Video: Jaunievēlētie Rīgas domes deputāti sanāk uz pirmo sēdi
Foto: F64

Darba nedēļas izskaņā piektdien, 2. oktobrī, darbu sāk jaunais Rīgas domes sasaukums. Pulksten 10 jaunievēlētā dome sanāca uz pirmo sēdi, kurā tika ievēlēta balsu skaitīšanas komisija un Rīgas domes priekšsēdētājs, par kuru kļuva Mārtiņš Staķis. Sēdei bija iespējams sekot tiešraidē portālā "Delfi".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmajā jaunā sasaukuma Rīgas domes sēdē domes priekšsēdētāja amatam tika izvirzīts tikai viens kandidāts – Martiņš Staķis (APP), kurš sēdes laikā tika iztaujāts.

Staķis uzklausīšanā informēja, ka viņam būs pieci padomnieki, domes priekšsēdētāja vietniekam Vilnim Ķirsim (V) – trīs, Edvardam Smiltēnam (NA/LRA) – divi, Lindai Ozolai (JKP) – viens.

Plānots, ka Staķa biroju vadīs līdzšinējā IT Izglītības fonda – Start(IT) izpilddirektore Celma.

Savukārt viņa padomnieks komunikācijas jautājumos būs bijušais žurnālists Aleksis Zoldners, padomniece Rīgas domes jautājumos – Ieva Graudiņa, padomniece jautājumos par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un apkaimēm būs Vladislava Šķēle, kura arī kandidēja Rīgas domēs ārkārtas vēlēšanās, taču neveiksmīgi. Savukārt juridiskajos jautājumos padomus sniegs Dace Spaliņa.

Jāatgādina, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ievēlēti pārstāvji no septiņu partiju sarakstiem. Lielāko vēlētāju atbalstu guva partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" apvienotais saraksts.

Pēc ārkārtas vēlēšanām par koalīcijas izveidošanu vienojās četri Rīgas domē ievēlētie politiskie spēki: partiju apvienība "Attīstībai/Par!" un partija "Progresīvie" (APP), "Jaunā vienotība" (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "Nacionālā apvienība"/"Latvijas reģionu apvienība" (NA/LRA). Partijas arī vienojās, ka par mēru virzīs Staķi.

Tāpat jaunās vietvaras koalīcija vienojās par trim vicemēriem: Vilni Ķirsi no JV, Edvardu Smiltēnu no NA/LRA un Lindu Ozolu no JKP. Ķirsis būs atbildīgs par satiksmes infrastruktūras jautājumiem. Smiltēns, kuru vēlāk nomainīs Einārs Cilinskis, atbildēs par Rīgas un Pierīgas jautājumiem. Savukārt Ozola būs atbildīga par tiesiskuma jautājumiem.

Plānots, ka JV vadīs domes Pilsētas attīstības komiteju un Satiksmes un transporta lietu komiteju, NA/LRA – Pilsētas īpašumu komiteju, JKP – Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteju. Savukārt Izglītības, kultūras un sporta komiteja, Finanšu un administrācijas lietu komiteja, Sociālo jautājumu komiteju un Vides un mājokļu komiteja tiks APP. To paredz trešdien parakstītais Sadarbības līgums un tā pielikums – Rīcības plāns Rīgai. Par to vairāk var lasīt šeit.

Lai gan ārkārtas vēlēšanas norisinājās 29. augustā, Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija galīgos Rīgas domes vēlēšanu rezultātus apstiprināja vien 18. septembrī. Izpildot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, trīs Rīgas pilsētas vēlēšanu iecirkņos notika balsu pārskaitīšana.

Rīgas domes vēlēšanās Rīgas pilsētas 97. un 144. vēlēšanu iecirknī balsu skaitīšanas laikā vēlēšanu kastēs tika konstatētas kopā 627 vēlēšanu aploksnes bez iecirkņa zīmoga. Savukārt 74. vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienas kastē tika konstatētas 34 aploksnes ar atzīmi "iepriekšējā balsošana". Tādēļ četru kandidātu sarakstu pārstāvji vēlēšanu rezultātus apstrīdēja tiesā.

Arī ceļš līdz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu datumam nebija raits. Sākotnēji vēlēšanas bija plānotas 25. aprīlī, taču Covid-19 dēļ vēlēšanu datums divreiz tika pārcelts.

Jāatgādina, ka nepadarītie darbi un aizdomīgie līgumi atkritumu apsaimniekošanas jomā kļuva par sākotnējo formālo ieganstu, lai Ministru kabinets pērnā gada beigās ķertos pie likumā paredzētā galējā līdzekļa – galvaspilsētas pašvaldības domes atlaišanas.

Tomēr dažādu apstākļu dēļ ieilgušā procesa gaitā dome būtībā pati "sevi atlaida", nesanākot uz vismaz trim sēdēm pēc kārtas un laikā nesagatavojot budžetu, tādējādi neatstājot valdībai un Saeimai citu iespēju, kā vien lemt par domes atlaišanu. Izsekot soli pa solim, kā nonācām līdz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām var šeit.

Vēstīts, ka Rīgas domes vēlēšanas notika šā gada 29. augustā. Trīs dienas – no 26. līdz 28. augustam – vēlētāji varēja nobalsot iepriekš. Vēlēšanās piedalījās 171 507 jeb 40,58% vēlētāju. Rīgas domes vēlētāju sarakstos bija reģistrēti 422 681 balsstiesīgi pilsoņi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 2020 Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form