"Diemžēl mēs nevaram izkontrolēt katru pārdevēju, cik stundas viņš strādā, bet šāda nodarbināšanas tendence tirdzniecībā ir ļoti izteikta," stāstīja Elce.
Zemu algu maksā 9% darba devēju komercpakalpojumu nozarē, 8% darba devēju, kas veic operācijas ar nekustamajiem īpašumiem, 7% darba devēju lauksaimniecības, medniecības un ar to saistīto pakalpojumu nozarē, 7% darba devēju ražošanas nozarē, secinājis VID.
Arī 6% darba devēju būvniecības un transporta nozarēs maksā algu zem minimālās darba algas. VID konstatējis, ka 5% viesnīcu un restorānu nozares darba devēju izmaksā algu zem minimālā atalgojuma.
Kopumā valstī ir 31 891 darba devējs, kuru darba ņēmēju vidējā darba alga ir zem minimālās darba algas.
Par zemas algas objektivitāti liecina, ka 12% nodokļu maksātāju Komercreģistrā ir reģistrēti tekošā gadā un ir jaunreģistrētie uzņēmumi, 23% nodokļu maksātāju nekad nav bijuši reģistrēti VID ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā, tajā skaitā 38% ir zemnieku un zvejnieku saimniecības, ģimenes uzņēmumi, individuālie uzņēmumi, biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, ārvalstu pārstāvniecības, pašvaldību uzņēmumi, ārvalstu uzņēmumi vai to filiāles.
8% no nodokļu maksātājiem ir izslēgti no VID ar PVN apliekamo personu reģistra, 10% nodokļu maksātājiem ir mazs veiktās saimnieciskās darbības apjoms, par ko liecina tas, ka vidējais mēneša apgrozījums saskaņā ar iesniegtajiem uzņēmumu gada pārskatiem un PVN deklarācijām ir mazāks par 1000 latiem mēnesī.
2% nodokļu maksātāju ir paziņojuši VID par saimnieciskās darbības pārtraukšanu uz noteiktu laiku dažādu iemeslu dēļ. 1% nodokļu maksātāju nav pārreģistrēti Komercreģistrā.