Video: Covid-19 saslimstības līkne stagnē, kā rīkosies valdība (plkst. 19.15)
Foto: AP/Scanpix/LETA

Piektdien, 26. februārī, Ministru kabinets turpināja izskatīt vairākus ar Covid-19 saistītus jautājumus, par kuriem lēmumus nepaspēja pieņemt ceturtdien. Darba kārtībā bija lēmumi par līdzekļu piešķiršanu bērnu atbalstam, uzņēmumiem, medijiem, kā arī citi jautājumi. Portāls "Delfi" piedāvāja video tiešraidi no preses konferences pēc Ministru kabineta sēdes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka saslimstība ar Covid-19 Latvijā ir stabili augsta un stabili slikta, turklāt esošie ierobežojumi diemžēl nenodrošina kopējo sabiedrības uzvedību, kas nodrošinātu saslimstības samazināšanu līdz tādam līmenim, lai varētu runāt par jebkādiem būtiskiem ierobežojumu atvieglojumiem, kā arī esam jau saskārušies ar jauna un lipīgāka vīrusa celma izplatīšanos.

"Šādos apstākļos nākamnedēļ valdība ar ekspertiem vairākās sēdēs un dažādos formātos apspriedīs, kas mums būtu jāmaina kopējā stratēģijā, lai šo situāciju mainītu uz labu – panāktu saslimstības samazināšanos un būtu maksimāli pasargāti no mutāciju jaunajiem paveidiem. Tā, kā ir, mēs atstāt nevaram," skaidroja Kariņš.

Preses konferencē pēc valdības sēdes, atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai nākamnedēļ valdība spriedīs par stingrākiem ierobežojumiem uz četrām nedēļām, līdz būs plašāka vakcinācija, Kariņš sacīja, ka ir svarīgi, ka Ministru kabinets strādā kā vienota komanda un ka jāstrādā tik ilgi, kamēr ir vienprātība un skaidrs virziens.

"Tas, kas mums ir jādara, ir jāizstrādā cita stratēģija. Apstākļi ir mainījušies. Jaunais vīrusa paveids ir tas, ka mainās. Eksperti saka, ka tas varbūt ir galvenais iemesls, kāpēc mums saslimstība šobrīd īpaši nekrīt. Mums šajā kontekstā ir jāapspriež visi varianti un jārunā ar ekspertiem, jāmēģina modulēt un jāskatās, ko ir darījušas citas valstis. Kaut kas mums skaidri un gaiši ir jāmaina, bet šobrīd ir pāragri teikt konkrēti, kas tas ir. Jebkurā gadījumā, ja runā par būtiskiem atvieglojumiem, tad mēs esam ne tikai tālu no rādītāja "200" mūsu luksoforā, bet tam vairs nav arī tendence samazināties, un tas ir pats par sevi ļoti satraucoši, " teica Kariņš.

Preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par iespējamu "pilnīgu lokdaunu", Kariņš pieļāva, ka nevienu variantu patlaban nevar izslēgt, jo izmaiņas stratēģijā valdība vērtēs nākamnedēļ.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) preses konferencē norādīja, ka saslimstība ar Covid-19 arvien ir augstā līmenī, diemžēl stagnē, un nav vairs vērojams saslimstības samazinājums. "Diemžēl, acīmredzot, līdzšinējās metodes un drošības pasākumi nedod vēlamo efektu," teica ministrs.

Viņš norādīja, ka šīs nedēļas laikā saņemtas ziņas no pētniekiem, kas padziļināti pēta vīrusu testu analīzi un sekvencē aizdomīgos gadījumus, ka ir konstatēti vēl vairāki gadījumi, ka visā Latvijas teritorijā dažādās vietās ir novērojams jaunais vīrusa paveids.

"Tas ir lipīgāks, straujāk izplatās un īsākā laika posmā izraisa lielāku jaunu saslimšanu skaitu. Tas varētu būt viens no izskaidrojumiem, kādēļ šobrīd Latvijā ir palēninājies saslimstības samazinājums, un līdzīgi kā citās valstīs arī Latvijā varētu darboties šis efekts, ka, jaunajam vīrusa paveidam aizvietojot līdzšinējo, mainās saslimstības struktūra. Mēs redzam, ka vairāk slimo bērni un jaunieši, vairāk slimo aktīvā, darbspējīgā vecumā esošie cilvēki, kas tomēr kontaktējas," skaidroja Pavļuts.

Viņš atgādināja, ka pagājušā nedēļā valdība jau lēmusi paplašināt un uzlabot testēšanu, tāpēc jau nākamnedēļ tiks dubultotas sekvenēšanas jaudas un vēl pēc nedēļas trīskāršot salīdzinājumā ar šo nedēļu. Tas ļaus labāk pārliecināties par to, kā notiek jaunā paveida izplatīšanās Latvijā, teica ministrs, jo ir jau zināms, ka tas izplatās Latvijas sabiedrībā un netiek tikai ievests no ārzemēm.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par rīcības plānu Covid-19 trešā viļņa gaidās, Pavļuts atzina, ka informatīvajā ziņojumā par "luksofora principu" ierobežojumu noteikšanā ir ieskicēts, ka tad, ja iestājas kāds no negatīvajiem parametriem – ļoti straujš saslimstības pieaugums, vai saslimstība uzlec līdz 700 kumulatīvajiem gadījumiem divās nedēļās, vai strauji izplatās jaunais vīrusa paveids, tad valdībai ir jāreaģē.

"Ir teorētiski iezīmēti vairāki virzieni, kas tas varētu būt. Līdz ar to valdībai ir konkrētāk un ar lielāku detalizāciju jālemj par to, kā mēs rīkojamies. Jo varbūtība, kas iestāsies jaunā vīrusa paveida pieaugums, ir ļoti liela. Es ar zināmu varbūtību sagaidītu, ka tuvākās nedēļas vai divu laikā šis parametrs tiks izpildīts un šī situācija iestāsies," sacīja Pavļuts, uzsverot, ka nākamās nedēļas laikā valdībai kopā ar ekspertiem ir jānonāk pie rīcības plāna, kas konkrēti tiks darīts brīdī, kad šis kritērijs piepildīsies.

Kariņš brīdina

Tā kā ļoti plašā mērogā vakcinācija pret Covid-19 sāksies tikai aprīlī, kad ienāks lielākas vakcīnu piegāžu kravas, bet saslimstības līkne patlaban nemazinās un jau jūtama jaunā, lipīgākā Covid-19 celma izplatība Latvijā, nākamās četras nedēļas būs liels izaicinājums, piektdien, 26. februārī, Ministru kabineta sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru prezidents to teica sēdes sākumā pēc Slimību profilakses un kontroles centra ziņojuma par situāciju ar Covid-19 izplatību un pirms valdība gatavojas lemt par ar Covid-19 izplatību saistītajiem jautājumiem, ko tā nepaspēja izskatīt ceturtdien.

Viņš atzina, ka situācija ir grūta, jo sabiedrība ir nogurusi, bet saslimstība nemazinās un īstermiņā pat palielinās, tomēr tā nebūs bezgalīga.

Kariņš atzina, ka valdībai nākamnedēļ būs jāsanāk uz vairākām apspriedēm, kā turpmāk rīkoties, jo skaidrs, ka ar esošo tempu rādītājs 200 gadījumi divu nedēļu laikā uz 100 000 iedzīvotāju, kas ļautu atvieglot ierobežojumus, tiks sasniegts ne ātrāk kā pēc trim mēnešiem, jo pāreja no 600 uz 500 prasīja mēnesi.

Jaunais celms izplatās

Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā samazinās lēni un šobrīd ir 509,5 (pirms nedēļas – 548,6), portālu "Delfi" informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs samazinājies līdz 283,6 (nedēļu iepriekš – 305,4). Latvija saslimstības ziņā saglabā sesto vietu starp visām ES valstīm.

Igaunijas kumulatīvais rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, pieaudzis līdz 703,5 (nedēļu iepriekš – 648,5), savukārt Lietuvas rādītājs samazinājies līdz 261,1 (iepriekšējā nedēļā 287,9). Jāatzīmē, ka valstīs, kurās vēl pāris nedēļas atpakaļ bija augstāks kumulatīvais rādītājs nekā Latvijai, šobrīd rādītāji ir samazinājušies, piemēram, Portugālē tas ir 287,6 (iepriekš – 589,9), Spānijā – 389,2 (iepriekš – 556,1), un tas viennozīmīgi ir, pateicoties stingrāku drošības pasākumu ieviešanai sabiedriskajā dzīvē.

Sekvencēšanas rezultātā Latvijā līdz šim atklāti jau 20 Covid-19 jaunā celma gadījumi, un šobrīd varam secināt, ka notikusi vīrusa vietējā transmisija, jo reģistrēti vismaz divi lokālie uzliesmojumi, t.sk. kādā pirmsskolas izglītības iestādē. Pieaug arī saslimstība bērnu un gados jauno cilvēku vidū, kas var netieši liecināt par Covid-19 jaunā celma izplatīšanos.

Neraugoties uz to, ka pēdējās nedēļas laikā Latvijā novērots neliels saslimstības ar Covid-19 samazinājums, saslimstība šobrīd tomēr pieaug. Arī Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) atkal ir pakāpies virs 1 (1,03), kas liecina par straujāku infekcijas izplatīšanās tendenci.

Līdz ar to visiem Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi turpināt atbildīgi ievērot noteiktos drošības pasākumus, kas vērsti uz fiziskās distancēšanās ievērošanu, lai kopīgiem spēkiem mazinātu vīrusa iespēju izplatīties, t.sk. sabiedriskajās vietās, uzsver SPKC. Epidemiologi atgādina, ka visbiežāk inficēšanās notiek tuvāko cilvēku lokā – no ģimenes locekļiem, starp kolēģiem darbavietā vai no satiktiem draugiem un paziņām.

Saslimstības struktūra mainās

Ir manāms, ka saslimstības ar Covid-19 struktūra sabiedrībā mainās, un ir izplatītāka bērnu vidū, Ministru kabineta sēdes sākumā sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

"Saistībā ar jaunajiem vīrusa veidiem saslimstība maina struktūru – tā ir izplatītāka bērnu vidū, tā var aktīvi izplatīties ekonomiski aktīvo, darbspējīga vecuma cilvēku vidū," viņš uzsvēra, piemetinot, ka tas ir risks, kas saistīts dažādu pakalpojumu sniegšanu, veikalu atvēršanu, proti, visām vietām, kurp dodas darbspējīgi cilvēki.

Tāpat Pavļuts atklāja, ka nākamajā nedēļā MK plānots prezentēt sīkāku ziņojumu par to, kā ir veicies ar testēšanas jaunajām pieejām, tostarp sekvenēšanu britu Covid-19 paveida noteikšanai.

Pavļuts uzsvēra, ka valdībai būtu jādiskutē un jāvienojas, apzinoties, ka jauns saslimstības vilnis tuvojas, kā valdība rīkosies tad, ja tas notiks – "kādi parametri un kritēriji, kuriem iestājoties mēs atzīsim, ka tas notiek un kā mēs tūlīt pat rīkosimies". To viņš akcentēja, atsaucoties uz citās sēdēs pausto viedokli, ka rudenī valdība "nogulēja" otrā saslimstības viļņa sākumu.

Dīkstāves atbalsts plašāks

Ministru kabinets piektdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu, kas paredz noteikt papildus jaunu kvalificēšanās kritēriju dīkstāves atbalstam.

Lai izstrādātu šo kritēriju, veikts darbs kopā ar sociālajiem partneriem, salāgojot programmu ar apgrozāmo līdzekļu programmu un ļaujot kvalificēties tiem, kuri pērnā gada vasarā nevarēja strādāt, sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme sacīja, ka 1. martā sāksies gada deklarāciju iesniegšana, tādēļ darbiniekiem būs papildus slogs, ja tiks ieviests vēl viens jaunievedums, tādēļ lūdza atlikt pieteikšanos.

Vitenbergs piekrita, ka VID ir liela slodze, jo, piemēram, divu nedēļu laikā saņemti 5000 iesniegumi no uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu programmā.

Lai atvieglotu VID darbu marta sākumā, EM rosināja pieteikšanos sākt nevis no marta sākuma, bet no 12. marta līdz mēneša beigām.

Eiropas Komisijai šis priekšlikums nav jāapstiprina.

Maskas maznodrošinātajiem

Tiks organizēts atkārtots iepirkums, lai iedzīvotāji, kuriem saskaņā ar normatīvajos aktos vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem un kārtību piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, kuri ir tiesīgi saņemt naktspatversmes vai patversmes pakalpojumus, kā arī tie, kuri ir tiesīgi saņemt aprūpes mājās, dienas aprūpes centra, dienas centra vai krīzes centra pakalpojumus, varētu bez atlīdzības saņemt vēl vismaz divas daudzkārt lietojamas sejas maskas.

To paredz valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, portālu "Delfi" informēja Labklājības ministrija.

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs organizēs daudzkārt lietojamu sejas masku iepirkumu un iegādi, attiecīgi iegādājoties 250 000 sejas maskas, savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošinās to nogādāšanu pašvaldību Civilās aizsardzības komisijās, kas sejas maskas izsniegs pašvaldībām, bet pašvaldības – konkrētiem cilvēkiem, kuriem tās pienākas.

Latvijā ir 26 764 personas ar trūcīgas personas statusu, 39 382 personas ar maznodrošinātas personas statusu, 6 864 personas, kas saņem naktspatversmes vai patversmes pakalpojumus, 17 239 personas, kas saņem aprūpes mājās pakalpojumus, un 22 267 personas, kas saņem dienas aprūpes centru, dienas centru vai krīzes centru pakalpojumus.

Pārvadātājiem nebūs jāuzrāda tests

Ministru kabinets piektdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rosinātos grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Satiksmes ministrija norāda, ka lielākajā daļā Eiropas valstu ir ļoti zems saslimstības procents kravu pārvadātāju vidū, proti, Čehija norādījusi, ka testēto transporta darbinieku vidū tikai 0,5% ir pozitīvi gadījumi, bet Polijā - konstatēts 0,3% gadījumu.

SM rosinātie grozījumi paredz izņēmumu attiecībā uz Covid-19 testa nepieciešamību, šķērsojot Latvijas robežu, attiecībā uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļiem, vienlaikus saglabājot prasību profesionālajiem kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītājiem pēc Valsts robežsardzes vai Valsts policijas pieprasījuma uzrādīt atbilstošas kategorijas vadītāja apliecību un digitālā tahogrāfa vadītāja karti vai pēdējās darba dienas tahogrammu, kā arī darba devēja izsniegtu Starptautiskā transporta darbinieka sertifikātu, kura forma un saturs atbilst Eiropas Komisijas izstrādātajam paraugam.

SM skaidro, ka identificējusi vairākas problēmas, proti, šobrīd noteikumi paredz, ka uz profesionālajiem kravas transportlīdzekļu vadītājiem izņēmums attiecībā uz Covid-19 testa veikšanu attiecas, ja uzturēšanās ilgums nopietna sabiedrības veselības apdraudējuma valstīs (pēdējo 14 dienu laikā) nepārsniedz 72 stundas.

Rezultātā profesionālie kravas transportlīdzekļu vadītāji praksē ir saskārušies ar problēmām pirms iebraukšanas Latvijas teritorijā izpildīt normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepieciešamību 72 stundas pirms tam veikt Covid-19 testus.

Nauda mediju nozarei

Lai plašsaziņas līdzekļi varētu turpināt operatīvas un kvalitatīvas informācijas nodrošināšanu sabiedrībai Covid-19 izplatības ierobežošanas apstākļos, valdība apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzīto pieprasījumu un piešķīra 3 258 367 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Mediju atbalsta fondam (MAF), portālu "Delfi" informēja Kultūras ministrijā.

Šo mediju nozares atbalstam paredzēto finansējumu pēc atbalsta mehānisma saskaņošanas ar Eiropas Komisiju MAF ietvaros administrēs Sabiedrības integrācijas fonds (SIF).

Atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, lai varētu palielināt mediju uzņēmumiem novirzāmo atbalstu.

Lai stiprinātu mediju uzņēmumu Covid-19 krīzes situācijā, izstrādātais atbalsta mehānisms tiks sniegts komerciālo mediju - komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, drukātajiem medijiem un komerciālajiem interneta ziņu portāliem - kapacitātes stiprināšanai.

1 075 000 eiro MAF finansējuma paredzēts novirzīt televīzijas un radio programmu pamatdarbības izdevumu segšanai (darba algām, telpu nomai, komunālajiem maksājumiem u.c. izdevumiem), 530 850 eiro – drukāto mediju un digitālajā vidē strādājošo ziņu mediju pamatdarbības izdevumu segšanai (darba algām, telpu nomai, komunālajiem maksājumiem, poligrāfijas u.c. izmaksām), 846 150 eiro paredzēt kā atbalstu abonēto drukāto mediju piegāžu izmaksām par 5 ārkārtējās situācijas mēnešiem, 798 210 eiro – televīzijas un radio programmu apraides izmaksām par 5 ārkārtējās situācijas mēnešiem, savukārt SIF administrēšanas izmaksām – 8157 eiro.

Līdzfinansējums NVO

Lai Latvijas nevalstiskās organizācijas (NVO) varētu piedalīties ārvalstu fondu finansētos projektos, kas vērsti uz sabiedrības labklājības celšanu, risinot sabiedrības vai atsevišķu grupu identificētas problēmas, valdība atbalstīja līdzfinansējuma programmu, portālu "Delfi" informēja Kultūras ministrijā.

Programma 2021. gadā tiks finansēta no valsts budžeta programmas ,,Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 430 000 eiro apmērā un to īstenos Sabiedrības integrācijas fonds (SIF).

Programma tiks īstenota, izsludinot atklātu projektu konkursu, kuram netiks noteikts projektu iesniegšanas termiņš, lai nodrošinātu iespējami elastīgu pieeju un atbilstību ārvalstu fondu konkursu un to rezultātu apstiprināšanas plānojumam. Konkurss tiks slēgts, kad būs izmantots viss programmā pieejamais finansējums, bet ne vēlāk kā 2021. gada 30. septembrī.

Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi rada arvien sarežģītākus darbības nosacījumus biedrībām un nodibinājumiem. Programmas īstenošana ir paredzēta kā atbalsta mehānisms biedrībām un nodibinājumiem, lai tās spētu īstenot Eiropas Savienības programmu, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu vai citu ārvalstu fondu finansētus projektus.

Saskaņā ar biedrības „Latvijas Pilsoniskā alianse" 2021.gada sākumā veiktās NVO aptaujas rezultātiem, īstenojot projektus vai iesaistoties tajos partnera statusā, NVO, kuras darbojas Latvijā, spēj piesaistīt ārvalstu fondu finansējumu vidēji 30 000 000 eiro apmērā gadā.

Programmas ietvaros plānots atbalstīt projektus, kas tiek īstenoti šādās jomās: pilsoniskā līdzdalība un demokrātija, cilvēktiesības, izglītība, kultūra, sociālā palīdzība, vardarbības mazināšana, bērnu tiesību aizsardzība, vides aizsardzība u.c.

Vienam pieteicējam maksimālais pieejamais finansējums būs 100 000 eiro, bet minimālā vienam projektam piešķiramā summa nav noteikta. Prognozējams, ka, varētu tikt atbalstīti divi līdz četri projekti ar līdzfinansējumu 50 – 100 000 eiro vai aptuveni 10 projekti, kuriem nepieciešamais līdzfinansējums var sasniegt 1 000 – 20 000 eiro. Programmas administrēšanai piecos mēnešos tiek plānoti 5 000 eiro.

Iespēja veikt autovadīšanas apmācības

Valdība lēma ļaut individuāli klātienē veikt praktiskās apmācības, tostarp autovadīšanas apmācības un pirmās palīdzības kursus. Lēmums par klātienes apmācību veikšanu bija nepieciešams, lai nodrošinātu nozares darbiniekiem iespējas uzturēt un iegūt profesionālo kvalifikāciju un sniegtu cilvēkiem iespēju pabeigt apmācības autoskolās, kas celtu to konkurētspēju un iespējas pārkvalificēties, portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā.

Transportlīdzekļu vadītāju un citas praktiskās apmācības notiks pēc iepriekšēja pieraksta, nodrošinot, ka apmācāmie mācību laikā nesatiekas. Nodarbību laikā instruktors un apmācāmais lieto mutes un deguna aizsegus. Pēc katras nodarbības jāvedina transportlīdzeklis un starp apmācāmajiem jānodrošina 15 minūšu pauze, kuras laikā jāveic transportlīdzekļa virsmu dezinfekcija. Tāpat arī apmācību laikā jābūt ieslēgtai ventilēšanas sistēmai. Instruktors dienā var apmācīt ne vairāk kā piecus apmācāmos, un reizi nedēļā instruktoram jāveic Covid-19 tests, ja vien instruktors nav vakcinēts. Par apmācībām varēs norēķināties ar bezskaidras naudas norēķiniem.

No 1. marta praktiskās apmācības klātienē individuāli varēs veikt:

personas, kuras vēlas apgūt C1, C1E, D1, D1E, C, CE, D, DE, TRAM vai TROL kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai, kā arī bīstamu kravu pārvadāšanai (ADR) paredzēto transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanai;

personas, kuras vēlas apgūt pirmās palīdzības sniegšanu;

personas mācību kursu programmās jūrnieku profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un uzturēšanai, kur klātienē piedalās ne vairāk kā 5 izglītojamie vienā grupā;

personas apmācībās gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu apliecības un kvalifikācijas atzīmes iegūšanai un derīguma uzturēšanai, tostarp veicot teorētisko un praktisko eksāmenu kārtošanu, kur klātienē vienā telpā piedalās ne vairāk kā 3 izglītojamie vienā grupā.

Savukārt no 15. marta apmācības klātienē varēs apgūt personas, kas uzsākušas apmācību citu kategoriju, tostarp B kategorijas transportlīdzekļu, vadīšanas tiesību iegūšanai un reģistrētas autoskolas mācību grupā līdz 2020. gada 20. decembrim.

Par apmācības prasību izpildes kontroli un prasību ievērošanu ir atbildīgs apmācības veicējs (piemēram, fiksējot nodarbības ar video ierakstu vai izdarot atzīmes speciāli iekārtotā žurnālā u.tml.).

Atsākot transportlīdzekļu vadītāju un citas praktiskās apmācības, atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošinās transportlīdzekļu vadītāju apmācību procesa kontroli, vienlaikus izvērtējot visus papildu pasākumus, kas varētu iespējami samazināt inficēšanās riskus. CSDD ir tiesīga izteikt autoskolai brīdinājumu, uz laiku apturēt mācību kartes vai visu mācību karšu darbību, atņemt mācību karti vai visas mācību kartes.

Tāpat no 1. marta klātienē varēs veikt pirmās palīdzības sniegšanas apmācības. Paredzēts, ka teorētiskā apmācība notiks attālināti, bet praktisko manipulāciju treniņš – klātienē.

Apmācību attālinātajā teorijas grupā piedalās ierobežots dalībnieku skaits (līdz 30 personām), tādējādi nodrošinot iespēju pasniedzējam sekot līdzi dalībai apmācībās un kursantiem uzdot neskaidros jautājumus mācību procesa laikā.

Mācības notiks pēc individuāla pieraksta, un apmācāmais praktiskajā treniņā varēs piedalīties tikai pēc dalības attālinātajās teorijas nodarbībās, pirms nodarbības ar parakstu apliecinot, ka nav pazīmju par elpceļu saslimšanu un neatbilst nevienai cilvēku grupai, kurai šobrīd būtu jāatrodas mājas izolācijā vai karantīnā.

Praktiskā nodarbība var notikt atsevišķā vēdināmā telpā, kuras izmērs nav mazāks par 20m2. Apmācību laikā telpā ir pieejams termometrs un pulsa oksimetrs – pasniedzējam pirms mācību uzsākšanas ir pienākums pārliecināties, ka pasniedzēja un dalībnieka temperatūras rādījumi ir atbilstoši notiktajām prasībām.

Nodarbības laikā gan pasniedzējs, gan apmācāmais izmanto vienreizējās lietošanas cimdus un vienreiz lietojamo medicīnisko masku. Mācību laikā izmantotos individuālos mācību materiālus pēc nodarbības beigām jāutilizē vai jānodod dalībniekiem. Vairākkārt lietojamie materiāli, kā manekens, paklāji, pēc nodarbības jādezinficē.

Praktiskās manipulācijas, ciktāl tas iespējams, tiek demonstrētas uz manekena vai kāda cita priekšmeta. Manipulācijas, kuras nav iespējams trenēt bez savstarpējās saskarsmes, piemēram, stabilā sānu poza, realizējamas ar video sižeta demonstrējumu un pasniedzēja skaidrojumu attālinātās apmācības laikā.

Mācības norit 45 minūtes, pēc katras nodarbības tiek veikta virsmu dezinfekcija un telpas vedināšana vismaz 10-15 minūtes. Pasniedzējs ne retāk kā reizi nedēļā veic Covid-19 testu, ja vien nav vakcinēts.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kompetencē ir izsniegt, apturēt vai anulēt izglītības iestāžu vai pasniedzēju apliecības, kas ļauj veikt apmācību pirmās palīdzības sniegšanā.

Vairāk individuālu konsultāciju

Profesionālās ievirzes izglītības iestādēs varēs notikt individuālās klātienes konsultācijas, šodien lēma valdība.

Kultūras ministrija (KM), kas virzīja šī jautājuma skatīšanu Ministru kabinetā, norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultātā 2020./2021.mācību gadā profesionālās ievirzes izglītības izglītojamie jau kopš pagājušā gada 26.oktobra mācās attālinātā režīmā.

KM skaidroja, ka, tuvojoties mācību gada noslēgumam, izglītojamiem, kuriem 2021.gada pirmajā pusgadā paredzēts kārtot noslēgumu pārbaudījumus un iegūt atbilstošu profesionālo izglītību, izglītības programmās noteikto rezultātu sasniegšanai ir nepieciešams papildu atbalsts un individuālas konsultācijas klātienē.

KM ieskatā, ņemot vērā profesionālās izglītības specifiku, īpaši mūzikas izglītības programmu apguvē, kur izglītības programmas saturs paredz individuālas nodarbības, klātienes konsultācijas ir vitāli nepieciešamas, lai nostiprinātu attālinātu mācību laikā iegūtās zināšanas un prasmes un saņemtu nepastarpinātu pedagoga atbalstu.

Pēc KM paustā, papildus jāņem vērā, ka daļai izglītojamo, apgūstot profesionālās izglītības programmu, līdzīgi kā vispārējā izglītībā, būtiskāka šāda iespēja saņemt nepieciešamo konsultāciju klātienē ir izglītojamiem, kas dažādu vides un sociālo apstākļu dēļ ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam, kā arī tiem, kuriem ir ierobežota pieeja mācību rīkiem un viedierīcēm, nopietnas mācību grūtības, tai skaitā psihoemocionālā stāvokļa dēļ, un ja izglītības iestādei vai pedagogam ir pamatotas grūtības uzturēt pastāvīgu kontaktu ar izglītojamo mācību ietvaros.

KM aprēķini liecina, ka klātienes individuālas konsultācijas attiecināmas uz 2535 profesionālās ievirzes kultūrizglītības audzēkņiem - tiem pašiem izglītojamiem, kuri jau šobrīd var apmeklēt vispārizglītojošo mācību priekšmetu klātienes konsultācijas saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

"Individuālā konsultācija klātienē ir iespējama, ievērojot visus iespējamos piesardzības pasākumus: distancēšanās, roku higiēna, mutes un deguna aizsegu lietošana, pastiprināta vēdināšana pēc katras konsultācijas, ierobežots konsultācijas norises laiks," uzsver KM.

KM akcentē, ka konsultācija būtu pieejama izglītojamam tikai pēc pedagoga ieskata un attiecīga uzaicinājuma. Konsultācija klātienē notiek atbilstoši izglītības iestādē noteiktajai kārtībai par konsultāciju norisi, iesaistīto rīcību un pienākumiem, un to organizē, nodrošinot, ka izglītojamais nenonāk saskarsmē ar citiem izglītojamiem, tai skaitā ierodoties izglītības iestādē uz konsultāciju un dodoties prom.

Tādējādi, pēc KM paustā, neveidojas nekāda izglītojamo pašplūsma, ne arī būtiska personu plūsma vispār. Tas būtu iespējams tikai tādos gadījumos, kad konsultācijas laikā pedagogs un izglītojamais, izņemot pūšaminstrumentu spēles, dziedāšanas un dejošanas konsultācijās, lieto mutes un deguna aizsegu un ievēro divu metru distanci.

KM atzīmēja, ka mutes un deguna aizsegu pūšaminstrumentu spēles, dziedāšanas un dejošanas konsultācijās izglītojamais var nelietot, ja atbilstoši Veselības ministrijas rekomendācijām pēdējo 72 stundu laikā pirms konsultācijas izglītojamais ir veicis izmeklējumu Covid-19 diagnostikai un tas ir negatīvs, pasniedzējs konsultācijas laikā lieto respiratoru bez vārsta, konsultācijas laikā tiek ievērota pēc iespējas lielāka distance, bet ne mazāk kā divi metri starp pasniedzēju un izglītojamo.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

SPKC Koronavīruss Covid-19 Jānis Vitenbergs Vakcinācija pret Covid-19 Daniels Pavļuts Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Ieva Jaunzeme Krišjānis Kariņš Kultūras ministrija Labklājības ministrija Ministru kabinets Ministru prezidents NVO Slimību profilakses un kontroles centrs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam