Trešdien, 2. jūnijā, Saeimas namā tika parakstīta četru politisko spēku – partiju apvienības "Jaunā Vienotība", Jaunās konservatīvās partijas, partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" – vienošanās par turpmāko Ministru kabinetu veidojošo 13. Saeimas frakciju sadarbību. Tam varēja sekot līdzi video tiešraidē portālā "Delfi".
Dokumentus no partiju apvienības "Jaunā Vienotība" parakstīja premjers Krišjānis Kariņš, kā arī frakcijas vārdā – Ainars Latkovskis. Dokumentus Jaunās konservatīvās partijas vārdā parakstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, savukārt frakcijas vārdā – Juris Jurašs. Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" vārdā tos parakstīja attiecīgi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un Saeimas sekretāra biedre Marija Golubeva, bet Nacionālās apvienības vārdā – partijas vadītājs Raivis Dzintars un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Pirms dokumentu parakstīšanas Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece izteica cerību, ka izmaiņas Ministru kabinetā nodrošinās lielāku prognozējamību, pragmatismu un stabilitāti Saeimā. Tāpat viņa izteica cerību, ka pēc pārmaiņām valdības darbs būs efektīvāks.
Savukārt Ministru prezidents Kariņš norādīja, ka ar dokumentu parakstīšanu valdība uzņems jaunu spēku, lai varētu labāk strādāt sabiedrības saliedētībai un ekonomikas izaugsmei. Noslēgumā premjers novēlēja veiksmi saviem topošajiem kolēģiem.
Četru politisko spēku pārstāvji parakstīja arī sadarbības partneru memorandu par savstarpējās sadarbības mērķiem.
Stiprināt iekšlietu sistēmu un veselības aprūpi – paveicamie darbi līdz Saeimas vēlēšanām
Parakstot sadarbības memorandu, valdību veidojošo politisko spēku pārstāvji vienojās par galvenajiem darbiem līdz 2022. gadā paredzētajām Saeimas vēlēšanām, par prioritāti izvirzot viedās reindustrializācijas īstenošanu jeb eksportspējīgu uzņēmumu stiprināšanu un attīstīšanu.
"Salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecības, mūsu ekonomikā saskaramies ar strukturāliem izaicinājumiem. Latvijā ilgstoši darbojās attīstības modelis, kas balstījās uz tranzītu – uz naudas tranzītu caur mūsu finanšu sistēmu, uz izejvielu tranzītu caur mūsu ostām. Šī ilggadīgā politika ir padarījusi turīgus atsevišķus indivīdus, bet nav cēlusi mūsu sabiedrības kopīgo labklājību," paziņojumā medijiem norādījis premjers.
"Lai mēs celtu valstī visas sabiedrības labklājību, nepieciešamas jaunas, labi apmaksātas darbavietas. To var nodrošināt eksportspējīgi uzņēmumi – to attīstības atbalstam valdība mērķtiecīgi koncentrēsies uz viedās reindustrializācijas īstenošanu," turpinājis Kariņš.
Attīstot reindustrializāciju kā visaptverošu valdības politiku, koalīcija apņēmusies sekmēt administratīvi teritoriālās reformas pilnvērtīga īstenošanu, lai pašvaldības spētu piesaistīt un saglabāt pārvaldības teritorijā strādājošus uzņēmumus.
Tāpat politiķi apņēmušies pabeigt iesāktās pārmaiņas augstākajā izglītībā un pilnveidot zinātnes bāzes finansējumu; turpināt un attīstīt uzsākto darbu tieslietu un iekšlietu sistēmas pilnveidošanā; pabeigt ostu reformu; nodrošināt virzību uz kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi un uzsākt mājokļu fonda atjaunošanu.
Koalīcija līdz 14. Saeimas vēlēšanām cer nodrošināt Latvijas virzību uz mērķi – klimatneitralitāte 2050. gadā —, kā arī sekmēt pilnvērtīgu Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma izlietojums viedās reindustrializācijas mērķu sasniegšanā, Atveseļošanas un noturības mehānisma un Daudzgadu budžeta ietvaros, t.sk. turpinot sekmēt mobilitātes paradumu maiņu.
Jau ziņots, ka līdz ar to, ka KPV LV vairs nepienākas tik daudz ministru portfeļu, cik bija sākotnēji, valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu.
Pie iekšlietu ministra amata, ko līdz šim ieņēma KPV LV pārstāvis Sandis Ģirģens, tiks Saeimas "Attīstībai/Par" frakcijas vadītāja Marija Golubeva, savukārt pie labklājības ministra portfeļa, kas līdz šim bija Ramonai Petravičai (KPV LV), tiks Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP).
Tāpat noslēgušās vairāku nedēļu ilgās spekulācijas par to, kas ieņems ekonomikas ministra krēslu – tas tiks Jānim Vitenbergam (NA), kuram pēc pāriešanas no KPV LV uz Nacionālo apvienību nācās no tā atteikties.
Pārmaiņas piedzīvos arī Izglītības un zinātnes ministrija, kur Ilgu Šuplinsku (JKP) nomainīs Saeimas deputāte Anita Muižniece (JKP), kura ieguvusi maģistra grādu izglītības zinātnēs. Šuplinska iepriekš preses konferencē norādīja, ka, ja viņa tiks atsaukta no ministres amata, viņa pametīs JKP. Tāpat ministre norādīja, ka viņa turpinās darboties Saeimā.
Par jaunajiem ministriem vēl jālemj Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
