Valsts ieņēmumu dienests (VID), kā katru gadu noteiktos laika periodos, arī šonedēļ publiskojis akcīzes preču aprites rādītājus, taču, lai gan vēl par pērno gadu, tāpat kā neskaitāmus gadus līdz tam, tika publiskoti populārākie jeb iedzīvotāju iecienītākie alkoholiskie dzērieni un alus, VID norāda, ka kopš šā gada pavasara tas vairs nav paredzēts.
"Saskaņā ar normatīvo aktu izmaiņām, lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, no 2019. gada 1. marta komersanti aprites pārskatos vairs nedeklarē alkoholiskos dzērienus atbilstoši to nosaukumiem, līdz ar to vairs nav iespējams sagatavot un publicēt populārāko alkoholisko dzērienu topu," portālam "Delfi" norāda VID.
Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļā portālu "Delfi" informēja, ka pēc ilggadējiem alkohola nozares aicinājumiem mazināt VID deklarējamās informācijas apjomu, 2018. gada 4. decembrī tika grozīta akcīzes preču aprites kārtība un noteikts, ka alkoholisko dzērienu aprites pārskatos par izlaišanu brīvam apgrozījumam Latvijā komersants alkoholiskā dzēriena nosaukumu vai sortimenta kodu var nenorādīt.
Līdz ar šīm izmaiņām, kas samazina administratīvo slogu komersantiem, kuri iesniedz šos pārskatus, izveidojusies situācija, ka lielākā daļa komersantu alkoholisko dzērienu detalizētos nosaukumus nenorāda, tāpēc arī alkoholisko dzērienu nosaukumu topu VID vairs nav iespējams izveidot, atzīmē VID.
"Winston" joprojām līderis
Kā liecina VID sniegtā informācija, šā gada pirmajos sešos mēnešos pēc "Winston" otrās populārākās tāpat kā 2018. gadā kopumā, bija "L&M" markas cigaretes, trešās – "LD", bet ceturtās populārākās cigaretes šā gada sešos mēnešos bija "Marlboro", kas pērn kopumā bija trešajā vietā. Ceturtās populārākās cigaretes 2018. gadā Latvijā bija "LD".
Piektajā vietā pēc patēriņam nodotā apjoma šā gada pirmajā pusē bija "Rothmans", sestajā – "Caines", septītajā – "Philip Morris", astotajā – "Chesterfield", devītajā "Kent", bet desmitajā – "Camel". 2018. gadā kopumā piektajā vietā VID bija ierindojis "Philip Morris", sestajā – "Rothmans", septītajā – "Caines", astotajā – "Kent", devītajā – "Chesterfield", bet desmitajā – "More" markas cigaretes.
VID apkopotie dati liecina, ka lielākie komersanti pēc patēriņam Latvijā nodotā tabakas izstrādājumu apjoma bijuši SIA "Philip Morris Latvia", SIA "Baltic sales network" un SIA "Greis loģistika".
Pēc patēriņam nodoto cigāru un cigarillu apjoma – "Philip Morris Latvia", SIA "Greis" un SIA "Rasta 1", bet pēc smēķējamās/ karsējamās tabakas apjoma – "Baltic sales network", "Philip Morris Latvia" un SIA "Tabakas nams grupa".
Savukārt VID 2018. gada apkopotie dati liecina, ka lielākie komersanti pēc patēriņam Latvijā nodotā cigarešu apjoma bija "Philip Morris Latvia", "Baltic sales network" un "Greis loģistika", pēc cigāru un cigarillu apjoma – "Philip Morris Latvia", "Greis" un "Rasta 1", bet pēc smēķējamās tabakas apjoma "Baltic sales network", "Tabakas nams grupa" un SIA "Avalons".
VID norāda, ka pēc elektroniskajās cigaretēs jeb e-cigaretēs izmantojamo šķidrumu aprites datiem 2018. gada pirmajā puse apritei bija nodoti 2 339 505 mililitri šo šķidrumu, bet šā gada pirmajā pusē – 4 350 626 mililitri. Akcīzes nodoklī par to aprēķināti 86 435 eiro pērnā gada sešos mēnešos, bet šogad – 125 098 eiro.
Vislielāko īpatsvaru no iekasētā akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem veido cigaretes – sešos mēnešos 96 % no kopējās aprēķinātās akcīzes nodokļa summas par tabakas izstrādājumiem veidoja aprēķinātais akcīzes nodoklis par cigaretēm – 103,14 miljoni eiro. Kopumā par tabakas izstrādājumiem VID šā gada pirmajā pusē akcīzes nodoklī bija aprēķinājis 107,86 miljonus eiro.
Iecienītākie alkoholiskie dzērieni un alus
2018. gadā populārāko patēriņam Latvijā nodoto alkoholiskie dzērienu "Top 10" bija sidrs "Somersby", dzēriens "Cēsu 14%", alkoholiskais kokteilis "Cēsu Džons. Ceturtajā vietā bijis dzirkstošais vīns "Bosca", piektajā – dzirkstošais vīns "Rīgas šampanietis", sestajā – alkoholiskais kokteilis "Hartwall Original", septītajā – konjaks/brendijs "Bonaparte", astotajā – dzēriens "Riga Black balsam", devītajā – dzēriens "Svetskoje" un desmitajā – raudzētais dzēriens "Fizz".
Pērn populārākās 10 alus šķirnes bija AS "Cēsu alus" ražotas "Cēsu premium", otrajā vietā bija šī paša ražotāja "Miezītis", trešajā vietā – AS "Aldaris" ražotais "Aldara gaišais", ceturtajā "Carlsberg", piektajā – "Cēsu alus" ražotais "Cēsu brūža", sestajā – AS "Tērvetes AL" ražotais "Tērvetes senču" alus, septītajā SIA "Cido grupa" "Lāčplēsis gaišais", astotajā – "Lāčplēsis dzintara", devītajā – "Aldara" "Apinītis stiprais", bet desmitajā – "Tērvetes" alus.
VID dati liecina, ka desmit lielākie komersanti – alkoholisko dzērienu ražotāji un importētāji – pēc patēriņam Latvijā nodotā alkoholisko dzērienu, neskaitot alu, apjoma šā gada sešos mēnešos bijuši AS "Latvijas balzams", SIA "Prodimpekss Loģistikas grupa", SIA "Berlat grupa", kam seko AS "Cēsu alus", SIA "Liviko", SIA "Trialto Latvia", SIA "Maxima Latvia", SIA "Rimi Latvia", AS "Via 3L Latvia" un SIA "Duty Free Baltics".
Savukārt pērn kopumā lielākie komersanti pēc patēriņam Latvijā nodotā alkoholisko dzērienu, neskaitot alu, apjoma, bijuši "Latvijas balzams", "Prodimpekss Loģistikas grupa", "Berlat grupa", "Cēsu alus", kam sekoja "Trialto Latvia", SIA "Liviko", "Maxima Latvia", "Rimi Latvia", Via 3L Latvia" un "Duty Free Baltics".
Desmit lielākie komersanti pēc patēriņam Latvijā nodotā alus apjoma šā gada pirmajā pusē bijuši "Cēsu alus", AS "Aldaris", SIA "Cido grupa", "Prodimpekss Loģistikas grupa", piektajā vietā bijusi AS "Tērvetes AL", sestajā – "Duty Free Baltics", kam seko SIA "Bauskas alus", SIA "Piebalgas alus", SIA "Valmiermuižas alus" un SIA "Užavas alus".
Pēc patēriņam nodotā alus apjoma desmit lielākie komersanti 2018. gadā kopumā bija "Cēsu alus", "Aldaris", "Cido grupa", "Prodimpekss Loģistikas grupa", bet piektajā vietā – "Duty Free Baltics", sestajā – "Tērvetes AL", septītajā – "Bauskas alus", kam sekoja "Piebalgas alus", "Užavas alus" un "Valmiermuižas alus".
Patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apjoms šā gada sešos mēnešos turpinājis pieaugt, savukārt alus apjoms salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu ir samazinājies. Kopējā patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu struktūrā 2019. gadā vislielākā daļa ir alus – 72%, savukārt degvīna un pārējo "spirtoto" dzērienu īpatsvars kopējā alkohola patēriņa struktūrā aizņem 11%. Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūrā būtiski augstākas nodokļa likmes dēļ, pārējo alkoholisko dzērienu grupai ir dominējošā loma, nodrošinot 61% no nodokļa ieņēmumiem
Šā gada pirmajā pusē par alkoholiskajiem dzērieniem VID bija aprēķinājis 120,77 miljonus eiro akcīzes nodokli.
Kafija, e–cigaretes un akcīzes ieņēmumi
Šā gada pirmajā pusē patēriņam Latvijā nodoti 2 542 413 kilogrami kafijas, par ko akcīzes nodoklis aprēķināts – 3 617 547 eiro, savukārt pērnā gada pirmajos sešos mēnešos patēriņam bija nodoti 2 494 503 kilogrami kafijas par ko aprēķinātais akcīzes nodoklis – 3 549 232 eiro.
VID dati liecina, ka šā gada sešos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi bijuši 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā. VID norāda, ka šā gada sešos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumus galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju izmaiņas. 2019. gada 1. janvārī akcīzes nodokļa likmes tika palielinātas tabakas izstrādājumiem (neskaitot cigaretes), 2019. gada 1. martā – alkoholiskajiem dzērieniem.
Ieņēmumus būtiski ietekmē legālais akcīzes preču patēriņš, kas, savukārt, ir cieši saistīts ar valsts ekonomisko attīstību, patērētāju pirktspēju, kā arī akcīzes nodokļa likmju politiku kaimiņvalstīs, norāda VID.
Pēdējos gados būtiskas nodokļa likmju diferences rezultātā pieaudzis Igaunijas un Skandināvijas valstu pircēju skaits Latvijā, tāpēc arī pieaudzis alkoholisko dzērienu un arī citu akcīzes preču realizācija Latvijas-Igaunijas pierobežā, tā veicinot akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugumu Latvijā
Naftas produkti budžeta maciņu pilda labi
Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūrā vislielākais īpatsvars bijis akcīzes nodoklim par naftas produktiem – 2019. gada sešos mēnešos tas veido 50,8 % no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, tālāk seko ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem – 20,6% un alkoholiskajiem dzērieniem (tai skaitā alu) – 24,5%.
VID aprēķini liecina, ka šā gada pirmajā pusē par naftas produktiem aprēķinātais akcīzes nodoklis bijis 260,5 miljoni eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā pērn, kad bija iekasēti 261,22 miljoni eiro.
Lielākie trīs komersanti pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apjoma šā gada sešos mēnešos bijuši SIA "Circle K Latvia", SIA "Neste Latvija", SIA "Pirmas", bet lielāko komersantu pirmais trijnieks pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apjoma šā gada pirmajā pusē bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia" un AS "Baltija Viada".
VID norāda, ka šā gada sešos mēnešos, salīdzinot ar 2018. gada attiecīgo periodu, akcīzes nodokļa ieņēmumi ir pieauguši – par alkoholiskajiem dzērieniem tie bijuši par 16 miljoniem eiro lielāki, par tabakas izstrādājumiem – 15 miljonus eiro lielāki, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem pieauguši par deviņiem miljoniem eiro.
