Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēc kratīšanām, kas jūnijā tika veiktas vairākās Latvijas Romas katoļu baznīcas draudzēs, vairāk nekā piecas stundas pratinājis arhibīskapu – metropolītu Zbigņevu Stankeviču.
Stankevičs ceturtdien "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" sacīja, ka pratināts piecas ar pusi stundas, taču sīkāk informāciju nesniedza, sakot, ka parakstījis dokumentu par to, ka ziņas neizpaudīs. Vaicāts, kāpēc nav atteicies šādu dokumentu parakstīt, garīdznieks sacīja, ka tikai pēc tam uzzinājis, ka viņam šādas tiesības ir – konkrētajā brīdi viņš nav bijis juridiski tik zinošs.
Stankevičs arī pauda neizpratni, kāpēc VID, kas, pēc publiski pieejamās informācijas, kratīšanas varētu būt veicis aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas karuseļshēmām, vērsies nevis pret šo shēmu autoriem, bet gan pret parastiem baznīcas darbiniekiem un garīdznieku, kurš iegādājies automašīnu. Turklāt, ja VID parādījušās aizdomas par ziedojumu uzskaites nepilnībām, tas nevis ievērojis paša deklarēto principu "konsultē vispirms" un aicinājis nepilnības novērst, bet gan ķēries pie bargām metodēm.
Turklāt pašām draudzēm, kurās kratīšanas veiktas, kā iepriekš vēstīts, aizdomās par nepienācīgu ziedojumu izlietojumu, pretenziju pret ziedotās naudas izlietojumu neesot. Viņš arī noraidīja aizdomas par nodokļu nemaksāšanu, sakot, ka tie, kuri saņēmuši naudu, ko pēc tam ziedojuši baznīcai, jau nodokļus par ienākumiem samaksājuši. Savukārt baznīca ziedoto naudu izmantojot dievnamu uzturēšanai.
Pēc garīdznieka teiktā, notikušais esot vērtējams kā ticīgo cilvēktiesību pārkāpums.
Stankevičs atzīmēja, ka nekas neesot dzirdēts par kratīšanām pie nodokļu parādniekiem – tiem, kas valstij nodokļos nav samaksājuši 940 miljonus eiro.
Kopumā vairākās draudzēs VID izņēmis ap 36 000 eiro, sacīja garīdznieks.
Katoļu arhibīskaps arī pieļāva, ka gan VID veiktās kratīšanas, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktā pārbaude par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem draudzēs, saistītas ar laikā pirms EP vēlēšanām baznīcas pausto aicinājumu ticīgajiem izvērtēt politisko spēku piedāvātās programmas, ņemot vērā ticības pamatpatiesības un vērtības.
Jau vēstīts, ka VID kratīšanas Latvijas katoļu baznīcas draudzēs varētu būt saistītas ar garīdznieku iespējamu iesaisti PVN izkrāpšanas shēmās.
Portāls "Delfi" jau iepriekš vēstīja, ka VID kratīšanu veicis aizdomās par nepamatotu ziedojumu izmantošanu, kādu katoļu baznīcas priesteri turot aizdomās par vismaz 20 000 eiro baznīcai ziedotās naudas izlietošanu automašīnas iegādei.
Kā LNT Ziņām skaidroja VID, aizdomas par nelikumībām katoļu draudzes baznīcā radušās, šķetinot citu kriminālprocesu, kas saistīts ar PVN izkrāpšanu. Proti, automašīnu priesteris, iespējams, iegādājies caur PVN shēmu, turklāt kratīšanas procesā VID esot atklājis dokumentu viltošanu un grāmatvedības un statistikas informācijas slēpšanu.
''Tika veiktas papildu darbības, lai viltotu attiecīgus dokumentus un tikai vienīgi tāpēc mēs bijām spiesti arī iet uz šādām darbībām, veikt kratīšanas, lai izņemtu tieši šos konkrētos priekšmetus, ar ko tika viltoti grāmatvedības dokumenti,'' norādīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš. Viņš arī minēja, ka kratīšanu laikā katoļu dievnamu saimnieciskajās un dzīvojamās ēkās izņemti vairāki desmiti tūkstoši eiro skaidras naudas, kuras izcelsme neesot zināma.
Tikmēr katoļu bīskaps Andris Kravalis LNT Ziņām noliedza VID izteiktos pārmetumus. ''Cilvēki, apliecinot ticību, atstāj ziedojumus, dāvina. Šajā gadījumā, konfiscējot naudas līdzekļus, nav ņemts vērā, kura ir bijusi privāta garīdznieka nauda, kura draudzes nauda. Šīs kratīšanas pierāda to, cik ''falši'' ir cilvēku pieņēmumi, domājot par milzīgiem uzkrājumiem, ja no garīdznieka dzīvokļa tiek paņemta visa nauda, nešķirojot privātais, baznīcas, varbūt vecāku dāvinājums. Tā nav pārāk kompetenta rīcība,'' uzskata katoļu baznīcas bīskaps Kravalis.
Katoļu bīskaps arī noliedz dokumentu viltošanu un pauž neizpratni par VID rīcību, norādot, ka katru gadu draudze iesniegusi grāmatvedības pārskatus un līdz šim dienestam nav bijušas pretenzijas.
VID izmeklētāji savukārt norāda, ka katoļu draudzi par radušos situāciju esot brīdinājuši jau pirms pusgada. "Šinī gadījumā, par cik iesaistīti baznīcas pārstāvji, jau pusgadu iepriekš vairākkārtīgi izmeklētāji brīdināja gan mācītāja kungu, gan grāmatvedi, kādā veidā būtu pareizi reģistrējama un vedama uzskaite attiecīgiem naudas līdzekļiem. Neskatoties uz to, tas netika ņemts vērā," atzīst Podiņš.
"Delfi" jau rakstīja, ka 5. jūnijā VID veica kratīšanu Rīgas Sāpju Dievmātes Romas Katoļu baznīcā.
Pēc portāla "Delfi" rīcībā esošās informācijas kriminālprocesā, kurā veiktas procesuālās darbības, tika aizturētas un pratinātas vairākas personas, tostarp garīdznieki. Vēlāk gan VID paziņoja, ka aizturēto šajā lietā neesot.
Uz portāla "Delfi" jautājumiem, par ko sākts kriminālprocess, kā arī, kas ir kriminālprocesā aizturētas personas, VID atbildes nesniedza, norādot, ka komentāru nebūs.
Sākotnēji Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Informācijas centra vadītāja Velta Skolmeistere portālam "Delfi" norādīja, ka baznīca pagaidām, kamēr notiek izmeklēšanas procesi, komentārus nesniedz. Vēlāk publiskā paziņojumā Katoļu Baznīcas Latvijā informēja, ka 5. jūnijā VID veicis kratīšanu vairākos katoļu Baznīcas dievnamos. Kratīšana saistīta ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu.
Kā portālu "Delfi" informēja Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrā, trešdien, 24. jūlijā, Rīgas Metropolijas kūrijā pēc Stankeviča uzaicinājuma tikušies reliģisko konfesiju pārstāvji, lai gatavotos Reliģijas lietu konsultatīvās padomes sēdei, kas 30. jūlijā notiks Tieslietu ministrijā (TM). Sēdē plānots diskutēt par reliģisko organizāciju patiesā labuma guvējiem, kā arī izskatīt ar reliģisko organizāciju grāmatvedības noteikumiem saistītus jautājumus.
Trešdien notikušās tikšanās dalībnieki apsprieda reliģisko organizāciju līdzšinējo pieredzi grāmatvedības jautājumu kārtošanā. Tāpat bija paredzēts kopīgi uzsākt darbu pie ierosinājumu izstrādes grozījumiem likumos. Ieteikumi būtu viens no soļiem dialogā ar valsti, skaidrāk definējot valsts un baznīcas attiecības.
TM paspārnē esošā Reliģijas lietu konsultatīvā padome izveidota ar mērķi veicināt un pilnveidot valsts un reliģisko organizāciju sadarbību.
