Kariņš norādīja, ka gaidāmos valsts svētkus Latvijas iedzīvotāji tradicionāli svin, apciemojot viens otru, dodoties pie vecākiem, kā arī satiekot radus un draugus, taču šoreiz svētkus būs nepieciešams svinēt citādi.
"Covid-19 diemžēl nesvin vai nepazīst brīvdienas – tas strādā katru dienu un nakti, vīruss ir nenogurstošs. Mēs esam varējuši Covid-19 kontrolēt, pateicoties tam, ka mēs visi kopā, solidāri strādājot, esam ievērojuši noteikumus, esam izvairījušies no ciemošanās un esam turējušies grupās ne vairāk par diviem cilvēkiem, kā arī turpinājuši mazgāt rokas un ievērot divu metru distanci," pauda Ministru prezidents.
Viņš uzvēra, ka gaidāmajās brīvdienās sabiedrībai ir šādi jāturpina, jo tikai tādā veidā būs iespējams kontrolēt slimības izplatību. "Svinēsim mēs šos svētkus, neļausim jaunajam koronavīrusam svinēt svētkus mūsu vietā," aicināja premjers.
Kariņš akcentēja divus ceturtdien pieņemtos lēmumus. Pirmkārt, ir ieviesta skaidrība attiecībā uz centralizēto eksāmenu norisi, kur valdība lēma 9. klases skolēnus šogad atbrīvot no eksāmenu kārtošanas. Savukārt 12. klašu audzēkņiem būs obligāti jākārto trīs noslēguma pārbaudījumi, bet ceturtais eksāmens būs brīvprātīgs.
Kā otru valdības lēmumu premjers akcentēja lemto par 150 miljoniem eiro palielināt pašvaldību aizņēmuma limitu. "Šī nauda ieies dažādos infrastruktūras projektos pa visu Latviju. Mēs sildīsim savu ekonomiku, tajā skaitā ļaujot pašvaldībām īstenot tādus projektus, kuri ir augstas gatavības pakāpē un kuri sakrīt ar mūsu kopējiem mērķiem, piemēram, novadu reforma, bet kas nodrošina darba vietas un dod cilvēkiem iespēju nopelnīt, nevis tikai sēdēt un gaidīt, kad kāds no malas varēs palīdzēt," skaidroja Kariņš.
Savukārt Viņķele norādīja, ka gadījumā, ja jaunu Covid-19 personu inficēšanās dinamika samazinās, Ministru kabinets varētu vērtēt, kuri no noteiktajiem slimības ierobežošanas mēriem būtu mazināmi.
Vērtējot inficēšanās tempu un tā izmaiņas Latvijā, Viņķele norādīja, ka situācija ir stabilizējusies, bet šajā gadījumā stabilitāte ir tulkojuma drīzāk kā mazāk laba ziņa, jo ir redzams, ka sabiedrība ar savu uzvedību neveicina inficēšanās samazināšanos.
"Šis ir gadījums, kad katrs iedzīvotājs faktiski ar savu rīcību balso par to, ko lai nākamnedēļ lemj valdība. Mēs 7. maijā skatīsim scenārijus par turpmākajām rīcībām – ierobežojumiem vai to mīkstināšanu. Bet mēs vērtēsim arī to, kā katrs iedzīvotājs ar savu rīcību būs nobalsojis par šo lēmumu. Ja inficēto skaits nākamnedēļ pēc šīm garajām brīvdienām nemazināsies, tas būs skaidrs balsojums visu iedzīvotāju kopā, ka mīkstinājumi vēl nav ieviešami," sacīja Viņķele.
Arī Šuplinska atzinīgi novērtēja, ka valdība ir apstiprinājusi 2019./2020. mācību gada centralizēto eksāmenu norises grafiku. Vienlaikus viņa informēja, ka mācības visiem skolēniem šogad plānotas līdz 29. maijam, izņemot tos audzēkņus, kuri kārtos eksāmenus.
Savukārt sertifikātus par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu skolēni varēs saņemt pēc 24. jūlija, informēja ministre.
Tāpat Šuplinska akcentēja, ka valdība ceturtdien atbalstīja finansējuma piešķiršanu zinātnei un pētniecībai. Ministru kabineta lēmums paredz piecu miljonu eiro piešķiršanu valsts pētījumu programmai, kas ir saistīta ar Covid-19 un tā seku pētniecību.
Ministre norādīja, ka finansējuma apguvei ministrija organizēs projektu konkursu – tā nosacījumi tiks sagatavoti mēneša laikā. Pētījumiem galvenokārt būs jākoncentrējas uz veselības aprūpes sfēru, inženiertehniskajiem risinājumiem, kā arī sabiedrību un tautsaimniecību.
Gandarījumu par Ministru kabineta ceturtdienu pieņemto lēmumu par 150 miljoniem eiro palielināt pašvaldību aizņēmuma limitu neslēpa Pūce. Viņš norādīja, ka šie līdzekļi tuvāko četru mēnešu laikā Latvijā varētu radīt 15 000 jaunas darba vietas.
Pēc viņa teiktā, daļa cilvēku atrodas dīkstāvē vai daļējā slodzē ar samazinātu darba apjomu un mēnešalgu. Līdz ar to ir nepieciešams papildu stimuls valsts ekonomikai, lai uzņēmumi varētu strādāt un Latvijas iedzīvotājus nodrošināt ar darba vietām.
Aizņēmuma limita palielināšana ļaus tautsaimniecībā ieguldīt vairāk nekā 150 miljonus eiro, jo visiem projektiem papildus būs nepieciešams arī pašu vietvaru līdzfinansējums. "Mūsu aprēķini liecina, ka tā nebūs tikai būvniecība – aptuveni 80% šīs naudas varētu aiziet būvniecības projektiem, bet pārējā nauda tiktu novirzīta projektiem citās sfērās. Pēc mūsu aprēķiniem šādā apjomā tas varētu dot apmēram 15 000 darba vietas tuvākajos četros mēnešos," sacīja Pūce.
Tāpat ministrs norādīja, ka ir svarīgi nodrošināt, lai projekti būtu ne tikai "projektu pēc", bet lai ar šiem līdzekļiem paveiktu vērtīgas lietas.
Pasākumā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministre Ilze Viņķele (AP), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Jau ziņots, ka Ministru kabinets ceturtdien apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes Programmu 2020.-2023. gadam. Tajā iekļautas atjaunotas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam, un lai gan sākotnēji plāns paredzēja Latvijas ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā, Covid-19 pandēmija radīja negatīvu ietekmi uz ekonomisko situāciju visā pasaulē, tāpēc apstiprinātais plāns paredz IKP kritumu 2020. gadā par 7%.
Stabilitātes programmā ir ietverti tie Covid-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim.
Tāpat valdība pieņēma grozījumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz, ka vienlaicīgi nebūs iespējams pretendēt uz diviem pabalstiem – pabalstu krīzes situācijā, ko maksā pašvaldība, un dīkstāves palīdzības pabalstu, kuru izmaksā valsts.
Likumprojekts ļauj pašvaldībām arī nepiemaksāt pie krīzes pabalsta 50 eiro mēnesī par katru pabalsta saņēmēja ģimenē augošo bērnu gadījumā, ja šī summa būs jau piešķirta kā piemaksa, saņemot dīkstāves palīdzības pabalstu. Lēmums par šiem grozījumiem vēl būs jāpieņem Saeimai.
Ministru kabinets arī atbalstīja izmaiņas centralizēto eksāmenu norises kārtībā. Šogad 9. klases skolēniem valsts pārbaudes darbi tiek atcelti, izņemot eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās, kuri to varēs kārtot brīvprātīgi.
Jaunais grafiks paredz eksāmenu sesiju norisi 12. klašu audzēkņiem no 2. jūnija līdz 3. jūlijam, pēc tam arī nosakot papildtermiņu tiem skolēniem, kuri kādu iemeslu dēļ nevarēja eksāmenus kārtot noteiktajā pamattermiņā.
Tāpat ārkārtas sēdē valdība atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu palielināt pašvaldību aizņēmuma limitu par 150 miljoniem eiro, lai mazinātu Covid-19 ekonomiskās sekas.
Ar šo lēmumu ir palielināts pašvaldību 2020. gada aizņēmumu limits par 150 miljoniem eiro, lai varētu veikt ieguldījumus Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajos augstas gatavības projektos ar tautsaimniecības nozīmi, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieteiktajos investīciju projektos.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13. marta līdz 12. maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
