Pagaidām līdz galam palicis neatrisināts jautājums, kā gūt pilnīgu pārskatu pār tiem iebraucējiem, kas ierodas ar privātām automašīnām no Igaunijas un Lietuvas, jo Latvija neplāno ieviest pilnīgu robežkontroli uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.
Trešdien valdības sēdē Iekšlietu ministrija (IeM) vairs nepiedāvāja priekšlikumu visiem iebraucējiem 14 dienas slēgtās telpās nēsāt maskas, jo šis ieteikums otrdien valdības sēdē raisīja bargu kritiku. Ministru kabinets gan atbalstīja ministrijas sagatavotos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz līdz gada beigām pagarināt attaisnoto prombūtnes periodu, izvērtējot jautājumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, reģistrēšanu vai anulēšanu. Likuma grozījumi vēl jāskata Saeimā.
Vienlaikus valdība trešdien atbalstīja Ārlietu ministrijas rosinātos grozījumus Ministru kabienta noteikumus, kas paredz, ka ārzemnieks, kuram Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieņēmusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, uzturēšanās tiesības apliecinošo dokumentu var saņemt Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī, ja valsts ir tā saucamajā drošajā sarakstā un uz to neattiecas ieceļošanas ierobežojumi Covid-19 izplatības dēļ.
Ministru kabinets arī lēma no 16. jūlija Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, pārtraukt ilgtermiņa vīzu (kategorija D) pieteikumu pieņemšanu, kas tiek iesniegti, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas pārvaldes pieņemto lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu Latvijas Republikā.
Ministru kabinets arī atbalstīja Ārlietu ministrijas rosinātos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot, ka ārzemniekam izsniegto vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju vai lēmumu par vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu var atcelt, ja ārzemnieks pārkāpis izolācijas, pašizolācijas vai mājas karantīnas noteikumus. Par šiem grozījumiem savs vārds būs jāsaka Saeimai.
Valdība trešdien arī atbalstīja Veselības ministrijas rosinātos grozījumus Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos, paredzot atteikties no astoņu kvadrātmetru ūdens virsmas vienam peldētājam prasības organizētu sporta treniņu un sporta sacensību norisē peldēšanā publiskas lietošanas peldbaseinos.
Sabiedrības satraukumu mazinot
Valdības lemtais nozīmē, ka turpmāk pirms ierašanās Latvijas Republikā persona, kuri ieceļo izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, rakstiski apliecina, ka, ierodoties Latvijas Republikā, ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Attiecīgais pārvadātājs ir atbildīgs par aizpildīta personas apliecinājuma, kurā ietverta norāde par uzturēšanos valstī, kas ir Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētās valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, nodošanu Valsts robežsardzei, kas savukārt to nodod Valsts policijai, bet, kurā ir ietverta norāde par uzturēšanos valstī, kura nav publicēta centra tīmekļvietnē – Slimību profilakses un kontroles centram. Minētajā apliecinājumā persona norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni saziņai un faktiskās dzīvesvietas adresi, kurā persona būs sasniedzama, kā arī valstis un izbraukšanas datumus, kurās persona uzturējusies pēdējo 14 dienu laikā pirms ierašanās Latvijas Republikas teritorijā.
Gadījumā, ja persona uzturējusies valstī, kas ir centra tīmekļvietnē publicētās valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, tā apliecina, ka ievēros īpašus piesardzības pasākumus atbilstoši valdības noteikumiem, tai skaitā nodrošinās pašizolāciju. Ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķiras no pašizolācijas vietas adreses, personai ir pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai. Personas, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontakttālruni, rakstiski apliecina, ka, uzturoties Latvijā, ārpus darba laika, nodrošinās pašizolāciju, novēros savu veselības stāvokli (divas reizes dienā – no rīta un vakarā – mērot ķermeņa temperatūru) un ievēros noteikumu prasības. Anketas tiks glabātas mēnesi.
Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem valdības pieņemtos lēmumus skaidroja kā tādus, ko bijis nepieciešams pieņemt, apzinoties, ka Latvijā ierodas cilvēki no valstīm, kur Covid-19 izplatība ir virs Latvijā un Eiropas Savienībā noteiktās drošās robežas – 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 16.
"Mums tagad ir skaidrs un saprotams kontroles mehānisms, kā varēsim apzināt, kuriem cilvēkiem būtu jāievēro 14 dienu pašizolācija. Svarīgi, ka mūsu dienestiem – Valsts policijai un SPKC – būtu informācija, lai varētu izsekot, ka cilvēki tiešām ievēro 14 dienu pašizolāciju," sacīja Kariņš. Valdības vadītājs pateicās visiem dienestiem, kuri otrdien vēlu vakarā un trešdien no rīta līdz pat valdības sēdes sākumam strādāja pie valdības lēmumu sagatavošanas.
"Mūsu interesēs ir neļaut slimībai vērsties plašumā, lai pēc tam nebūtu jāpieņem ekonomiku skarošus mērus. Mūsu kopējās intereses ir pēc iespējas noturēt zemu saslimušo skaitu Latvijā un pēc iespējas neapturēt ekonomikas attīstību," uzsvēra Kariņš, piebilstot, ka trešdien pieņemtais lēmums par visu iebraukušo pasažieru anketēšanu ir solis pareizajā virzienā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) žurnālistiem sacīja, ka valdības pieņemtie lēmumi par vīzu un TUA jautājumiem ir pietiekami adekvāti, lai risinātu tos jautājumus, par ko sabiedrība bija satraukta.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ārlietu ministrs Rinkēvičs paskaidroja, ka ir nolemts neizsniegt ne vīzas, ne TUA to valstu pilsoņiem, kuri atrodas valstī ar augstu Covid-19 saslimstības līmeni, līdz brīdim, kad situācija tajās normalizējas. Ministrs piebilda, ka runa nav tikai par Latvijas kaimiņvalstīm, bet visām trešajām valstīm, jo ir arī pieprasījumi no Indijas, Ķīnas un citām valstīm. Pēc situācijas normalizēšanās attiecīgajās valstīs personas jau sagatavotās TUA varēs saņemt Latvijas pārstāvniecībā ārvalstī, un personai pēc tās nebūs jāierodas Latvijā, kā tas bija līdz šim.
Ekonomikas ministrs un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) žurnālistiem pavēstīja, ka kopš robežu atvēršanas robežsardze ir apkopojusi jau 10 000 anketu uz Latvijas un Krievijas robežas, 18 000 uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, ostās 7000 anketu un 12 000 lidostā. "Tas ir ievērojams skaitlis, un tas ļauj mums turpināt uzraudzīt cilvēku plūsmu laikā, kad mums uz vietas valstī ar situāciju viss kārtībā, bet nopietni jāseko līdzi apkārt notiekošajam," skaidroja ministrs.
Trešdien lemtais uzlabos anketēšanu ostā un lidostā, jo tiks ieviesta arī anketēšana no drošajām valstīm iebraukušajiem, lai varētu izsekot iebraucēju plūsmai, jo mēs nezinām, kur cilvēki bijuši pirms ierašanās no drošajām valstīm, skaidroja Vitenbergs. Kā būtisku lēmumu sabiedrības drošības vairošanai ministrs uzsvēra arī lēmumus par TUA.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško uzsvēra, ka valdības lēmumi liks sabiedrībai pašai vairāk disciplinēt sevi un ievērot to, kas jau ir noteikts. Valsts sekretāre atgādināja, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, kas ieradušies no nedrošajām valstīm, 14 dienas ievēro pašizolāciju un neaicina arī pie sevis ciemiņus. Mūrmane-Umbraško pauda cerību, ka anketu aizpildīšana plašākam ceļotāju skaitam vairos cilvēku atbildību par savu rīcību.
Mūrmane-Umbraško atzina, ka trešdien pieņemtie valdības lēmumi neattiecas uz tiem, kas jau valstī ieradušies, jo jaunā anketēšanas kārtība stāsies spēkā ceturtdien, 16. jūlijā. Tad arī tiks mainīta nedaudz anketa, lai iegūtu precīzāku informāciju par to, ar kādu reisu cilvēks atgriezies Latvijā, lai vajadzības gadījumā varētu ātrāk ar cilvēku sazināties.
Par ierašanos Latvijā ar privātu transportlīdzekli uz sauszemes robežas no Igaunijas un Lietuvas Kariņš preses konferencē skaidroja, ka valdības sēdē par to diskutēts un ka vienīgā iespēja tur ieviest pilnu kontroli būtu faktiski slēgt robežas ar šīm kaimiņvalstīm, samazināt robežšķērsošanas punktu skaitu un visu plūsmu virzīt caur ierobežotu punktu skaitu. Tas nozīmētu rindu veidošanos un virkni problēmu uz robežas. Tāpēc lemts, ka šobrīd tas būtu nesamērīgs apgrūtinājums. Iekšlietu ministrija informējusi, ka arī uz šīm robežām jau notiek atlases pārbaudes, un valdība sagaida, ka pārbaužu skaits tiks palielināts, analizēta statistika un sabiedrība vairāk informēta.
Kariņš atzina, ka, tuvāko nedēļu laikā izveidojot elektronisko anketēšanas sistēmu, arī šādi iebraukušie to varētu izmantot, bet paliek jautājums par kontroles mehānismu. Vienīgais pilnīgas kontroles mehānisms ir robežas slēgšana, sacīja Kariņš, atgādinot, ka Latvija šīs robežas neslēdza arī "karstākajā pīķa brīdī".
"Mēs nevaram valstī sagaidīt 100% kontroli pār pilnīgi visu, bet tas, ko mēs esam ieviesuši, ir krietni uzlabots un saprotams mehānisms, kas aptvers lielāko vairumu cilvēku, kuri iebrauc valstī. Ar informatīvu kampaņu var arī nodrošināt, ka cilvēki, kas ierodas pa sauszemi no Lietuvas un Igaunijas, tiktu informēti, kuriem jādodas pašizolācijā. Lielākais vairums cilvēku nav likuma pārkāpēji, bet viņi var būt likuma nezinātāji," sacīja Kariņš, uzsverot, ka šajā jautājumā būtiska ir arī laba sadarbība ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas, lai iegūtu informāciju, no kurienes cilvēki ieradušies šajā valstīs.
Par elektroniskā reģistrācijas rīka ieviešanu Kariņš sacīja, ka mērķis ir to izveidot četru nedēļu laikā Rīgas lidostā, kur ir lielākā iebraucēju plūsma, un pēc tam paplašināt tā izmantošanu. Dienesti strādās pēc iespējas ātri, lai to ieviestu. Maksimālais garums ir septiņas nedēļas, bet pa posmiem tas notiks ātrāk. "Mūsu mērķis ir ieviest elektronisku uzskaiti, un kā pagaidu variants ir papīra anketas," norādīja Kariņš.
Dzimst strīdos
"Delfi" jau ziņoja, ka otrdien pēc stundu garas diskusijas par vairāku ministriju sagatavotajiem grozījumiem valdības noteikumos un likumā, kas uzlabotu Latvijā ieceļojošo personu stingrāku uzraudzību Covid-19 izplatības ierobežošanai, pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ieteikuma šī jautājuma izskatīšana tika atlikta līdz ārkārtas sēdei trešdien pulksten 11.
Jau pirmdien valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē politiķi vienojās, ka nepieciešama labāka informācijas aprite par to, kas un no kādām valstīm ieceļo Latvijā laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas un Eiropas Savienības ārējo robežu atvēršanas. Pagājušā piektdienā, kad valdība pēc Covid-19 infekcijas trim uzliesmojumiem sabiedriskās ēdināšanas jomā lēma par ierobežojumu pastiprināšanu, tika aktualizēts arī jautājums par iebraucējiem un pašizolācijas prasību nepildīšanu. Kariņš piektdien atjaunoja Starpinstitūciju koordinācijas grupu, lai sagatavotu nepieciešamos priekšlikumus.
Grupa Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadībā strādāja piektdien un pirmdien, tomēr Iekšlietu ministrija (IeM) vēl pēdējā brīdī iesniedza pretrunīgi vērtētus priekšlikumus, par ko izvērtās kaismīga diskusija valdības sēdē, Kariņam netaupot pārmetumus ministrijas politiskajai vadībai.
Lielākās iebildes raisīja IeM priekšlikums ieceļotājiem no visām valstīm obligāti nēsāt sejas un mutes aizsegu divas nedēļas, uzturoties slēgtās telpās.
"Delfi" jau ziņoja, ka bažās par iespējamu papildu apgrūtinājumu nākotnē no Covid-19 pandēmijas jau tā cietušajai mūsu valsts ekonomikai pēc infekcijas uzliesmojuma pagājušā nedēļā, valdošās koalīcijas partijas vienojušās, ka otrdien valdības sēdē tiks lemts par informācijas apmaiņas ar kaimiņvalstīm uzlabošanu. Par robežu slēgšanu patlaban netiek runāts, un politiķi gaida piedāvājumu no speciālistiem, kas darbojas īpašā koordinācijas grupā.
Pirmdien pēc vairāk nekā trīs stundas ilgušas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) attālinātā preses konferencē žurnālistiem pastāstīja, ka otrdien valdības sēdē gaidāma diskusija un arī lēmumi par Covid-19 situāciju valstī. "Lielākās bažas ir, lai nebūtu lielāka uzliesmojuma dēļ jānosaka ierobežojumi ekonomikai, tāpēc galvenais uzsvars ir uz to, lai nebūtu šāda uzliesmojuma. Redzam, ka viens no galvenajiem riskiem ir slimības ievešana no ārzemēm. Mēs politiski diskutējām par to, kādā veidā varētu stiprināt mūsu ārējās robežas un nodrošināt, ka visi cilvēki, kuri ierodas Latvijā, ir apzināti, kurās valstīs ir bijuši un vai uz viņiem attiecas 14 dienu pašizolācija, un lai tā informācija nonāk policijā, lai tā varētu efektīvi veikt kontroli," teica Kariņš.
Viņš atzina, ka "mēs redzam, ka mūsu Baltijas valstu ceļošanas burbulī ir zināmas nepilnības – informācija no kaimiņvalstīm neplūst gluži tā, kā tas mums būtu vēlams. Tas nozīmē, ka mums pašiem jāievieš kādi mehānismi. Piektdien pēc pēdējās valdības sēdes es izveidoju starpinstitucionālu koordinācijas grupu. Ceru, ka rīt uz valdības sēdi viņi varēs piedāvāt risinājumu, kā mēs varam stiprināt iebraucēju uzraudzību un samazināt maksimāli risku. Mērķis ir darīt visu, lai nebūtu jāsašaurina ekonomiskā aktivitāte. Šobrīd šis ir viens no virzieniem, kas ir identificēts. Sadarbības sanāksmē bija plašs politisks atbalsts, ka mēs ejam šajā virzienā".
Portāla "Delfi" lūgts precizēt, par kādām trešajām valstīm un kādiem ierobežojumiem tieši ir runa un kādēļ tas aktualizējies tieši patlaban, Kariņš atbildēja, ka netika runāts par konkrētām valstīm. "Mums ir SPKC, kas nosaka, kuras valstis ir riska zonā – sarkanās un dzeltenās valstis, un šis saraksts mainās. Izaicinājums, ko sākam konstatēt, ka Baltijas ceļošanas burbulī, kas balstās uz to, ka visas trīs valstis apmainās ar informāciju un vienādiem nosacījumiem, ir bijušas grūtības atsevišķos gadījumos gan ar vienu, gan otru kaimiņvalsti kopīgās izpratnes pielietojumā. Mēs labi zinām par visiem, kas ceļojuši pa taisno no reģiona, kas skaitās bīstamāks Covid-19 dēļ, bet mums nav pietiekama informācija par cilvēkiem, kas ceļojuši caur kaimiņvalsti no citām valstīm, ja kaimiņvalsts ar mums nedalās ar šo informāciju," sacīja valdības vadītājs.
Par valdības plānoto rīcību Kariņš sacīja, ka ir runa par to, ka "mēs uzlabojam savu robežkontroli tādā ziņā, ka apzinām visus ceļotājus, kas ierodas Latvijā, nešķirojot no kurienes nākuši, jo cilvēks var būt reisā no Frankfurtes, bet pirms tam bijis citur. Mums jābūt drošiem, ka mums ir informācija par to, kuriem cilvēkiem ir jābūt 14 dienu pašizolācijā, lai policija var to kontrolēt. Informatīvā apmaiņa ar kaimiņvalstīm nestrādā tik perfekti, kā gribētos. Mums ir jāuzlabo pašiem sava sistēma. Nebija un nav runa par vienu vai otru konkrētu valsti, bet par to, ka mums jāspēj pašiem pilnībā kontrolēt savas robežas. Diemžēl varbūt pirms trim nedēļām izskatījās, ka Covid-19 iet visur uz leju, bet mums bija dažas dienas ar lielāku saslimstību, kas lika mums izvērtēt visas mūsu procedūras. Diemžēl redzam, ka pasaulē šodien atkal ir jauns slimības izplatības rekords. Rītdien sagaidu konkrētus risinājumus no koordinācijas grupas, kā varam to uzlabot".
Pirmdien ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) paudis uzskatu, ka atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas.
Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.
Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.
Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādījusi, ka ĀM un Satiksmes ministrijai (SM) Covid-19 izplatības mazināšanai būtu jāpiedāvā striktākie iespējamie ierobežojumi cilvēku ieceļošanai no sarkanā saraksta valstīm.
Aizvadītajā diennaktī veikti 1979 jaunā koronovīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 testi, konstatēti četri jauni saslimšanas gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Šobrīd SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka divi saslimušie atgriezušies no ārvalstīm, vienam saslimušajam bijis kontakts ar saslimušo. Ar vienu personu uzsākta saziņa, tiks precizēta papildus informācija.
Latvijā kopumā veikti 174 057 izmeklējumi, saslimušas 1178 personas, izveseļojušies 1022 cilvēki, bet 31 slimnieks miris.
Pēdējās diennakts laikā stacionēts viens pacients ar Covid-19 saslimšanu. Kopumā stacionāros ārstējas trīs pacienti – visi pacienti ar vidēji smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 185 pacienti, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
