Pēc abu tikšanās amatpersonas sniedza paziņojumu medijiem. Tam bija iespējams sekot līdzi portālā "Delfi".
Levits un Kariņš tikās pēc tam, kad Saeima uzsākusi rudens sesiju klātienē, kā arī parlamentā pagaidām atlikta strīdīgā Covid-19 likumprojekta tālāka izskatīšana.
Prezidents uzsvēra, ka ilgi atstāta novārtā arī Valsts robežsardzes darbinieku atalgojuma celšana, kas ir īpaši svarīga brīdī, kad robežsargi stāv krīzes situācijā pirmajās rindās.
Levits arī uzsvēra nepieciešamību budžeta sarunās atgriezties pie idejas par augstākās izglītības iestādes izveidi policistiem un kriminālizmeklētājiem, jo ir pagājuši jau 11 gadi, kopš likvidēta policijas akadēmija.
Vienlaikus Valsts prezidents norādīja, ka krīze ekonomikā ir pārvarēta, jo Latvijas IKP strauji aug un sasniedzis pirmskrīzes līmeni, samazinājies bezdarba līmenis.
"Šī pozitīvā tendence ir svarīga, jo ir jāuzkrāj enerģija un potenciāls straujai ekonomiskai izaugsmei. Patlaban tā ir sākusies un domāju, ka valdības politika tiek vērsta uz to, lai šo izaugsmi veicinātu. Tas attiecas gan uz nodokļu politiku, gan darbaspēka politiku un izglītību," norādīja prezidents.
Viņš aicināja budžeta sarunās koncentrēties arī uz izglītības jautājumu, jo valstī trūkst kvalificētu cilvēku.
Kariņš norādīja, ka ir svarīgi pozitīvo ekonomisko izaugsmi turpināt, taču tai ir divi izaicinājumi – pandēmija un hibrīdapdraudējums uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
"Svarīgi valstij ir turēties kopā un apzināties, ka pret mums tiek vērsta liela enerģija, lai sašķeltu sabiedrību," norādīja premjers.
Viņš aicināja tos, kuri vēl nav vakcinējušies, doties to darīt, par piemēru minot Dāniju, kur vairākums iedzīvotāji ir vakcinējušies, kas ļāvis Dānijas valdībai atcelt Covid-19 ierobežojumus un iedzīvotājiem atgriezties pie normālas ikdienas, jo veselības sistēma vairs nav apdraudēta.
Tāpat Kariņš uzsvēra, ka valdībai kopīgi jāvienojas, kur ieguldīt kopējos valsts līdzekļus, lai veidotu budžetu nākamajam gadam. Plānots pieaugums pensijām, taču īpaša uzmanība jāpievērš iekšlietu, izglītības un veselības aprūpes sistēmām, kā arī ieguldījumiem zinātnē, pētniecībā un attīstībā. Tāpat ilgi nav risināts iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma jautājums, norādīja premjers.
Levits, uzstājoties pirmajā rudens sesijas parlamenta sēdē piedāvāja politiķiem piecus valsts politikas orientierus pandēmijas izplatības mazināšanai, lai bērni varētu veiksmīgi turpināt klātienes mācības.
Pirmkārt, valsts politikai jābūt elastīgai, tādēļ Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu un arī pašvaldības noteikt konkrētus regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku veselības aizsardzībai.
Otrkārt, ir jābūt noteikumiem, kurus jāpieņem centralizēti, attiecinot uz visu valsti, un ir jomas, kurā priekšroka ir dodama decentralizētai lēmumu pieņemšanai. "Ministru kabinetam uz likuma pamata būtu jāpieņem noteikumi par profesijām, kur nepieciešama vakcinācija, piemēram, sociālajiem un medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, noteiktu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, kultūras iestādēs, kafejnīcās un tā tālāk. Bet Ministru kabinetam par to ir jādiskutē un jālemj atsevišķi," norādīja Levits.
Treškārt, ir, kā uzsvēra Valsts prezidents, ir pamatoti noteikt pasākumus un pakalpojumus, kas ir pieejami cilvēkiem ar sadarbspējīgiem sertifikātiem. Šāds regulējums atbilst Satversmei, un tas atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.
Ceturtkārt, ņemot vērā, ka vakcīnas ir pieejamas, turpmāk vairs nebūtu pieņemama tik plaša mēroga tautsaimniecības apturēšana, kādu pieredzējām iepriekšējā ziemā. "Izņēmums varētu būt vienīgi tad, ja saslimstība sasniedz tik augstu līmeni, ka pastāv drauds, ka mūsu medicīnas sistēma tiek pārslogota un netiek ar to vairs galā," pieļāva Levits.
Piektkārt, perspektīvā visām jau vakcinētajām personām, kas to vēlas, ir jāpiedāvā iespēja pēc zināma laika saņemt vēl papildu – trešo – poti imūnsistēmas nostiprināšanai.
