Valsts ieņēmumu dienests (VID), kontrolējot dienestā strādājošo amatpersonu darbības likumību, pērn atklājis korupciju ierobežojošo likuma normu pārkāpumus VID Vidzemes reģionālās iestādes Valmieras nodaļas Nodokļu iekasēšanas daļas priekšnieces Ināras Ķieģeles darbībā, taču nesen viņa paaugstināta amatā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
VID Korupcijas novēršanas kontroles daļas (KNKD) vadītāja Anda Krastiņa aģentūru LETA informēja, ka Ķieģeles darbībās konstatētas interešu konflikta pazīmes, proti, paralēli tiešajiem darba pienākumiem VID struktūrvienības vadītāja veikusi citu darbu - aizpildījusi firmu grāmatvedības dokumentus.

VID Ķieģeli pie atbildības nav saucis noilguma dēļ, jo spēkā esošā likumdošana paredz viena mēneša termiņu, kurā vainīgo personu var sodīt, sacīja Krastiņa.

Ar VID Vidzemes reģionālās iestādes direktora vietas izpildītāja Agra Upleja parakstītu rīkojumu Ķieģele no 12.februāra paaugstināta amatā, ieceļot viņu par VID Vidzemes reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes tematisko pārbaužu koordinācijas daļas priekšnieci.

Identisku pārkāpumu - uzņēmējsabiedrību grāmatvedības datu kārtošanu - VID pērn konstatējis arī VID Vidzemes reģionālās iestādes Valmieras nodaļas Analīzes un plānošanas daļas darbinieces Gunitas Roštokas darbībā. Arī šī amatpersona noilguma dēļ nav sodīta.

Tāpat pārlieku vēla pārkāpuma konstatēšana bijis šķērslis, lai pie atbildības sauktu VID Vidzemes reģionālās iestādes Madonas nodaļas teritoriālo pārbaužu daļas priekšnieci Līgu Īvāni, kura savas VID amatpersonas pilnvaras izmantojusi, pārbaudot sava vīra, uzņēmēja vadītās firmas darbību.

Krastiņa sacīja, ka likumdošana patlaban paredzējusi nesamērīgi īsu par vainīgām atzīto valsts amatpersonu sodīšanas termiņu, un šī iemesla dēļ daudzas lietas VID ir izbeigtas.

KNKD vadītāja informēja, ka ar pašreizējo korupcijas apkarotāju - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) - pārrunātas iespējas mainīt likumdošanu, lai korupcijas novērsēji nesaskartos ar līdzīgu problēmu, kad amatpersonas darbībā pārkāpumi gan tiek konstatēti, bet pie atbildības šo personu vairs nav iespējams saukt.

Krastiņa sacīja, ka tieši KNAB būtu tā institūcija, kurai būtu jāvirza izskatīšanai valdībā nepieciešamās izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

LETA jau ziņoja, ka VID pērn pārbaudīja 146 augstāko VID amatpersonu deklarācijas un 23 VID amatpersonu darbībā konstatēja pārkāpumus. Pārkāpumi pārsvarā bija saistīti ar deklarāciju aizpildīšanu. Trīs VID augstākās amatpersonas - Ķieģele, Roštoka un Īvāne - nebija ievērojušas amatu savienošanas ierobežojumus, bet lietas noilguma dēļ tika izbeigtas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form