Video: Ceļošana, uzturēšanās, sūtījumi – ko tautiešiem mainīs 'Brexit'
Foto: AFP/Scanpix/LETA

31. decembrī Lielbritānija oficiāli izstāsies no Eiropas Savienības (ES). Ārlietu ministrija piektdien pulksten 12.30 rīko preses konferenci, kurā skaidro, kādas būs būtiskākās sekas Latvijas valstspiederīgajiem – būtiskākās izmaiņas saistībā ar ceļošanu, uzturēšanos, sūtījumiem un pārvadājumiem. Preses konferencei bija iespējams sekot līdzi portālā "Delfi".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferencē piedalījās Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka.

Japiņa norādīja, ka līdz ar "Brexit" beigsies brīva personu kustība starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju, kas ievieš virkni praktisku pārmaiņu līdzšinējā pieredzē. Visplašākā gaidāmā pārmaiņa ir jauna imigrācijas sistēma, kas stājas spēkā no 1. janvāra. Latvijas pilsoņi uz Lielbritāniju varēs braukt bez vīzas tikai īstermiņa braucienos (ne ilgāk par sešiem mēnešiem) – apciemot draugus, tuviniekus, kā arī tūrismā.

Ja cilvēks Lielbritānijā vēlas strādāt vai studēt – no 1. janvāra viņam būs nepieciešama vīza, ko izsniedz par maksu. Lai pieteiktos vīzai, būs jāiegūst vismaz 70 punkti, ko veido dažādi kritēriji – angļu valodas zināšanas, sertificēta Lielbritānijas darba devēja uzaicinājums, atbilstība noteiktam algas līmenim un citi.

"Nevaru ieteikt risinājumu – aizbraukt privātā braucienā un tad tur meklēt darbu," uzsvēra Japiņa. Tāpat viņa norādīja, ka ja kāds nodarbinātības birojs Latvijā saka, ka vīzu nokārtos potenciālā darbinieka vietā – arī tas varētu būt signāls par iespējamu nelegālu nodarbinātību.

Gan studentiem, gan nodarbinātajiem, iebraucot Lielbritānijā pēc 1. janvāra, būs nepieciešams apmaksāt arī Lielbritānijas imigrācijas veselības nodokli.

Līdz šī gada beigām personas, kas ir fiziski ieradušās Lielbritānijā, varēs pieteikties pagaidu (dzīvo mazāk par pieciem gadiem) vai pastāvīgajam (dzīvo vairāk par pieciem gadiem) statusam. Reģistrēties var elektroniski vai pa pastu. Japiņa norādīja, ka kopumā jau vairāk nekā četri miljoni ES pilsoņu ir reģistrējušies vienam vai otram statusam, no tiem vairāk nekā 108 tūkstoši ir tieši Latvijas pilsoņi.

Japiņa aicināja pievērst uzmanību personu apliecinošo dokumentu derīguma termiņiem un neatlikt to atjaunošanu uz pēdējo brīdi – jauna dokumenta izsniegšana, ja persona atrodas Lielbritānijā, var aizņemt 3-5 nedēļas. Bez pases vai eID kartes nav iespējams reģistrēties uzturēšanās statusa saņemšanai, skaidroja Japiņa. Reģistrācijas pēdējā diena ir 2021. gada 31. jūnijs un personas, kas nebūs reģistrējušās, nevarēs likumīgi uzturēties Lielbritānijā.

Tāpat jāņem vērā, ka ar nākamā gada 1. oktobri vienīgais derīgais dokuments ieceļošanai Lielbritānijā būs pase. Tikai tie pilsoņi, kas būs reģistrējušies statusam Lielbritānijā, vēl eID karti kā ieceļošanas dokumentu varēs izmantot līdz 2025. gada 31. decembrim.

1. janvārī arī Eiropas veselības apdrošināšanas karte nebūs derīga ieceļošanai Lielbritānijā. Ieceļotājiem būs jānoformē cita veselības apdrošināšana, bet tajā obligāti jābūt iekļautiem repatriācijas izdevumiem saslimšanas vai nāves gadījumā.

Savukārt gadījumā, ja bērns ceļo viens vai ar cilvēku, kas nav vecāks vai aizbildnis, Japiņa norāda, ka Lielbritānijas iestādes var lūgt uzrādīt vismaz viena vecāka piekrišanu tam, ka bērns ceļo viens vai ar pavadošo personu vai pie Latvijas notāra noformēt pilnvaru, kas ļauj personām, kas pavada bērnu ceļā vai kas sagaidīs bērnu Lielbritānijā, ir tiesības pieņemt lēmumu par viņu, ja ar bērnu kaut kas negaidīti notiek.

Savukārt attiecībā uz precēm un pārvadājumiem Knoka atzīmēja, ka no 1. janvāra, saņemot sūtījumu no Lielbritānijas, tas būs jāatmuito.

"Īpaši tuvojoties Ziemassvētkiem, dāvanu apjoms no Lielbritānijas būtiski pieaug, tāpēc aicinām visus, kuri rēķinās, ka tuvinieki varētu dāvanas sūtīt, nekavēties – lai varētu saņemt tās šogad, savādāk dāvanas nāksies atmuitot," uzsvēra Knoka.

Gadījumā, ja dāvanas vērtība pārsniedz 45 eiro, par dāvinājumu jāiesniedz arī muitas deklarācija un jāmaksā muitas nodoklis un PVN, savukārt, ja dāvanā ir arī akcīzes preces – papildus jāmaksā akcīzes nodoklis.

Tāpat stingrāka pieeja pēc 1. janvāra skars komerciālos sūtījumus, kuros ietilpst arī sūtījumi no internetveikaliem. Ja sūtījums ir 22-150 eiro vērtībā, būs jāmaksā tikai PVN, savukārt, ja vērtība pārsniedz 150 eiro, būs jāmaksā arī muitas nodoklis. Nodokļu atbrīvojumi neattiecas uz alkoholu, smaržām un tualetes ūdeņiem, norādīja Knoka un uzsvēra, ka tabakas izstrādājums internetveikalos ir kategoriski aizliegts.

Lai saņemtu sūtījumus no Lielbritānijas, būs jāiesniedz muitas deklarācija – fiziska persona to var iesniegt pati, izmantojot VID EDS sistēmu bezmaksas, savukārt, ja pastāv bažas par savām prasmēm vai rodas sarežģījumi, par maksu iespējams izvēlēties arī sūtītāja vai pakalpojuma sniedzēja muitošanas pakalpojumu.

Ceļotājiem būs jāņem vērā, ka būs nepieciešams deklarēt arī skaidru naudu, ja vērtība pārsniedz 10 000 eiro. Savukārt personīgajā bagāžā, lidojot ar lidmašīnu, ceļotājs drīkst ievest preces, kas nepārsniedz 430 eiro vērtību. Ceļojot pa sauszemi, preču vērtība nedrīkst pārsniegt 300 eiro, savukārt bērniem ceļojot vieniem – 285 eiro. Tāpat saglabājas prasība sekot līdzi ievestā alkohola daudzumam un tabakai

Tāpat Knoka norādīja, ka ir virkne preču, ko īpaši uzrauga un no epidemioloģiskā viedokļa ir aizliegts bagāžā ievest gaļu un tās izstrādājumus, kā arī piena produktus un to izstrādājumus. Knoka uzsvēra, ka par Čedera sieru dāvanā var aizmirst, bet droši personīgajā bagāžā var vest tādus pārtikas produktus kā tēju, kafiju, šokolādes jeb klasiskos produktus, kas piemēroti dāvanām tuviniekiem.

Gadījumos, ja personas vēlēsies pārcelties uz dzīvi Latvijā, tiek saglabātas muitas formalitātes. Pārceļoties ir iespēja tikt atbrīvotiem no muitas nodokļiem un PVN, taču muitai jānorāda informācija par dokumentiem un vērtībām, kā arī jāspēj pierādīt mantas vērtība. Knoka uzsvēra, ka norādītās mantas gada laikā nevar tikt pārdotas, iznomātas un nevar veikt līdzīgas darbības – tas tiks stingri kontrolēts.

Savukārt gadījumos, ja rodas kādas neskaidrības, Knoka aicināja vērsties pie VID konsultantiem gan telefoniski, gan izmantojot e-pastu.

Jau vēstīts, ka šī gada februārī Lielbritānija izstājās no Eiropas Savienības. Izstāšanās notika sakārtotā veidā – ar Izstāšanās līgumu, kas nodrošina pārejas periodu līdz šā gada 31. decembrim.

Šajā laikā ES un Lielbritānijas pilsoņus būtiskas izmaiņas neskar – tie joprojām var brīvi ceļot starp ES un Lielbritāniju darba, studiju un citos nolūkos, un arī tirdzniecība norit uz tādiem pašiem principiem kā agrāk.

Tomēr situācija ievērojami mainīsies pēc pārejas perioda beigām, bet tas, kādas tieši būs Eiropas Savienības un Lielbritānijas attiecības no 2021. gada 1. janvāra, ir atkarīgs no tā, vai un kāda vienošanās līdz 31. decembrim tiks noslēgta starp abām pusēm.

Sarunas par to vēl joprojām turpinās, taču vairumā jomu vērā ņemamas izmaiņas iestāsies jebkurā gadījumā.

Lielbritānijā 2016. gada 23. jūnijā notika referendums, kurā vairums balsotāju atbalstīja valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) 28 valstu bloka. Izstāšanās process ieguva nosaukumu "Brexit".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ārlietu ministrija Brexit Eiropas Savienība Lielbritānija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form