1. jūlijā Latvijā stājas spēkā Administratīvi teritoriālā reforma, kas līdzšinējo 119 novadu vietā Latviju sadala 43 novados. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) preses konferencē, kurai bija iespējams sekot līdzi portālā "Delfi", informēja par galvenajām izmaiņām pēc reformas.
Preses konferencē piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) un ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālajos jautājumos Ilze Oša.
Ministrijas pārstāvji informēja par galvenajām izmaiņām reformai stājoties spēkā.
Preses konferencē informēja arī par vietvaru turpmāko darbu un veicamajiem uzdevumiem, kā arī par ministrijas paveikto, palīdzot pašvaldībām gatavoties reformas ieviešanai.
Plešs norādīja, ka darbs pie reformas ir bijis nopietns maratons, kura procesā, konsultējoties ar vietvarām, iedzīvotājiem, NVO, ir panākts nozīmīgs rezultāts.
"Eiropā daudzi piemēri parādījuši, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nozīmīgs solis uz priekšu tajā, lai apvienotu resursus, spēkus un veidotu pašvaldības kā jaudīgu sociālekonomisku vienību, kas spēj aktīvāk piesaistīt investīcijas un attīstīt uzņēmējdarbību un nodrošināt labākus dzīves apstākļus iedzīvotājiem," norādīja ministrs.
Tāpat ministrs pauda, ka iepriekšējā reformā iedzīvotāju skaits starp mazāko un novadu atšķīrās 30 reizes, bet līdz ar jauno reformu šīs atšķirības ir samazinātas līdz astoņām reizēm starp lielāko un mazāko pašreizējo novadu.
Administratīvi teritoriālā reforma ir svarīga platforma, lai veiktu citas svarīgas reformas – izglītībā, veselībā, sociālajā aprūpē un citās nozarēs, norādīja Plešs.
Oša atgādināja, ka ar 1. jūliju beidzas iepriekšējo domju pilnvaras, līdz ar to jaunās domes šodien pārņem apvienoto pašvaldību saistības, mantas un finanses. Taču iesāktie projekti tiks realizēti, tikai turpmāk tā būs jaunās domes atbildība, norādīja Oša.
Tāpat pēc 1. jūlija darbu turpinās līdzšinējās pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības līdz brīdim, kad jaunās domes vērtēs optimizēt procesu, kas VARAM ieskatā ir nozīmīgi, lai ieekonomētu līdzekļus uz administratīvo kapacitāti un administratīvo aparātu padarītu efektīvāku. Ministrija procesu optimizācijai ir noteikusi termiņu šī gada 31. decembri.
Katrā pašvaldībā arī saglabājas līdzšinējie pakalpojumi, kurus iespējams saņemt centrālajā administrācija, pagastu un pilsētu pārvaldēs, pagastu un pilsētu apvienību pārvaldēs un pakalpojumu punktos, kā arī valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas punktos. Pašvaldībām līdz 1. janvārim ir jālemj, kā līdzsvarot šos pakalpojumus konkrētajā teritorijā.
Lai gan līdz ar reformas stāšanas spēkā vairākiem iedzīvotājiem mainās arī adreses, valsts adrešu reģistrā reģistrētajām adresēm tās tiek mainītas automātiski, tostarp integrējoties ar citām sistēmām, un iedzīvotājam pašam tās nav jāmaina.
Tāpat, lai gan mainījusies adrese, iedzīvotājus sasniegs viņiem adresēti sūtījumi. Kā norādīja Oša, būtiski ir, lai tiktu ievērots indeksu pieraksts, kas nemainās, mainoties administratīvajām teritorijām. Iedzīvotājiem pašiem gan jāmaina adreses, piemēram, interneta portālos, kur reģistrēta pakalpojuma piegāde.
Pēc 1. jūlija arī uzlabosies savienojamība starp teritorijām un administratīvajiem centriem, ar valsts un Eiropas Savienības finanšu mehānismu atbalstu atjaunojot ceļus. Šogad tiks atjaunoti 569 kilometru gari ceļu posmi, tam tērējot 91 906 000 eiro, taču jau nākamajos gados 92 300 000 eiro ceļu atjaunošanai piešķirts no ES Atveseļošanās un noturības mehānisma, bet 115 794 000 eiro veido plānotais valsts budžeta finansējums.
1. jūlijā jaunievēlētie deputāti sanāk uz pirmo domes sēdi, kur jāievēlē domes priekšsēdētājs. Tāpat būtu jālemj par priekšsēdētāja vietniekiem, jāieceļ izpilddirektors, jāapstiprina jauns pašvaldības nolikums, jāievēlē pagastu pārvalžu vadītāji un komiteju locekļu ievēlēšanu.
Tuvākajā laikā pašvaldībām būtu jālemj arī par jauniem ģerboņiem, informatīvajām ceļa zīmēm, kas nosaka teritorijas. Tāpat deputātiem būtu jāapstiprina pašvaldību stratēģija un attīstības plāni, kas ļaus piesaistīt finansējumu no valsts un citiem finanšu instrumentiem.
Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumus, līdz 2022. gada 1. maijam VARAM ir jāizvērtē iespējamie reģionālās nozīmes attīstības centri attiecībā uz Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadiem.
Savukārt attiecībā uz situāciju Ilūkstes un Ozolnieku novados, Plešs pauda, ka ST ir devusi laiku, lai rastu risinājumu, kas ļaus ilgtspējīgi attīstīt šos novadus. Tuvākajā laikā atbildīgā Saeimas komisija sanāks uz sēdi, lai par šiem iespējamiem risinājumiem diskutētu, taču ministrijas ieskatā, sākotnējais ministrijas piedāvājums, ka valstspilsētas tiek veidotas kopā ar pieguļošajām teritorijām ir veids, kā doties uz priekšu, norādīja Plešs.
Lai gan Administratīvi teritoriālā reforma sākotnēji paredzēja 42 novadu izveidi, Satversmes tiesas (ST) un Saeimas pieņemtie lēmumi šo nodomu ir grozījuši. Satversmes tiesa lēmusi, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, savukārt Saeima nobalsojusi, ka Varakļāni paliek kā atsevišķs novads, tādējādi izveidojot 43. Latvijas novadu.
Līdz ar to vēlēšanas jūnija sākumā Rēzeknes un Varakļānu novados nenotika – tās plānotas 11. septembrī, savukārt līdz tam laikam domes funkcijas veiks pagaidu administrācija.
Vienlaikus Satversmes tiesa lēmusi, ka arī Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam un Ilūkstes pievienošana Augšdaugavas novadam neatbilst Satversmei. Lēmums tika pieņemts jau pēc pašvaldību vēlēšanām un tiesa atzina apstrīdētās normas par spēkā neesošām no 2022. gada 1. janvāra, līdz ar to šajos novados 1. jūlijā darbu var sākt jaunās pašvaldības.
