JKP rīkotajā pasākumā sanākušie rokās turēja plakātus, kas vēstīja, piemēram: "Kalnmeiers = korupcijas marionete", "Tauta var", "Korupcija - tautas nabadzība", "Par oligarhijas demontāžu un Satversmes darbības atjaunošanu".
Klātesošos uzrunāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš prognozēja, ka ar deputātu vairākuma balsīm Jurašs tiks izdots. Tomēr JKP turpinās rūpēties par tieslietu sistēmas sakārtošanu, uzsvēra ministrs. "Nedod Dievs kāds traucēs to darīt, tad te būs vēl vairāk cilvēku," teica ministrs.
Bordāns joprojām neatklāja, kā viņa partija balsos par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, norādot, ka savu pozīciju JKP skaidros no Saeimas tribīnes.
Sanākušie ar aplausiem sveica arī Jurašu, kurš uzrunāja viņus.
Pa laikam sapulces dalībnieki izsauca "Kalnmeier atkāpies".
Pasākumu uzraudzīja policijas darbinieki.
Plānots, ka Saeima ceturtdien lems par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Virzīt šo jautājumu izskatīšanai Saeimā otrdien lēma parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
Akcijas rīkotāji portālam "Delfi" iepriekš norādīja, ka Ģenerālprokuratūra prettiesiski vērsusies pret Saeimas deputātu Juri Jurašu, tāpēc akcijas laikā tiks pieprasīts ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram atkāpties no amata.
Kā norādījusi organizatoru pārstāve Santa Suhaka (JKP), vajājot Jurašu, tiesiskums Latvijā tiek būtiski iedragāts.
"Tieši šodien [otrdien] ir publicēts starptautiskās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency international" korupcijas uztveres indekss, kurā redzams, ka Latvija turpina stagnēt. Juraša gadījums kārtējo reizi apliecina, ka Latvijā ar korupciju un tiesiskumu ir problēmas. To nedrīkst tolerēt!" paudusi Suhaka.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Saeimai dokumentus, lūdzot kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot deputātu Jurašu.
Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP).
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.
Kā ziņots, Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi.
Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus - žurnālu "Ir" un Latvijas televīziju. Atbilstoši kārtībai Jurašs, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu, pats nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.
Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša paziņojumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja VDD, kas komentārus par šo lietu iepriekš nesniedza. Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.