Komisija noskaidroja, ka lielākie sociālo iemaksu parādi izveidojušies uzņēmumiem, kas strādā pārtikas ražošanā, tirdzniecībā, kā arī būvniecībā.
Deputāti secināja, ka uzņēmumu un iestāžu sociālo iemaksu parādi strādājošajiem piešķiramo pabalstu apjomu neietekmēs, taču varētu atstāt iespaidu uz pensijas apmēru pirmspensijas vecuma cilvēkiem. "Ja darba devējs par strādājošajiem nav veicis nepieciešamās sociālās apdrošināšanas iemaksas, tas sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinu neietekmēs, jo šajā gadījumā vērā tiek ņemtas deklarētās, nevis faktiski veiktās sociālās iemaksas. Savādāk ir ar pensijām, jo no šī gada pensiju uzkrājumā tiek ieskaitītas tikai par darbiniekiem faktiski veiktās sociālās iemaksas. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, par kuriem darba devējs šogad nebūs veicis nepieciešamas sociālās apdrošināšanas iemaksas, dodoties pensijā, būs jārēķinās ar mazāku pensiju," norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Pārrunājot VID ikdienas darbu, deputāte Rita Strode (PLL) interesējās, vai dienests pastiprinātu uzmanību pievērš pelnošās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem, kuros vidējā alga ir tikai 60 – 70 lati un acīmredzami pastāv augsts "ēnu ekonomikas" risks.
Savukārt deputāte Liene Liepiņa rosināja ieviest kādu minimālo parādu robežu, zem kuras parādus nepiedzen. Ir gadījumi, kad piedziņu vērš pret dažus santīmus lieliem parādiem – tas valstij rada vienīgi zaudējumus, sacīja deputāte, uzsverot, ka šādai rīcībai trūkst loģikas un saimnieciskuma.
Komisija nolēma lūgt VID iesniegt papildu informāciju par uzņēmumu sociālās apdrošināšanas iemaksu parādiem nozaru griezumā, kā arī informāciju par uzliktajām un iekasētajām soda naudām.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka ar šo gadu no pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem izmaksājamās pensijas aprēķina pēc darba devēja faktiski nomaksātā, nevis deklarētā sociālā nodokļa apjoma. Valdība cer, ka tas ļaus budžetā ietaupīt 4,5 miljonus latu.
Ieceri taupīt uz darba devēju "uzmesto" darbinieku rēķina Satversmes tiesā apstrīdēja apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcija, un tiesa ir ierosinājusi lietu par to. SC atgādināja, ka ST jau 2001.gadā atzina, ka darbiniekam nav jācieš darba devēja vainas dēļ. Šajā ST spriedumā teikts, ka veikt sociālās iemaksas par katru darbinieku ir pienākums, kurš uzlikts katram darba devējam. Ja darba devējs neizpilda šo pienākumu, tad tieši valstij ir jāiejaucas un jāpiespiež darba devēju veikt savu pienākumu.
Jau ziņots, ka Saeima decembra beigās bez izmaiņām atbalstīja valdības piedāvājumu nākamgad neindeksēt pensijas, nepalielināt iemaksas fondēto pensiju shēmas otrajā līmenī un atstāt to pašreizējo 2% apjomā no nomaksātā sociāla nodokļa, kā arī, par spīti juristu iebildumiem, atbalstīja plānu sociālajā budžetā ietaupīt uz darbadevēju "uzmesto" darbinieku rēķina.
Izmaiņas paredz pensiju apmēru pirmajā un otrajā līmenī aprēķināt no faktiski samaksātajiem, nevis darbadevēja deklarētajiem sociālajiem nodokļiem. Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka šī iecere nav viennozīmīgi vērtējama, jo sociālo nodokli maksā "ar darba devēja starpniecību" un darbinieks nevar kontrolēt, vai par viņu samaksāti visi nodokļi.
Arī birojs deputātiem atgādināja par Satversmes tiesas 2001.gada spriedumā secināto, ka darbinieka sociālās garantijas nevar saistīt ar to, vai citas personas (darba devējs) ir vai nav pienācīgi pildījušas likumā noteiktos pienākumus un maksājušas visu nodokļa apmēru.