Trešdien apmēram 100 cilvēki pie Saeimas nama piedalījās piketā, lai atbalstītu Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš apcietināts krimināllietā par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.
Plakātos prasot "Atbrīvot netaisnīgi notiesāto priesteri Pāvilu, mainot drošības līdzekli," līdz ar to "Atvieglot onkoloģiski slima cilvēka ciešanas", "Saeimas uzraudzību taisnīgā lietas izmeklēšanā," un dziedot lūgšanas, pie Saeimas sanākušie protesta akcijas dalībnieki, lielākoties vecāka gadagājuma cilvēki, bija ieradušies no Rēzeknes.
Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudzes locekle, ērģelniece Bernadeta Everse portālam "Delfi" pastāstīja, ka pati draudze arī rīko šo akciju.
Vaicāta, kādēļ kā norises vieta izvēlēta parlamenta ēkas apkaime, Everse atbild, ka draudze locekļi neesot zinājuši, kur vēl to organizēt. "Mēs jau rīkojām Rēzeknē lielu piketu, bet pagaidām nekādas rezonanses nebija, un tas otrs tiesas lēmums bija paturēt apcietinājumā mūsu priesteri Pāvelu Zeiļu," viņa sacīja portālam "Delfi". Draudze esot pārliecināta par Zeiļas nevainīgumu. Pēc Everses domām, notikušais ir "pilnīga provokācija".
Protesta akcijas rīkotāju pārstāve arī norādīja, ka nevēlas ietekmēt tiesas procesu. Viņasprāt, lieta ir jāizmeklē un tiesai jānotiek, taču no Saeimas deputātiem piketētāji sagaidot likumisku pārraudzību šai lietai. "Bet korekti, un, lai apcietina to, kas ir vainīgs. Ja tā nav safabricēta lieta," sacīja Everse.
Arī no citiem protesta akcijas dalībniekiem izskan šādi vārdi: "Atbraucām atbalstīt savu priesteri, netaisnīgi apsūdzētu" un "Jēzu arī netaisnīgi apsūdzēja, nav ko uztraukties, viss kārtībā, viss būs labi, Sātans neuzvarēs".
Pēteris no Aglonas, savukārt, portālam "Delfi" norādīja, ka "baznīckunga terorizēšana līdz labam nenoved, jo Dievs tiesās tos terorizētājus un nāksies atbildēt bērniem un bērnu bērniem par baznīctēva terorizēšanu". Viņš prognozē, ka Zeiļu pēc viņa aiziešanas mūžībā pasludināšot par svēto.
Kādā no akcijas plakātiem draudze arī prasa atdot tās naudu. "Kad arestēja priesteri, notika kratīšana vairākas stundas un tika konfiscēta arī draudzes nauda. Draudze pašlaik ir bez līdzekļiem, nāk komunālie rēķini un mēs esam diezgan lielā izmisumā," pastāstīja Everse. Cik liela nauda zaudēta, draudzes locekļi nezinot.
Piketa organizētāju pārstāve Saeimas namā ienesa un kancelejas darbiniecei arī iedeva vēstuli ar 2500 parakstiem.
Šī vēstule adresēta Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS) un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA). Tajā rakstīts, ka, pazīstot Zeiļu kā ilggadējo šīs draudzes prāvestu, "mēs paliekam vienoti kopā ar viņu, jo esam pārliecināti par viņa nevainību un uzskatām šo visu notiekošo par traģisku pārpratumu". Tāpēc arī vēstules autori lūdz pārskatīt Zeiļam noteikto drošības līdzekli gan veselības stāvokļa dēļ, gan arī izrādot cieņu cilvēkam, kurš izdarījis tik daudz sabiedrības labā.
Kā novēroja portāls "Delfi", ar piketētājiem aprunājās vien atsevišķi Saeimas deputāti no dažādām partijām, viņu vidū arī Jūlija Stepaņenko (S). Viņa informēja, ka 13 šīs Saeimas deputāti no dažādām frakcijām parakstījuši Saeimas deputātu grupas paziņojumu, kurā saistībā ar publiskajā telpā izplatījušos ziņu par priestera Zeiļas aizturēšanu uz aizdomu pamata par iespējamu nozieguma izdarīšanu aicina neizplatīt publiskā telpā personas godu un cieņu aizskarošus viedokļus un pieņēmumus.
Deputāti paziņojumā atgādina, ka neviens cilvēks nedrīkst tikt uzskatīts par vainīgu, kamēr to nav noteikusi tiesa.
Paziņojumu parakstījuši Silvija Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte; kandidēs no LRA), Juris Vectirāns (ZZS), Jānis Klaužs (ZZS), Stepaņenko, Jānis Trupovnieks (ZZS), Līga Kozlovska (ZZS), Jānis Vucāns (ZZS), Inguna Sudraba (NSL), Inga Bite (LRA), Anrijs Matīss (pie frakcijām nepiederošs; kandidē no "Saskaņas"), Aldis Adamovičs (V), Inguna Rībena (NA) un Juris Viļums (LRA).
Jau vēstīts, ka sociālajā tīklā "Facebook" publicētais ieraksts liecina, ka piketa organizētāji tajā aicināja piedalīties kristiešus un visus labas gribas cilvēkus, kuriem "nav vienaldzīgs Dievam un tautai visuzticamākā kalpa liktenis".
Mītiņa dalībnieki pauda deputātiem savu nostāju ar rožukroņa lūgšanu un garīgām dziesmām.
"Delfi" jau rakstīja, ka augustā Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas amatpersonas saņēma informāciju no kādas nevalstiskās organizācijas, par to, ka vairāki vīrieši, iespējams, seksuāli izmantojuši kādu bezpalīdzības stāvoklī esošu pilngadīgu vīrieti ar garīgās attīstības traucējumiem.
ONAP izmeklētāji 29. augustā Rīgā un Rēzeknē kopumā aizturēja trīs personas – 1945. gadā, 1955. gadā un 1958. gadā dzimušus vīriešus. Diviem vīriešiem piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, bet trešajam – ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Pēc portāla "Delfi" rīcībā esošās informācijas, lietā tika aizturēts un vēlāk apcietināts priesteris Zeiļa, bet otra lietā aizturētā persona ir nu jau bijušais sociālā aprūpes centra (SAC) "Rīga" filiāles aprūpētājs.
Atšķirībā no garīdznieka un trešā krimināllietā iesaistītā, aprūpētājam tiesa iepriekš nebija piemērojusi visbargāko iespējamo drošības līdzekli – apcietinājumu. Vīrietis darbu šajā SAC "Rīga" filiālē jau ir atstājis, pārtraucot darba attiecības pēc paša vēlēšanās. Pēc policijas vēstītā, trešais lietā aizturētais un apcietinātais vīrietis ir bezdarbnieks.
Likumsargu līdzšinējā izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka, iespējams, viens aizdomās turētais piegādājis cietušo vīrieti garīgās konfesijas pārstāvim seksuālu vajadzību apmierināšanai, bet garīgās konfesijas pārstāvis par to maksājis.
Policija garīdzniekam inkriminē vairāk nekā vienu epizodi un patlaban izmeklēšanā skaidro, vai iepriekšminētā shēma pielietota ilgstošā laika periodā.
Tāpat policija sola izmeklēšanā pārbaudīt, vai līdzīgi iespējamie noziegumi izdarīti arī pret citām personām.
Aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka vīrietis, kurš atzīts par cietušo Zeiļas seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības krimināllietā, iespējams, ir bijis cietušais arī krimināllietā, kurā par dzimumtieksmes vardarbīgu apmierināšanu tika notiesāts Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" filiāles "Ziedkalne" direktors Andrejs Nīmanis.
Vēstīts, ka 21. septembrī Rīgas apgabaltiesa nolēma Zeiļu paturēt apcietinājumā.
"Delfi" jau rakstīja, ka īsi pēc drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanas Zeiļam, viņa atbalstam pikets tika rīkots Rēzeknē. Tas pulcēja aptuveni 400 cilvēku.
