minimālajām mēnešalgām.

Tomēr skaidras naudas uzkrājumi nav vienīgā jautājumus rosinošā sadaļa amatpersonu deklarācijās, secinājis "de facto". Piemēram, pērn Finanšu un Muitas policiju pārvaldē strādājošie izmeklētāji un viņu vadītāji kopumā bija aizdevuši vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, turklāt lielāko daļu summas – vairāk nekā 300 tūkstošus eiro – izmeklētāji ar salīdzinoši zemāku atalgojumu.

Visvairāk aizdevis izmeklētājs Aivijs Lagzdiņš – vairāk nekā 100 tūkstošus eiro.

Ar iespaidīgu aizdevumu summu izceļas arī Finanšu policijas pārvaldē strādājošais Dainis Pelņiks. Ilgstoši skaidrā naudā glabātā nauda jau pirms pieciem gadiem pārvērtās 80 tūkstošu eiro lielā aizdevumā. Pelņiks šobrīd no darba esot aizgājis. "de facto" vēsta, ka Pelņika uzvārds bija iekļauts tā dēvētajā "melnajā sarakstā".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!