Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris norādīja, ka valsts ieturēja divu nedēļu repatriācijas reisu pauzi, lai pārliecinātos, ka visi pasākumi tiek organizēti sabiedrībai drošā veidā.
Viņš solīja, ka turpmāk katru nedēļu būs vismaz divi repatriācijas reisi – no Frankfurtes un Amsterdamas, bet paralēli joprojām ir iespēja atgriezties caur citiem tranzīta ceļiem, tostarp Minsku, Viļņu un Tallinu.
Viņš uzsvēra, ka ministrija strādā ar izveidotiem personu sarakstiem – cilvēkiem, kuri ir pauduši vēlmi atgriezties. "Tā ir individuāla lēmuma pieņemšana – neviens cilvēks netiek spiests vai atturēts no šī lēmuma pieņemšanas. Mēs primāri strādājam ar ceļotājiem, kuri ir iestrēguši un meklē ceļu atpakaļ un ar tiem, kuri ir sarežģītos sociālos apstākļos, proti, ir palikušas bez sociālā nodrošinājuma," pauda Beķeris.
Ministrija konstatējusi, ka aptuveni 300 cilvēkiem ir akūta nepieciešamība atgriezties Latvijā. Tāpat ir virkne cilvēku, iepriekš bija pieņēmuši lēmumu neatgriezties, jo viņi rēķinājās, ka ārkārtējā situācija varētu ilgtu vienu mēnesi.
"Pagarinot ārkārtējo situāciju, arī cilvēki maina domas, tādēļ ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri vēlas atgriezties. Tāpat ir arī tie, kas jau ilgāku laiku ir uzturējušies ārvalstīs un kas ir pieņēmuši lēmumu atgriezties Latvijā – gan studenti, gan apmaiņas programmu dalībnieki. Un ir personas, kas ilgāku laiku dzīvojušas ārzemēs – tā gan nav mūsu pirmā prioritāte. Ja ir runa par reemigrāciju, tad mēs aicinām reemigrācijai izvēlēties piemērotāku brīdi, nevis plānot ceļojumus šobrīd," norādīja ministrijas pārstāvis.
Lūgts detalizētāk pastāstīt par 300 ceļotājiem ar akūtu nepieciešamību atgriezties valstī, Beķeris skaidroja, ka lielākoties tās ir personas, kuras bija lēmušas palikt ārvalstīs, bet pēc ārkārtējās situācijas pagarināšanas tomēr izvēlējušās ceļot atpakaļ uz Latviju.
No tiem aptuveni 180 personas atrodas Eiropā, bet pārējie ir Ziemeļamerikā vai Latīņamerikā, kā arī Āzijā, Austrālijā un Āfrikā.
"Arī Indijā ir sarežģīta situācija, kur apmēra 40 cilvēku mēģina atrast ceļu atpakaļ. Ir valstis ar stingriem iekšējiem ierobežojumiem, tādēļ ir jāstrādā ar atsevišķiem gadījumiem. Piemēram, mēs mēģinām palīdzēt vienai personai, kas atrodas Mjanmā. Arī Filipīnās ir desmit iestrēguši pilsoņi," teica Beķeris.
Vienlaikus daļa no personām, kas ilgāku laiku uzturējušās ārvalstīs, ir palikušas bez darba vai uzturlīdzekļiem. "Tur mēs rodam viņiem iespēju iegādāties biļetes uz reisiem," piebilda ministrijas pārstāvis.
Savukārt 15. arpīlī reisos no Frankfurtes un Amsterdamas Latvijā ieradīsies ap 280 ceļotāju – to vidū ir arī igauņi un lietuvieši.
Runājot par Covid-19 testu veikšanu lidostā "Rīga", Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule norādīja, ka no dienesta puses repatriācijas reisi ir jānodrošina ar iespēju visiem pasažieriem pie nepieciešamības pārliecināties par savu veselību un uzrādīt simptomus, ja tādi pastāv.
"Ja tiek konstatēti simptomi vai ir brīvprātīga vēlēšanās, mēs nodrošinām testu paņemšanu uz Covid-19. Cilvēkam tiek sniegta informācija, kā viņam ir jārīkojas turpmākās 14 dienas, kā ir jārīkojas, ja gadījumā simptomi parādās, un tālāk jau cilvēks ar savu parakstu apliecina, ka ir nodevis analīzes un līdz analīžu rezultātu saņemšanai ievēros stingru karantīnas režīmu," pauda Cipule.
Viņa norādīja, ka NMPD nodrošinās testu veikšanu gan 15. aprīlī, gan arī turpmāk ienākošajiem repatriācijas reisiem. Vienlaikus Cipule piebilda, ka dienests ir gatavs nepieciešamības gadījumā veikt testus visiem ielidojušajiem pasažieriem, ja tāds lēmums tiks pieņemts.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par visu pasažieru testēšanu, Cipule norādīja, ka, veselības nozares ieskatā, tests būtu jāveic visiem pasažieriem, bet pašreiz mediķi rekomendējoši aicina visus pasažierus izmantot iespēju veikt analīzes.
"Lielākās problēmas ir saistītas ar noteiktajiem ierobežojumiem, kas ir jāizdara situācijās, ja persona atsakās veikt testus. Šie ir ļoti sarežģīti jautājumi, kuri vēl pašlaik ir karsti. Mēs, protams, aicinātu visus pasažierus nodot testus, bet mums pašreiz nav precīza lēmuma situācijās, ja pasažieris atsakās to darīt. Tā kā tas skar ne tikai veselības nozari, bet arī iekšlietu struktūras – robežsardzi un policiju –, kā arī pašu lidostu, kurai daļēji būtu jāspēj nodrošināt rīcības pie šādas situācijas, tad tas lēmums vēl pašlaik top," pauda NMPD vadītāja.
Savukārt Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš iepazīstināja ar direkcijas uzdevumu drošos apstākļos un pēc iespējas mazāku saskarsmi ar citiem cilvēkiem pasažierus nogādāt savās dzīvesvietās.
Personu nogādāšanu mājās, kuri dzīvo Rīgas teritorijā, organizēs "Rīgas satiksme", bet direkcija personu transportēšanu organizēs pa visu valsts teritoriju.
"Direkcija kopā ar pārvadātāju sakārto ielidojušos pasažierus pa autobusiem un izvadā pa visu valsti. No iepriekšējās pieredzes redzam, ka cilvēkus nākas vest uz visiem Latvijas reģioniem un arī trešdien plānoto reisu vidū mēs redzam pārstāvjus no visiem reģioniem," teica Godiņš, piebilstot, ka pasažieriem jārēķinās, ka ceļš uz mājām var prasīt ilgāku laiku.
Viņš arī akcentēja, ka autobusi ir aprīkoti un ir droši. "Tiek veikti dezinfekcijas pasākumi, autobusa šoferiem tiek izdalītas maskas un tiek ievērota arī maksimāla piesardzība," sacīja Godiņš.
Direkcija aicina cilvēkus nesēsties aiz autobusa šofera, ievērot savstarpējo distanci un iespēju robežās izsēsties tā, lai būtu pēc iespējas tālāk viens no otra.
Taujāts, vai pārvadātas tiks arī tās personas, kurām ir Covid-19 saslimšanas simptomi, Godiņš atzina, ka direkcija sagaida godīgu un precīzu informāciju par tiem cilvēkiem, kuriem varētu būt acīm redzamas saslimšanas pazīmes. Tādā veidā direkcija varētu nodrošināt maksimāli augstus piesardzības pasākumus.
"Saņemot signālus par personām, kurām ir saslimšanas pazīmes, dodat mums ziņu un mēs attiecīgi rīkosimies, lai šīs personas atdalītu no pārējiem cilvēkiem, lai pārējiem neradītu inficēšanās risku," pauda Godiņš. "Šobrīd autobusu šoferi ievēro piesardzības pasākumus, bet savā ziņā arī paļaujas, ka netiek pārvadāti ar Covid-19 sasirguši pasažieri."
Trešdienas vakarā no Stokholmas Rīgā ar pārvadātāja "SmartLynx" reisu ielidojušos Lietuvas pilsoņus līdz Latvijas-Lietuvas robežai eskortēs Valsts policija, preses konferencē informēja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas priekšnieks Normunds Krapsis.
Kā liecina Satiksmes ministrijā pieejamā informācija, trešdien plānotie repatriācijas reisi uz Rīgu ir no Frankfurtes Vācijā, Amsterdamas Nīderlandē un Stokholmas Zviedrijā. Aviosabiedrības "airBaltic" reiss Amsterdama-Rīga ielido pulksten 17.35, bet reiss Frakfurte-Rīga ielido pulksten 18.25.
Kā skaidroja Krapsis, abos šajos reisos kopā Latvijā ielidos seši Lietuvas pilsoņi. Šajā gadījumā Lietuvas valstspiederīgie līdz Latvijas-Lietuvas robežai tiks nogādāti ar valsts SIA "Autotransporta direkcija" sagādātiem autobusiem, kas brauks Zemgales virzienā. Šajā gadījumā atsevišķs Valsts policijas eskorts netiks nodrošināts.
Savukārt ar pārvadātāja "SmartLynx" reisu Stokholma-Rīga, kas Latvijas galvaspilsētā piezemēsies pulksten 21.10, plāno ierasties skaitliski vairāk Lietuvas valstspiederīgo. Šo reisu sagaidīs Valsts policija un nodrošinās šo cilvēku eskortēšanu līdz Latvijas-Lietuvas robežai.
Galvenās kārtības policijas priekšnieks atgādināja, ka ārkārtējās situācijas laikā Valsts policija strādā pastiprinātā režīmā un ir gatava nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, sagaidot repatriantu reisus.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka ar 15. aprīli ir paredzēts atsākt repatriācijas reisus un organizēt ārvalstīs "iestrēgušo" iedzīvotāju atgriešanos Latvijā. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) piebilda, ka, organizējot repatriācijas reisus, tiks ņemti vērā veselības aprūpes sistēmas spēja, cilvēku skaits, kā arī citu valstu noteiktie ierobežojumi.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) līdz trešdienas pēcpusdienai ir ļāvis organizēt 20 starptautiskos pasažieru reisus – no tiem septiņi ir plānoti 15. aprīlī.
Jau vēstīts, ka kopš 17. marta, kad stājās spēkā starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums ar īpašu satiksmes ministra atļauju noorganizēti 123 repatriācijas reisi, tādējādi ļaujot Latvijā ieceļot aptuveni 3600 cilvēkiem.
Tikmēr no Latvijas ar šādiem reisiem izceļojuši aptuveni 1400 cilvēki, "Delfi" noskaidroja Satiksmes ministrijā.
Vairākos gadījumos atļaujas rīkot repatriācijas reisus gan atteiktas, bet detalizētus komentārus par tiem ministrija atsakās sniegt.
Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Otrdien, 7. aprīlī, valdība nolēma ārkārtējo situāciju pagarināt vēl uz četrām nedēļām – līdz 12. maijam, saglabājot spēkā esošos ierobežojumus.
Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju, no 18. marta īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras atgriezušās no ārvalstīm, vairs neizdalot specifisku valstu grupu, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā (VM).
25. martā, SPKC epidemiologi, veicot reģistrēto Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, konstatējuši, ka pieci saslimušie nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu Covid-19 saslimušo vai personu, kura bijusi ārzemēs. Līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Latvijā tiek konstatēti pirmie Covid-19 gadījumi, kas saistīti ar vietējo jaunā koronavīrusa transmisiju sabiedrībā. Šie reģistrētie saslimšanas gadījumi konstatēti Rīgā. Vīrusa transmisija sabiedrībā novērota vairākās Eiropas Savienības valstīs, t. sk. Lietuvā un Igaunijā.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. Covid-19 ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. Covid-19 infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
