Video: Kā šogad skolēni kārtos valsts pārbaudījumus  (39)

Šuplinska norādīja, ka, veidojot piedāvājumu centralizēto eksāmenu norisei, ir notikušas konsultācijas ar Veselības ministriju un ir aptaujāta Latvijas sabiedrība par attālinātā mācību procesa norisi. Tāpat ir noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par to, vai centralizētajiem eksāmeniem būtu jānotiek vai tos būtu jāatceļ.

Apzinot situāciju Latvijā un Eiropas valstīs, amatpersonas secinājušas, ka 9. klašu audzēkņiem ir iespējamas arī citas platformas, lai noskaidrotu, cik produktīvs ir bijis šis mācību posms. Līdz ar to vidējās izglītības iestādes spēs noteikt, kā 9. klašu beidzējs šobrīd jūtas, vienlaikus tām ir iespēja organizēt iestājpārbaudījumus sarunu, eksāmenu vai citos veidos.

Ministre uzsvēra, ka 12. klašu beidzējiem tālākais izglītības etaps ir saistīts ar augstāko izglītību. "Līdz ar to 12 klašu beigšana ir līdzīga kā kādam cilvēkam noteikts dzīves posms, kurā tu esi ieguldījis ļoti lietu daļu sava laika un enerģiju. Tas nozīmē, ka šim posmam ir jābūt noslēgumam, kurā tu spēj koncentrēties, parādīt sevi no labākās puses, kā arī noskaidrot tās puses, kuras vēl vajadzētu attīstīt. Tāpēc 12. klasei eksāmeni tiek saglabāti, kā tas ir arī citās Eiropas valstīs," skaidroja Šuplinska.

Viņa arī pauda cerību, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām nākamajā mācību gadā turpināsies digitālo kompetenču uzlabošana visos līmeņos. Vienlaikus IZM plāno attīstīt metodoloģiju, kas ir saistīta ar tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.

"Ja skolēns vai sabiedrība kopumā nejūt, ka šī pārbaudījuma forma ir domāta arī tādēļ, lai skolēns pārliecinātos par savām spējām, tas nozīmē, ka šajā brīdī kaut kas nestrādā tā, kā tam vajadzētu būt. Pārejot uz kompetenču pieeju, mēs noteikti nākamā gada laikā pārbaudīsim arī šo pārbaudījumu struktūru," piebilda ministre.

Savukārt Catlaks norādīja, ka 6. maijā ir plānots organizēt detalizētus informatīvus vebinārus par valsts pārbaudes darbu norisi. Viņš arī pauda cerību, ka ceturtdien Ministru kabinets apstiprinās šim mācību gadam plānoto eksāmenu norises grafiku.

Jaunais grafiks paredz eksāmenu sesiju norisi no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, pēc tam arī nosakot papildtermiņu tiem skolēniem, kuri kādu iemeslu dēļ nevarēja eksāmenus kārtot noteiktajā pamattermiņā.

No 2. līdz 5. jūnijam ir plānoti eksāmeni svešvalodās, savukārt 9. jūnijā būs gala pārbaudījums latviešu valodā. Tam seko matemātikas eksāmens 12. jūnijā, bet pēc tam ir paredzēti brīvprātīgie izvēles eksāmeni vēsturē, ķīmijā, bioloģijā, fizikā, ģeogrāfijā, ekonomikā, kā arī informātikā.

Vienlaikus 9. un 10. jūnijā ir paredzēts eksāmens latviešu valodā mazākumtautību skolu 9. klašu audzēkņiem – šis eksāmens ir brīvprātīgs un paredzēts tiem skolēniem, kuri vēlas iegūt sertifikātu par valsts valodas prasmi. Catlaks atgādināja, ka šogad 9. klašu audzēkņiem centralizēto eksāmenu kārtošana ir atcelta.

"Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, 12. klašu skolēniem būs jākārto trīs obligāti centralizētie eksāmeni – pēc izvēles viens gala pārbaudījums svešvalodā, kā arī eksāmens latviešu valodā un matemātikā. Ceturtais eksāmens, kurš visus iepriekšējos gadus bija prasīts, šogad nav obligāts, bet skolēni var izvēlēties to kārtot, ja tas ir nepieciešams," sacīja Catlaks.

Viņš arī atgādināja, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmeni profesionālo skolu audzēkņiem nav atcelti – sesija šiem eksāmeniem ir plānota no 8. līdz 19. jūnijam. Savukārt eksāmenu teorētisko daļu skolēni varēs kārtot attālināti.

"Šie lēmumi ir pieņemti ne tikai pēc sarunā ar sociālajiem partneriem, bet ir veiktas arī plašas aptaujas gan skolēnu, gan skolotāju, vecāku un direktoru vidū. Aptaujas notika no 23. martam līdz 1. aprīlim, bet šobrīd norisinās aptauja specifiski 9. un 12. klašu skolēniem," norādīja VISC vadītājs.

Aptaujā piedalījās 23 316 skolēnu, 27 086 vecāku, 9657 skolotāju, kā arī 760 direktoru.

Pēc Catlaka vārdiem, 56% 9. klašu skolēnu vecāku nepiekrīt vai drīzāk nepiekrīt, ka audzēkņiem būtu jākārto valsts pārbaudes darbi. Savukārt 53% 12. klašu skolēnu vecāku piekrīt vai drīzāk piekrīt, ka viņu atvasēm centralizētie eksāmeni būtu jākārto.

Catlaks norādīja, ka starp eksāmenu kārtotājiem būs jāievēro divu metru distance un higiēnas prasību, kā arī paredzēta sejas masku lietošanu.

Viena eksāmena ilgums nevarēs būt ilgāks par trīs stundām. Ir samazināts eksāmenu uzdevumu daudzums, saglabājot visas eksāmenu daļas un grūtības pakāpi. "Tiesa, svešvalodās nebūs valodas lietojuma daļas un eksāmenos šobrīd netiek paredzēti starpbrīži," piebilda Catlaks.

Preses konferences noslēgumā VISC vadītājs arī norādīja, ka visiem audzēkņiem sejas maskas nodrošinās valsts.

IZM ir rosinājusi atteikties no valsts pārbaudes darbiem 9. klašu beidzējiem, atstājot spēkā eksāmenus 12. klašu beidzējiem. 30. aprīlī Ministru kabinetā plānots izskatīt un pieņemt vairākus grozījumus normatīvajos aktos, kas precizēs valsts pārbaudes darbu norisi šajā mācību gadā.

Jau vēstīts, ka 12. klašu centralizēto eksāmenu ilgums nepārsniegs trīs stundas un tā rakstīšanas brīdī skolēni izmantos individuālos aizsardzības līdzekļus, otrdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē informēja Catlaks, uzsverot, ka par izmaiņām vēl būs jālemj valdībai.

Viņš skaidroja, ka pēc ilgām diskusijām nonāca pie risinājuma, ka 9. klašu eksāmeni tiks atcelti, paredzot, ka viņi skolu beigs ar gada atzīmēm, vienlaikus saglabājot eksāmenu 12. klasēm.

Tāpat viņš minēja, ka sertifikātu izsniegšana plānota 24. jūlijā un uzsvēra, ka par šiem noteikumiem ceturtdien, 30. aprīlī, tikšot lemts valdībā.

Jau ziņots, ka uzklausot sabiedrības un ekspertu viedokli, Izglītības un zinātnes ministrija otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes apakškomisijas sēdē rosināja nerīkot valsts pārbaudes darbus 9. klašu beidzējiem.