Foto: DELFI
Kādi drošības pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai un saslimstības lejupejošās tendences nostiprināšanai Latvijā ir spēkā līdz Lieldienām un kā atbildīgās institūcijas kontrolē to ievērošanu – par to trešdien preses konferencē informēja šo institūciju pārstāvji. Preses konferencei bija iespējams sekot tiešraidē portālā "Delfi".

Līdz 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem vēl tālu

Preses konferencē, raksturojot epidemioloģisko situāciju, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka saslimstība ar Covid-19 Latvijā viennozīmīgi ir augsta, bet novērots neliels samazinājums. Līdz noteiktajam mērķim – 200 saslimušie uz 100 000 iedzīvotāju –, kuru sasniedzot varētu domāt par drošības pasākumu mazināšanu, vēl ir ilgs ceļš ejams.

Trešdien, 17. martā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā Perevoščikova prezentētā prognoze liecināja, ka Latvijā šo rādītāju varētu sasniegt aprīļa vidū.
Perevoščikovs sacīja, ka Latvijas saslimstības kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir izlīdzinājies ar vidējo Eiropas līmeni, jo Latvijā notikusi saslimstības samazināšanās, kamēr citās Eiropas valstīs – pieaugums.

Gandrīz visos reģionos novērots samazinājums, arī visās vecuma grupās, izņemot bērnus līdz deviņu gadu vecumam. Kā uzsvēra Perevoščikovs, tas skaidrojams ar Lielbritānijas Covid-19 paveida izplatību.

Tāpat viņš sacīja, ka pusei no slimniekiem joprojām nav iespējams noskaidrot infekcijas avotu. Savukārt no tiem, kuriem ir zināms inficēšanās avots, lielākā daļa gadījumu – 60% – notiek mājsaimniecībās. Otrajā vietā ir darbavietas. Sociālās aprūpes iestādēs un ārstniecības iestādēs būtiski samazinājās saslimstība, tāpēc šīs vietas nav ieskaitītas pie darbavietām šajā statistikā, piebilda epidemiologs.

Perevoščikovs uzsvēra, ka saslimstības samazinājuma tendence jāvērtē piesardzīgi. Pašreiz divas dienas pēc kārtas jau novērojams pieaugums, arī septiņu dienu kumulatīvais rādītājs ir pieaudzis.

"Tas ir signāls, ka ar saslimstības samazinājumu neiet gludi," sacīja Perevoščikovs.

Ugandas Covid-19 paveids – septiņiem liepājniekiem

Saistībā ar citu Covid-19 paveidu izplatības pētīšanu, konstatēts, ka katrs ceturtais pacients ir saistīts ar Lielbritānijas Covid-19 paveidu. Te Perevoščikovs akcentēja, ka citās valstīs šī paveida izplatība bijusi lielāka nekā pie mums.

Tāpat viņš norādīja, ka konstatēts Ugandas Covid-19 paveids septiņiem pacientiem Liepājā, kas liecina par vietējo transmisiju, jo nav savstarpēji saistīti gadījumi. Situācija prasa īpašu monitorēšanu, uzsvēra epidemiologs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvijā ir pieaudzis ievesto Covid-19 gadījumu skaits – tas pēdējo divu nedēļu laikā ir divkāršojies.

Ir arī ievesti gadījumi no eksotiskām valstīm, piemēram, Tanzānijas, kur šie saslimšanas gadījumi tiek pārbaudīti uz Dienvidāfrikas Covid-19 paveidu, jo tas ir lipīgāks un var apiet arī dabisko imunitāti, pauda Perevoščikovs.

Perevoščikovs secināja, ka saslimstība Latvijā joprojām ir augsta, neraugoties uz samazinājumu, tomēr tas liecina par esošo pasākumu efektivitāti.

Viņš pauda bažas, ka "mēs vēl nezinām, kas varētu notikt, ja [Lielbritānijas Covid-19 paveids] celms aizņems lielāko daļu no visiem gadījumiem", tāpēc jāsaglabā piesardzība un jāievēro epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Pašizolācijā viesnīcā sedz arī daļu ēdināšanas izmaksu

Tā kā no 17. marta ir atļauti lidojumi uz trešajām valstīm, Perevoščikovs uzsvēra, ka daudzas trešās valstis nesniedz pilnvērtīgu informāciju par saslimšanas datiem un izplatību savā valstī, tāpēc ir jābūt ļoti piesardzīgiem un rūpīgi jāizsver nepieciešamība doties ārpus Latvijas.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko preses konferencē informēja, ka trešdien stājies spēkā regulējums, kas noteic, ka uzreiz pēc ieceļošanas no trešajām valstīm par saviem līdzekļiem jāveic Covid-19 tests.

"Ja testa rezultāts ir negatīvs, tad, tāpat kā līdz šim, cilvēkam jādodas pašizolācijā savā dzīvesvietā uz 10 dienām. Ja testa rezultāts ir pozitīvs vai cilvēks negrib veikt testu, ir jādodas 10 dienu pašizolācijā kādā no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā minētajām tūrisma mītnēm, tas ir jādara par saviem līdzekļiem," atgādināja Aleksejenko.

Ja cilvēki ir ieceļojuši Latvijā vēlāk nekā 10 dienas kopš ir šķērsota Eiropas Savienības ārējā robeža, tad papildu testu var neveikt, savukārt tāpat jāievēro noteikumi par pašizolāciju, sacīja Aleksejenko.

Viņš uzsvēra, ka šie nosacījumi neatceļ to, kas ir līdz šim bijis spēkā – ja cilvēki ieceļo no SPKC mājaslapā minētajām augsta riska valstīm, tik un tā ir jādodas pašizolācijā savā dzīvesvietā.

Ja ir izslimots Covid-19 un persona nav infekcioza, ko apliecinājis ārsts, tad var neievērot pašizolāciju.

Tāpat valdībā apstiprinātās izmaiņas paredz, ka no šī brīža personas, kuras ir saslimušas ar Covid-19 un viņu kontaktpersonas, kuras ir bez simptomiem, bet ar pozitīvu Covid-19 testu, var izolēties viesnīcās ar valsts atbalstu, kā tas bija līdz šim.

"Šobrīd papildu 80% no viesnīcas izmaksu segšanas, sedzam arī 80% no ēdināšanas izmaksām, nepārsniedzot 15 eiro dienā," skaidroja Aleksejenko.

Jau ziņots, ka preses konferencē par drošības nosacījumiem sabiedriskajā transportā un to uzraudzību informēja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, bet Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko informēja par nosacījumiem ceļošanai un ceļotāju testēšanai un pašizolācijai.

Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes jautājumos Inita Pauloviča informēja par attālināto darbu kā vienu no būtiskiem Covid-19 izplatības riska mazināšanas faktoriem.

Tāpat izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) stāstīja par drošu pirmsskolas darbu un izglītības norisi ārpus telpām, bet Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs informēja par epidemioloģisko situāciju Latvijā kā pamatojumu spēkā esošajiem drošības nosacījumiem.

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā valdība apstiprināja vairākus Covid-19 saslimšanas ierobežošanas pasākumus, kas stājās spēkā otrdien, 16. martā.

Ministru kabinets piektdien, 5. februārī, izlēma Covid-19 ierobežošanai izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 6. aprīlim, ietverot arī Lieldienu brīvdienas.

Otrdien, 16. martā, valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē izskanēja, ka, lai gan pēdējo nedēļu laikā vērojams stabils saslimstības ar Covid-19 kritums Latvijā un uzlabojas arī situācija stacionāros un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaitā, arvien parādās jauni vīrusa celmi, kas var būt bīstamāki, tādēļ ar piesardzību jādomā par iespējamu ierobežojumu mīkstināšanu. Diskusiju par iepriekš noteikto ierobežojumu pārskatīšanu varētu sākt nākamajā nedēļā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!