Video: Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 9. jūnijam – kas jāzina iedzīvotājiem (plkst. 23:55)
Foto: DELFI

Valdība ceturtdien lēmusi pagarināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju līdz 9. jūnijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. Vienlaikus lemts par virknes ierobežojumu mazināšanu laikā no 12. maija.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc īpaši garas Ministru kabineta ārkārtas sēdes preses konferencē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka pasaulē diemžēl turpina plosīties Covid-19 pandēmija, vīruss nav uzvarēts, un tas nozīmē, ka arī Latvijā mums jāturpina būt ļoti piesardzīgiem. Pateicoties sabiedrības atbildīgai rīcībai, Latvijā vīrusa izplatība ir kontrolēta, bet vīruss joprojām ir bīstams.

Par labo ziņu Kariņš nosauca valdības plānu, kādā veidā pakāpeniski ieiet jaunā normālā dzīvē. "Mēs iesim soli pa solim ar mērķi, lai būtu minimāli ierobežojumi, bet lai vīrusa izplatība neuzliesmo," skaidroja valdības vadītājs.

Tāpēc valdība lēmusi pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 9. jūnijam, vienlaikus no 12. maija mīkstinot virkni patlaban spēkā esošo ierobežojumu.

"Pirmais ir, ka varēs vienlaikus kopā pulcēties līdz 25 cilvēkiem. Tomēr jāuzsver, ka tas nenozīmē, ka var rīkot mājas ballītes. Piesardzība un divu metru attālums joprojām paliek spēkā. Vienīgais izņēmums šajā ziņā joprojām ir mājinieku loks," skaidroja Kariņš, uzsverot, ka līdz 25 cilvēkiem atļauts pulcēties, ievērojot divu metru distanci.

No 12. maija tiks atsākti bezkontakta sporta treniņi, muzeju un bibliotēku darbība, sestdienās un svētdienās būs atvērti tirdzniecības centri, stāstīja premjers, atgādinot par piesardzības ievērošanu.

"Mums ir redzējums, kā varam sadzīvot ar vīrusu ārpus mājas, tāpēc, sākot no 12. maija, būs prasība sabiedriskā transportā lietot mutes un deguna aizsegu, kas var būt lakats, šalle vai maska," teica Kariņš, uzsverot, ka tas nepieciešams, lai pasargātu līdzcilvēkus no inficēšanās.

"Mūsu mērķis ir turpināt šādā garā soli pa solim un meklēt, ko mēs vēl varam atvieglot, lai mūsu dzīves var ritēt vairāk ierastā ritmā. Ar vienu aci visu laiku vērosim, vai saslimstība nesākas no jauna, un jebkuri turpmāki atvieglojumi būs atkarīgi no tā, vai līkne iet uz leju," skaidroja Kariņš, atgādinot, ka visa pasaule "ir vienā laivā".

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsvēra, ka, valdībai mazinot ierobežojumus, pieaug katras personas individuālā atbildība. "Pandēmija nav beigusies. Atvieglojumi, kas no 12. maija stāsies spēkā, ir mūsu sabiedrības prātīguma un pratības pārbaude, kā mēs mācāmies un pielāgojamies dzīvei ar vēl neuzveikto vīrusu," teica ministre.

Viņa atzina, ka sabiedrības visvairāk gaidīta ir brīvāka pulcēšanās, bet aicināja apzināties, ka 25 ir maksimālais vienkopus pulcējušos cilvēku skaits un ka pamata prasības – distancēšanās un roku higiēna – paliek spēkā. Ministre uzsvēra, ka valdība vērtēs četru nedēļu ciklā, kādu iespaidu uz infekcijas izplatīšanos rada šie atvieglojumi, lai lemtu par turpmākiem lēmumiem.

Viņķele uzsvēra, ka valdības lēmumā ir laba ziņa bērnudārza audzēkņu vecākiem, kam pēc 12. maija nebūs vairs jāuzrāda ik nedēļas rakstisks apliecinājums, ka nav bijuši ārzemēs un kontaktā ar Covid-19 inficētajiem. "Taču tas nenozīmē, ka uz bērnudārzu var vest bērnus ar temperatūru vai izmaiņām veselības stāvoklī," teica ministre.

Vienlaikus Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs strādā kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai vienotos par vienādu pieeju situācijā, kad tiks atjaunoti starptautiskie pasažieru pārvadājumi. "Baltijas telpa tiek uztverta kā vienota, tāpēc ne karantīna, ne pašizolācija Baltijas valstu iedzīvotājiem, pārvietojoties pa Baltijas valstīm, netiks prasīta, bet mums ir jāvienojas par vienotu pieeju attiecībā pret ārvalstu tūristiem. Tad, kad būs skaidrs, ka visas Baltijas valstis iebraukušajiem ceļotājiem noteiks vienādas prasības, tad varēsim lemt par nākamo soli – pasažieru transporta plūsmu atjaunošanu," skaidroja Viņķele.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē atzina, ka cīņa ar vīrusu vēl nav galā, bet tomēr varam jau baudīt pirmos panākumus no laikus ieviestiem pasākumiem – kopš janvāra situācija tika monitorēta un martā jau ieviesti ierobežojumi.

"Slimības uzliesmojums Latvijā nav aizgājis tik tālu kā vairākās citās valstīs. Mums izdevās saslimstību noturēt zemā līmenī un tagad jau piekto nedēļu novērot slimības kritumu. Mūsu pagaidu uzvara ir rādītāji, kas liecina, ka vairāku nedēļu garumā mums jau ir mazāka saslimstība," teica Perevoščikovs, uzsverot plašo testēšanu Latvijā.

Epidemiologs uzsvēra, ka joprojām saslimšanas gadījumi tiek konstatēti un ka nekas nav mainījies tajā ziņā, ka saslimušajiem un kontaktpersonām jābūt stingrā izolācijā. Perevoščikovs norādīja, ka šodien bijis mazākais pacientu skaits ar Covid-19 slimnīcās un ar smagu slimības gaitu. Turklāt šonedēļ cilvēku, kuri atbrīvojušies no vīrusa, pārsniedzis cilvēku skaitu, kuri joprojām gaida galīgo atveseļošanos. 464 ir izārstējušies, bet 427 vēl ir saslimuši.

Kas mainīsies pēc 12. maija

Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju līdz 9. jūnijam, vienlaikus pieņemot lēmumu par pakāpenisku atsevišķu ierobežojumu atcelšanu vai samazināšanu. No 12. maija tiks mazināti ierobežojumi izglītības, sporta, dažādu pasākumu organizēšanas un pulcēšanās, transporta un tūrisma jomās. Obligāts priekšnoteikums šo ierobežojumu mazināšanai ir visu fiziskās distancēšanās un epidemioloģisko drošības pasākumu stingra ievērošana ikdienā visās jomās arī turpmāk, informē Valsts kanceleja.

Izglītība un sports

Izglītības jomā visu veidu mācību process joprojām notiks attālināti, tai skaitā pašlaik netiks organizētas bērnu nometnes.

Ievērojot epidemioloģiskās drošības nosacījumus, pirmsskolas kopā ar pašvaldībām varēs lemt, kā šajā mācību gadā organizēt 5-6 gadus vecu bērnu apmācību – klātienē vai attālināti.

Ievērojot noteiktos fiziskās distancēšanas un epidemioloģiskās drošības pasākumus, tiks atļautas klātienes konsultācijas, lai sagatavotos valsts pārbaudījumiem vai profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem. Lai gan 9. klašu skolēniem obligātie eksāmeni ir atcelti, arī viņiem konsultācijas klātienē būs atļautas.

Par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu pieņems aizsardzības ministrs, savukārt iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs to pieņems iekšlietu ministrs.

Klātienē varēs notikt arī organizēti bezkontakta sporta treniņi vai nodarbības, ievērojot šādus nosacījumus – vienā treniņgrupā vienlaikus pulcējas ne vairāk kā 25 personas; treniņa laiks iekštelpās – trīs stundas, ārtelpās laiks neierobežots; nodarbību vada sertificēts treneris; tiek ievērota savstarpēja divu metru distance; fiziski nepārklājas dažādu treniņgrupu plūsmas; treniņā neiesaistās bērni, kas jaunāki par septiņiem gadiem; jāievēro sporta norises vietas pārvaldnieka un trenera norādījumi; jāievēro citi fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas tiks izstrādāti sadarbībā ar Veselības ministriju.

Pasākumi un pulcēšanās

Ja iespējams nodrošināt savstarpējo divu metru distanci un pārējos epidemiologu noteiktos drošības noteikumus, tiks atļauta pulcēšanās iekštelpās un ārtelpās līdz 25 cilvēkiem organizētos publiskos un privātos pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos. Tāpat tiks atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana. Arī privātos pasākumos mājās būs jāņem vērā dzīvokļa platība, lai nepārsniegtu cilvēku skaitu, kas atbilst epidemiologu norādījumiem.

Pasākumos, kuros apmeklētājs piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, netiks piemērots noteiktais cilvēku skaita ierobežojums.

Pasākumu norises ilgums ārtelpās nebūs ierobežots, taču iekštelpās tas nedrīkstēs pārsniegt trīs stundas. Organizatoram būs jānodrošina arī ierobežojumu ievērošana un dezinfekcijas līdzekļu pieejamība.

Kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks tiks pagarināts no pulksten 7 līdz 24.

Netiks atļauti publiskie un privātie sporta pasākumi, kas rīkoti saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs apstiprināt pasākumus sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus.

Savukārt kultūras ministram būs tiesības reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami fiziskās distancēšanās un dezinficēšanas prasību ievērošana kultūras institūcijās, piemēram, bibliotēkās, muzejos u. c. vietās.

Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās joprojām var ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Tirdzniecības centri

Turpmāk brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādās visi veikali. Ir atcelts ierobežojums, ka tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, preses tirdzniecības vietas, aptiekas, vakcinācijas kabineti, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, ķīmiskās tīrītavas, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali.

Transports

Satiksmes ministrijai būs jāsagatavo satiksmes ministra apstiprināti pasākumi, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu sabiedriskā transporta izmantošanu, tai skaitā paredzot pienākumu sabiedriskajā transportā valkāt mutes un deguna aizsegu.

Tūrisms

Pēc 12. maija tiek atļauts organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 14 dienas pašizolācija dzīvesvietā neattieksies un Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši valstis, kas nav Latvija, Lietuva vai Igaunija.

Muzeji pakāpeniski atsāks darbu

Pirmās kultūras iestādes, kas pēc 12. maija pakāpeniski gatavojas atsākt darbību, ir muzeji, bibliotēkas, Nacionālais arhīvs un privātās kultūrvietas, tostarp kultūras pasākumos (piemēram, kino vai koncerti), ko iespējams baudīt, atrodoties autotransportā.

Kultūras ministrija un tās iestādes ciešā sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādājusi t.s. sanitāro protokolu, kas ar kultūras ministra rīkojumu tiks padarīts saistošs gan valsts un pašvaldību, gan privātajām kultūras institūcijām.

Muzeji, bibliotēkas un arhīvs darbību uzsāks pakāpeniski, kolīdz katra institūcija būs pilnībā spējīga izpildīt sanitārajā protokolā noteiktās prasības.

Par muzeju, bibliotēku un arhīva darba laiku aktuālajai informācijai aicina sekot līdzi šo institūciju tīmekļvietnēs un sociālo mediju kontos. Muzeji durvis apmeklētājiem vērs, īstenojot informatīvu kampaņu, kuras ietvaros vienota satura un dizaina informatīvie materiāli uzrunās apmeklētājus, aicinot ievērot sanitārā protokola nosacījumus.

Jau otrdien pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) solīja, ka ceturtdien būs skaidrība par ārkārtējās situācijas termiņa un tās laikā noteikto ierobežojumu maiņu. Paredzams, ka valdības sēdē ceturtdien gaidāma diskusija par ierobežojumu mīkstināšanu un speciālistu ieteikumu uzklausīšana. Pēdējā laika pieredze liecina, ka lēmumi tiek pieņemti pēdējā brīdī un var būtiski atšķirties no provizoriski izskanējušas informācijas.

Jau ziņots, ka otrdien valdības locekļi, gatavojoties lēmuma pieņemšanai ceturtdien, uzklausīja ekspertu viedokļus un diskutēja par Veselības ministrijas piedāvātajiem risinājumiem ierobežojumu mīkstināšanā.

Trešdien Kariņam bija attālināta tikšanās ar saviem Baltijas valstu kolēģiem, pēc kuras tika paziņots, ka panākta vienošanās no 15. maija atcelt Covid-19 ierobežojumus uz Baltijas valstu iekšējām robežām.

Baltijas valstu premjerministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstu sekmīgi īstenotie pasākumi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ir pietiekams pamats, lai no 15. maija tiktu atcelta Baltijas valstu iekšējo robežu kontrole. Baltijas valstu iedzīvotājiem līdz ar to tiks nodrošināta brīva kustība reģionā. Savukārt iedzīvotājiem, kuri ieradīsies no citām valstīm, arī turpmāk būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Baltijas valstu ārlietu ministriem uzdots vienoties par praktiskiem soļiem ierobežojumu atcelšanā un informācijas apmaiņā par Baltijas valstīs ieceļošajām personām.

Otrdien, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par ceturtdien paredzamajiem lēmumiem, Kariņš teica, ka joprojām tiek vērtēts, vai pagarināt ārkārtējo situāciju, ar kuru saistītas daudzas lietas – pabalsti un citi pasākumi, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju un izdarīt attiecīgus grozījumus citos likumos. "Es pieļauju, ka mēs uz šo skatīsimies ar zināmu elastību un varbūt vairāk skatīsimies uz to, ko mēs varam mīkstināt ierobežojumos un iet soli solim," teica valdības vadītājs. Kariņš uzsvēra, lai liela nozīme ir arī tam, kas notiek kaimiņvalstīs.

Kā ziņots, aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 2442 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, un infekcija apstiprināta deviņiem cilvēkiem, kā arī reģistrēts vēl viens Covid-19 slimnieka nāves gadījums ārpus stacionāra, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Latvijā kopā veikti 71 069 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 909 personām. Kopumā Latvijā reģistrēti 464 no Covid-19 izveseļojušies cilvēki un 18 – miruši.

"Delfi" jau ziņoja, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas 7. aprīlī tika pagarināta līdz 12. maijam, saglabājot spēkā esošos ierobežojumus. 7. maijā valdība lēma to pagarināt līdz 9. jūnijam, no 12. maija mazinot ierobežojumus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Slimību profilakses un kontroles centrs Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form