"Attīstībai/Par!" (AP) jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām paudusi slēptu vēlmi atstāt Jauno konservatīvo partiju (JKP) opozīcijā, turklāt ļoti daudzi "turīgie uzņēmēji" nav vēlējušies Jāni Bordānu redzēt kā premjeru, bet JKP pārstāvjus Juri Jurašu vai Jutu Strīķi – kā iekšlietu ministrus, tāpēc līdzšinējās valdības veidošanas sarunas ir izgāzušās, trešdien raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja JKP līdere Juta Strīķe.

Jau vēstīts, ka AP un Nacionālā apvienība ir izstājušās no valdības veidošanas sarunām, kuras vada JKP premjera amata kandidāts Bordāns. Līdzīgu nostāju paudis arī "Jaunā Vienotība" līderis Arvils Ašeradens. Aizritējusi tieši nedēļa kopš Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Bordānu izveidot valdību. Par ceļu uz jauno Ministru kabinetu trešdien atbildēja valdības veidošanas sarunu vadītāji: Aldis Gobzems (KPV LV), Juta Strīķe (JKP), Juris Pūce (AP), Rihards Kols (NA) un Ainars Latkovskis (JV).

Strīķe, vaicāta par ekonomiskiem grupējumiem, kas izgāzuši valdības veidošanu, sacīja, ka šī viņas kolēģa izteikuma pamatā "ir nostāja, kas balstīta uz novērojumiem un pieredzi, kas gūta uzreiz pēc vēlēšanām". "Nākamajā dienā pēc vēlēšanām mēs tieši no AP saņēmām tādu slēptu vēlmi atstāt mūs opozīcijā (..) ļoti daudzi turīgie uzņēmēji, viņi ir ļoti nevēlējušies redzēt Bordānu kā premjeru vai mani un Juri Jurašu kā iekšlietu ministrus," sacīja Strīķe.

Savukārt Pūce kritizēja Bordāna valdības veidošanas procesu, sakot, ka šajās sarunās skaidri bijis redzams, ka "ir vieni patiesības nesēji un vēl citi, kas visu dara neīstās interesēs". Sarunās nav ticis novērtēts tas, ka citām politiskajām partijām, bez JKP, kas ievēlētas Saeimā var būt citi uzskati, citi principi. "Mēs esam sarunājušies kopš 6. oktobra. Kas mums ir prioritātes, JKP izdzirdēja oktobra sākumā un tās nav mainījušās," sacīja Pūce.

Vaicāts par "ģenētisko kodu", kas varētu būt kopīgs AP un JKP, Pūce sacīja, ka tas ir – lai Latvijā tiktu stiprināts tiesiskums.

Runājot par valdības deklarāciju, ar ko klajā JKP nāca pagājušās nedēļas piektdienā, kā arī par 1,7 miljardu eiro deficītu, kas, pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm, veidojas, ja tiek īstenoti JKP definētie mērķi, Strīķe sacīja, ka JKP cilvēki "visu nakti pēc vakardienas" ir strādājuši, un tikuši mainīti programmatiskie uzstādījumi, kā arī pārskatīti finanšu jautājumi. Savukārt tieši AP, pat nepāršķirstot šo "jauno variantu", atstājusi sarunas.

Savukārt Pūce sacīja, ka politiskajam spēkam 40 minūtes esot nācies pārliecināt JKP, ka sarunās "ir vērts paņemt pauzi" pēc Finanšu ministrijas paziņojuma par JKP plānā minēto pasākumu fiskālo ietekmi.

Savukārt Kols sacīja, ka līdz šim ir bijis ļoti haotisks sarunu process. Deklarācija, ko JKP piedāvājusi pagājušajā piektdienā, bijusi "pilna ar pretrunām". Interesējoties par atsevišķiem punktiem sīkāk, un ko tie nozīmē, atbilde neesot saņemta.

Turklāt NA jau no 7.oktobra esot iestājusies par to, ka koalīcijai jābūt plašākai.

Latkovskis atzīmēja, ka esot runāts par valdības deklarāciju, kā arī par punktiem, ko viņa pārstāvētais politiskais spēks nevar atbalstīt. Galvenais, kas tika izdarīts, tikusi izveidota sistēma, kur partijas biedri strādāja, un sagatavoja 50 lappuses priekšlikumu. "Mēs bijām vienīgā partija, kas iesniegusi savus priekšlikumus noteiktajā laikā," sacīja Latkovskis. Tikšanās laikā ar JKP un citām partijām "tikām līdz sadaļai par Eiroatlantisko drošību," bet tad jautājums iestrēga. "De facto mēs esam konstatējuši, ka sarunas ir beigušās līdz ar divu citu sarunu partneru izstāšanos," sacīja Latkovskis.

Viņa vērtējumā, uz notikušo var skatīties "kā uz briesmīgām beigām vai iespējamu jaunu sākumu" – tas secināts pēc otrdienas tikšanās un diskusijas par JKP plāna īstenošanai papildu nepieciešamajiem 1,7 miljardiem eiro, kā arī atrunas, ka svarīgi ir citi jautājumi, bet budžetu "varbūt var atstāt kā ir".

Latkovskis uzsvēra, ka viņa pārstāvētā partija ir par plašu latvisko partiju koalīciju.

Savukārt Gobzems atzina, ka trešdienas rīta situāciju var salīdzināt ar attiecībām, kurās viens pasaka "nē" otram. "Tajā brīdī sāp abiem. Un tās sāpes ir kaut kā jāremdē," sacīja Gobzems atzīmējot, ka varbūt sarunas no Ministru kabineta jāpārceļ uz mazāk formālu vietu. "Sadoties rokās ap ugunskuru, saspiesties ciešāk" šajā laikā vajadzētu, sacīja politiķis, piekrītot žurnālista Dombura izteikumam, ka savulaik saspiesties mugurām kopā jau aicinājis kādreizējais premjers Ivars Godmanis. "Mūsu sabiedrībā mēs redzam sadrumstalotu parlamentu, sašķeltu sabiedrību. Saliedētību nav iespējams īstenot savādāk, kā caur šādiem cilvēciskiem momentiem," sacīja politiķis.

Kols raidījumā kritizēja vilcināšanos ar Saeimas komisiju izveidi. Situāciju skaidroja Strīķe, kā arī Latkovskis, kurš atgādināja, ka viņš nācis klajā ar citu priekšlikumu, bet Strīķe neesot ļāvusi veidot komisijas vēlāk, nekā 21.novembrī. "Loģiski, cilvēki, kam ir premjera nominācija, grib šos amatus saskaņot un pabeigt darbiņu. Vienīgais, ka Saeima nestrādā, ir 145 likumprojekti, kas "stāv"," sūrojās Latkovskis.

Gobzems izteicās, ka esošās ir "īstermiņa grūtības". "Numur divi – tā pozitīvā ziņa, kas jāaiznes līdz sabiedrībai – ir skaidrs, ka parlaments ir pārmaiņu priekšā. Slikti tas sāks palikt, ja saglabāsies tā saucamā vecā politika. Šis pārmaiņu laiks Latvijas politikā ir neizbēgams. Vajag būt pacietīgiem. Tik ilgi, cik nepieciešams".

Savukārt Kols atzīmēja, ka JKP deklarācijā ir vairākas labas lietas, bet ir arī tādas, kam NA nepiekrīt – daļa par budžeta palielināšanu – sadaļas par sociālo politiku un citas. "Mēs jau nesakām, ka tas ir slikti, ko piedāvā, bet jautājums ir par to, vai to ir iespējams realizēt".

Pūce atzīmēja, ka jautājumus "par viskautko" uzdevusi NA, bet tās nav bijušas visas deklarācijā iekļautās aktivitātes, kas izmaksā ap 1,7 miljardiem eiro, bet tur klāt nākot vēl citas lietas – skolotāju algas, tienešu algas, OIK kompensācijas. Šāds pielikums Latvijas valstij ir neiespējams.

Savukārt Strīķe oponēja, sakot, ka trešdien tika norādīti iespējamie izdevumi, precizēta programma, kā rezultātā precizēta summa un potenciālās papildu izmaksas ir 730 miljoni eiro. Precizēts arī jautājums par OIK. Uz to Pūce sacīja, ka viņš, Ašeradens un Imants Parādnieks vairākkārt uzdevuši jautājumu pat "Latvenergo" un OIK, un vienīgā pozīcija bijusi "turpinām sarunas darba grupā, vienalga, kas uz budžetu attiecas".

AP pirmdien iesniegusi savus ierosinājumus vairākās jomās. "Mēs esam gatavi piedalīties kopīgā procesā. Bet otrdienas saruna vismaz uz mani atstāja iespaidu, ka deklarācija ir vēlmju dokuments, nevis valdības konkrēts apsolījums iedzīvotājiem," sacīja Pūce.

Noslēgumā Latkovskis sacīja, ka nepieciešams strādāt visām sešām latviskajām partijām kopā un atteikties no "sarkanajām līnijām", Kols minēja, ka jābūt atklātām sarunām, Pūce sacīja, ka augstākā vērtība ir vienošanās, Gobzems, ka Saeimas prezidijs ir kā "līgava, kas pirms kāzu nakts pārguļ ar bijušo un tad sola būt uzticīgāka", paskaidrojot, ka "vecajai politikai ir jāsāk pieņemt, ka būs jārēķinās ar jauno politiku". Strīķe uzsvēra, ka mazāk būtu jārunā par apvainošanos. "Mēs nenācām, lai vilktu garumā, nācām ar mandātu no cilvēkiem".

Uz jautājumu, kad varētu būt gaidāma politiskā krīze, Strīķe atbildēja, sakot, ka tikmēr, "kamēr gatavi tikties, rakstīt, runāt, tikmēr tas ir jādara. Kad nevarēs satikties un runāt, tad ir politiskā krīze". Gobzems atzīmēja, ka Zviedrijā valdību veido ilgāk, nekā pie mums, tāpēc ir pārāk agri izdarīt secinājumus, bet Pūce atzina, ka "dažādi viedokļi bija jau pirms vēlēšanām, viss ir procesā". Ja partijas pārtrauktu sarunāties, tad būtu krīze. Tikmēr Kols akcentēja, ka Latvijas situācija pasaules kontekstā nav unikālā, savukārt Latkovskis atgādināja, ka vēl bez valdības veidošanas jautājuma ir valsts budžeta jautājums, par ko ir jādomā. Ja no nākamā gada nebūs budžeta, tas būšot jau krīzes elements.

Source

www.DELFI.lv

Tags

13. Saeima Ainars Latkovskis Arvils Ašeradens Deklarācija Finanšu ministrija Imants Parādnieks Ivars Godmanis Juris Pūce Juta Strīķe Latvenergo Raimonds Vējonis Saeima Tikšanās Valsts prezidents Vienotība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form