Kādreizējā Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļa Māra Skujiņa parādsaistības pirms diviem gadiem bijušas kopumā 217 729 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija, kas iesniegta 2016. gada aprīlī beidzot pildīt amata pienākumus.
Skujiņš deklarējis divus parādus 207 860 eiro un 9869 eiro.
Šajā deklarācijā, kas iesniegta 2016. gada maija nogalē, Skujiņš norādījis, ka algā LTV saņēmis 14 980 eiro, bet no Ivandas Kalniņas saņēmis 1547 eiro kā ienākumus no saimnieciskās darbības un komercdarbības.
Viņa īpašumā tolaik bijusi 2007. gadā ražota "Volvo S80" markas automašīna, bet valdījumā bijis 2008. gadā ražots BMW markas auto. Kā kopīpašums deklarēts kāds īpašums, kas norādīts kā "pārējie", bet Skujiņa īpašumā bijis dzīvoklis Rīgā, kā arī zeme un ēka Jūrmalā.
Skujiņam nav bijuši skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniegtu 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, kā arī viņš nebija aizdevis summas, kas pārsniegtu iepriekšminēto apjomu un būtu jādeklarē.
Viņš norādījis, ka bijis LTV valdes loceklis, iepirkumu komisijas priekšsēdētājs, "Fraternitas Lataviensis filistru palīdzības biedrība" valdes priekšsēdētājs, "Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas atbalsta biedrība" un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis, kā arī saimnieciskās darbības veicējs.
Šī deklarācija ir pēdējā, ko VID iesniedzis Skujiņš, jo, būdams, kā pats norādījis, LTV valdes loceklis un prokūrists, nepieder to amatpersonu kategorijai, kurām deklarācijas jāiesniedz vēl par nākamajiem diviem gadiem pēc amata pienākumu pildīšanas pabeigšanas.
Deklarācijā par 2015. gadu norādītais Skujiņa mantiskais stāvoklis nav būtiski atšķīries no situācijas, kāda atspoguļota 2016. gada pavasarī iesniegtajā deklarācijā beidzot pildīt amata pienākumus. Vienīgi deklarācijā par 2015. gadu viņš norādījis lielāku parādsaistību apjomu – attiecīgi 211 009 eiro un 10 853 eiro.
Arī šajā deklarācijā nav norādīti uzkrājumi kredītiestādēs vai skaidrā naudā, kā arī aizdevumi vai darījumi, kas pārsniegtu 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas.
Viņa ienākumus togad veidojusi LTV maksātā alga – 41 840 eiro, "Nordea Bank AB" Latvijas filiāles dāvinājums – nepilni 78 eiro, šīs bankas maksātie procenti – 118 eiro, specializēto projektēšanas darbu veicēja SIA "Delsico Projekti" maksātie 225 eiro, kas deklarēti kā ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības, 150 eiro, kas kā ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības saņemti no kādas privātpersonas Žanetes Jansones, un 6876 eiro, kas kā ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības saņemti no Ivandas Kalniņas.
Kā liecina Uzņēmumu reģistru (UR) apkalpojošās firmas "Lursoft" dati, 2009. gadā reģistrētās SIA "Delsico Projekti" īpašniece no 2009. gada līdz 2016. gadam bijusi kāda 1973. gadā dzimusi Žanete Jansone.
Deklarācijā par 2014. gadu Skujiņš kā kopīpašumu deklarējis īpašumu, kas definēts kā "pārējie" Rīgā. Arī dzīvoklis Rīgā deklarēts kā kopīpašums, kā arī zemes gabals un būve Jūrmalā norādīti kā kopīpašums.
Amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu viņš norādījis 10 445 eiro uzkrājumu "Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiālē, savukārt kā parādsaistības deklarēti 223 602 eiro un 14 726 eiro.
No LTV algā saņemti 36 636 eiro, "Nordea Bank Finland Plc" maksātie procenti bijuši nedaudz vairāk kā 11 eiro, šīs bankas dāvinājums bijis 105 eiro, bet kā "citi ienākumi" no šīs kredītiestādes saņemti 3378 eiro. SIA "Delsico Projekti" maksātie ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības bijuši 450 eiro, Gints Pelcis kā ienākumus no saimnieciskās darbības un komercdarbības samaksājis 7206 eiro, bet "Balcia Insurance SE" maksātā apdrošināšanas atlīdzība bijusi 135 eiro.
Gan deklarācijā par 2014. gadu, gan 2015. gadu Skujiņš norādījis abas iepriekšminētās automašīnas, kā arī amatus LATO, "Fraternitas Lataviensis filistru palīdzības biedrībā" un "Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas atbalsta biedrībā".
Deklarācijā par 2013. gadu Skujiņš norādījis, ka īpašumi – būve un zeme Jūrmalā, dzīvoklis un zeme Rīgā, kā arī īpašums, kas norādīts kā "pārējie", viņam ir kopīpašums ar sievu Ingu Skujiņu.
Kā parādsaistības deklarēti 18 491 eiro un 236 196 eiro, bet kā pārskata periodā veiktie darījumi – "nekustamais īpašums un kustamā manta" 15 200 eiro vērtībā. Kā uzkrājumi "Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiālē togad deklarēti 8138 lati (ap 11579 eiro) un 11 271 eiro.
Algā no LTV saņemti 16 965 lati (ap 24139 eiro), no "Delsico Projektiem" kā cita veida ienākumi saņemti 600 lati (ap 853 eiro), no Ginta Pelča – 3222 lati (ap 4584 eiro), bet no Beātes Itkinas par īpašuma pārdošanu saņemti 15 200 eiro. "Nordea Bank Finland Plc" maksātie procenti bijuši 48 lati (ap 63 eiro).
Skujiņš deklarējis viņa īpašumā esošas trīs "Nordea Bank Finland Plc" ieguldījumu fondu daļas 3115 eiro vērtībā.
Savukārt pirmajā deklarācijā, ko Skujiņš VID iesniedzis, stājoties valsts amatpersonas amatā LTV 2013. gada aprīlī, viņš bez kopīpašumā ar Ingu Skujiņu esošajiem īpašumiem deklarējis arī sev piederošu būvi un zemi Skultē.
Uzkrājumi "Nordea Bank Finland Plc" bijuši 7699 lati (ap 10 954 eiro) un 17 406 eiro.
Kā parādsaistības deklarēti 125 148 eiro, 120 492 eiro un 3428 eiro. Par pēdējo no šīm saistībām Skujiņš norādījis, ka tās ir operatīvā līzinga atlikušo nomas maksājumu saistības.
Deklarētas arī trīs "Nordea Bank Finland Plc" ieguldījumu fondu daļas 3115 eiro vērtībā. Valdījumā esošais 2008. gadā ražotais BMW un īpašumā esošais 2007. gadā ražotais "Volvo".
Jau vēstīts, ka Skujiņš VID ģenerāldirektora amata konkursā izvirzīts tālākai sarunai ar finanšu ministri, žurnālistiem piektdien pastāstīja konkursa komisijas priekšsēdētājs Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.
Skujiņš pēdējos 20 gadus ir bijis cieši saistīts ar finanšu sfēru. Lai gan šobrīd ietur "profesionālu pauzi", pērn strādājis bankā Azerbaidžānā, pirms tam ieņēmis LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos, kā arī strādājis banku sektorā Latvijā, stāstīja Citskovskis.
Kā liecina Skujiņa "Linkedin" profils, viņš no 2017. gada februāra līdz 2017. gada septembrim bijis "Access Bank Azerbaijan" vecākais stratēģisko projektu un attīstības menedžeris. Savukārt no 2013. gada aprīļa līdz 2016. gada aprīlim viņš bijis LTV valdes loceklis finanšu un tehnoloģiju jautājumos.
No 2012. gada marta līdz 2012. gada novembrim viņš bijis uzņēmuma "Energo Capital" finanšu direktors. Un no 2009.gada sākuma līdz 2012. gada janvārim Skujiņš bijis finanšu direktors kabeļtelevīzijas operatorā "Baltcom TV".
Skujiņš 2008. gadā ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā. 1995.-1996. gadā piedalījies apmaiņas programmā Cīrihes Universitātē, Šveicē, iegūstot zināšanas stratēģisko studiju, banku un finanšu specialitātē.
Savukārt 1994. gadā ieguvis vēstures maģistra grādu Latvijas Universitātē.
Kā liecina dzīvesgājuma apraksts jeb CV, ko Skujiņš pirms vairākiem gadiem bija iesniedzis, kandidējot uz LTV valdes locekļa amatu, viņš 2000. gadu sākumā ņēmis dalību vairākās profesionālās organizācijās.
Skujiņš bijis Latvijas līzinga asociācijas vadītājs un valdes loceklis, kā arī Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) dibinātājs un valdes loceklis.
Atklāts konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts šā gada 9. aprīlī, jo 10. martā negaidīti mūžībā aizgāja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016. gada novembra.
VID ģenerāldirektora pienākumus šobrīd pilda vadītāja vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.
