Plašāk par valdībā lemto iespējams uzzināt preses konferencē pēc valdības sēdes portālā "Delfi".
Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Vairāk naudas aizsardzībai
Ministru kabinets jau 22. martā vienojās pakāpeniski celt valsts aizsardzības budžetu. Ja patlaban tas ir aptuveni 2,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad 2023. gadā tas būs 2,25% no IKP, 2024. gadā – 2,4% no IKP, bet 2025. gadā – 2,5% no IKP.
Otrdien, 29. martā, valdība atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kurā ietverts jau iepriekš minētais mērķis kapināt valsts tēriņus aizsardzībai. Gala lēmums par likuma izmaiņām vēl būs jāpieņem Saeimai.
Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru, šogad valsts aizsardzībai tērē 758,35 miljonus eiro, 2023. gadā plānots tērēt 747,7 miljonus eiro, bet 2024. gadā – 771,2 miljonus eiro.
Atbalsts bēgļiem
Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieradušies Latvijā, tiks reģistrēti Fizisko personu reģistrā kā pagaidu aizsardzības saņēmēji un viņiem tiks piešķirts personas kods, otrdien, 29. martā, lēmis Ministru kabinets.
Valdība otrdien pieņēma grozījumus noteikumos par informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Ar grozījumiem noteikts, ka pašvaldības administratīvajā teritorijā civilās aizsardzības komisija varēs koordinēt atbalsta sniegšanu, izmantojot vienotos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrus vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienības.
