Portāls "Delfi" piedāvāja video tiešraidi no preses konferences pēc valdības sēdes.
Preses konferencē piedalījās veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL/KPV LV), kā arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas izstrādāto plānu Covid-19 drošības pasākumu mazināšanai pēc tā dēvētā luksofora principa. Šobrīd lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu varēsim, kad esošie saslimstībās rādītāji samazināsies gandrīz trīs reizes, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā.
Latvijā 14 dienu kumulatīvās saslimšanas rādītājs pašlaik ir 560,4 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tāpēc mazināt drošības pasākumus nav iespējams. Pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Skaidrs apliecinājums joprojām kritiskajai situācijai ir stacionēto pacientu skaits. Katru dienu slimnīcās nonāk vidēji 101 cilvēks. Kopš janvāra sākuma par 57% pieaudzis pacientu skaits, kuru veselības stāvoklis ir smags.
"Luksofora princips" sastāv no četrām riska pakāpēm – "tumši sarkanās gaismas" – ļoti augsta riska situācijas, kurā esam šobrīd, jo 14 dienās reģistrēti vairāk nekā 200 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (precīzs rādītājs – 563,2); "sarkanās gaismas" – augsta riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē ne vairāk kā 200 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tikai tad varēsim pakāpeniski drošības pasākumus sākt mazināt; "dzeltenās gaismas" – vidēja riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē ne vairāk kā 100 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju; "zaļās gaismas" – zema riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē 20 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tas ļaus atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem.
Saskaņā ar Latvijā apstiprināto vakcinācijas pret Covid-19 plānu, ir izveidota Covid-19 vakcīnas agrīnās pieteikšanās vietne "www.manavakcina.lv", kura tiks atvērta iedzīvotājiem piektdien, 5. februārī, pulksten 10, portāls "Delfi" uzzināja Veselības ministrijā (VM).
Ministru kabinets sēdē apstiprināja vakcinācijas plāna ieviešanai nepieciešamo finansējumu 1,45 miljonu eiro apmērā, lai izstrādātu vienotu IT nodrošinājumu vakcinācijas procesa vadībai, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā.
Finansējums ir sadalīts vairākās daļās: risinājuma izstrādei, integrācijai ar ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, integrācijai ar valsts reģistriem, risinājuma atbalstam 12 mēnešiem, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācijas sistēmu pielāgošanai, infrastruktūras nomai sistēmas izvietošanai un Nacionālā veselības dienesta sistēmas uzturēšanas papildu izmaksu segšanai, kā arī iedzīvotāju digitālajai apziņošanai par laiku un vietu, kad jāierodas uz vakcināciju.
Ministru kabinets ceturtdienas sēdē atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos, paplašinot dīkstāves atbalstu patentmaksātājiem.
Līdz šim spēkā esošie nosacījumi noteica, ka dīkstāves atbalstu 500 eiro apmērā var saņemt patentmaksātāji, ja viņiem atbalsta periodā ir spēkā esošs patents vai ja patents bijis spēkā vismaz sešus mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Šodien valdība lēma, ka atbalsts tiks piešķirts arī tādiem patentmaksātājiem, kuriem patents bijis spēkā vismaz trīs mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, pirms 2020.gada 9.novembra.
Valdība apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) un finanšu institūcijas ALTUM izstrādāto regulējumu, kas paredz aizdevumu un grantu veidā sniegt atbalstu Covid-19 ietekmētajām mākslas, izklaides un atpūtas nozarēm, un ar nozarēm saistītai ekosistēmai (māksliniekiem, tehniskajām kompānijām, norises vietām) to ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai. Atbalsta programmas finansējums ir 6 miljoni eiro; tās ietvaros plānots atbalstīt vismaz 60 uzņēmumu, portālu "Delfi" informēja Kultūras ministrijā.
Lai nodrošinātu stingru epidemioloģisko kontroli Covid-19 pandēmijas laikā un vienlaikus pārvadātāji varētu turpināt komercdarbību, ir precizēts, kādi dokumenti, ieceļojot Latvijā, ir jāuzrāda kravas un pasažieru pārvadātājiem, portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā.
Pieņemot labojumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, valdība nolēma, ka, ieceļojot Latvijā, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļiem (turpmāk – transporta nozares darbiniekiem), pēc kontrolējošo institūciju amatpersonu pieprasījuma jāuzrāda profesionālo darbību apliecinoši dokumenti. Iepriekšminētais attiecas uz transporta nozares darbiniekiem, kuri ieceļo Latvijā, pildot savus darba pienākumus, vai dodas uz savu darba vietu, vai atgriežas no tās.
Valdība apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) un finanšu institūcijas ALTUM izstrādāto regulējumu, kas paredz aizdevumu un grantu veidā sniegt atbalstu Covid-19 ietekmētajām mākslas, izklaides un atpūtas nozarēm, un ar nozarēm saistītai ekosistēmai (māksliniekiem, tehniskajām kompānijām, norises vietām) to ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai. Atbalsta programmas finansējums ir 6 miljoni eiro; tās ietvaros plānots atbalstīt vismaz 60 uzņēmumu, portālu "Delfi" informēja Kultūras ministrijā.
Ministru kabinets izdevis arī rīkojumu piešķirt Iekšlietu ministrijai finansējumu 1,06 miljonu eiro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Valsts policijas un Valsts policijas koledžas, kā arī Valsts robežsardzes un Valsts robežsardzes koledžas amatpersonām par virsstundu darbu ārkārtas uzdevumu veikšanai Covid-19 izplatības ierobežošanā, tajā skaitā iedzīvotāju pārvietošanās aizlieguma ievērošanas uzraudzības nodrošināšanai, kā arī par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu, portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrijā.
Līdz ar atkārtotas ārkārtējās situācijas izsludināšanu, epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un jaunu drošības pasākumu ieviešanu zvanu skaits uz vienoto informatīvo tālruni 8345 ir ievērojami pieaudzis, tāpēc valdība ceturtdien atbalstīja 85 tūkstošu eiro piešķiršanu kompānijai "Tet".
Pašlaik vienotais tālrunis nodrošina iedzīvotājiem atbildes uz jautājumiem par dažādām Covid-19 tēmām un novirza iedzīvotāju zvanus atbilstoši kompetencei uz kādu no valsts iestādēm gadījumos, kad nepieciešama padziļināta jautājuma skaidrošana.
Jau ziņots, ka otrdien, 2. februārī, Ministru kabinets, rūpīgi izvērtējot epidemioloģisko situāciju, konceptuāli vienojās par pieeju Covid-19 pārvaldībai Latvijā pēc 7. februāra.
Diskusijas koncentrējās četrās tēmās – saslimstības samazināšanas iespēja, būtiskāki drošības pasākumi tirdzniecības jomā, starptautiska pārvietošanās, izglītības process. Detalizētus lēmumus tika plānots pieņemt 4. februāra Ministru kabineta sēdē. Ārkārtējo situāciju bija plānots pagarināt līdz 6. aprīlim, lai panāktu būtisku saslimstības samazinājumu.
Pārāk strauja drošības pasākumu mazināšana ir riskanta, jo veselības aprūpes nozarē joprojām ir ārkārtas stāvoklis. Plānveida pakalpojumu sniegšana ir ļoti ierobežota. Savukārt Covid-19 pacientu aprūpei pielāgotās gultas vietas slimnīcās gandrīz visas ir aizpildītas. Katra jauna Covid-19 pacientiem izveidota gultas vieta diemžēl mazina plānveida veselības aprūpes sniegšanas iespējas, skaidroja Valsts kancelejā.
Ministru kabinets novērtēja, ka pastāv augsts risks no ārvalstīm ievest Covid-19, tai skaitā jaunos īpaši lipīgos vīrusa paveidus. Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas uzdevums ir izvērtēt risinājumus, kā ierobežot nebūtiskus ārvalstu braucienus un nodrošināt ceļotāju kontroli. Piemēram, paredzēts ierobežot lidojumus no Īrijas, Apvienotās Karalistes un Portugāles.
Valdība konceptuāli vienojās, ka ir saglabājama starptautiska kustība cilvēkiem, kam ir nepieciešams doties prom vai ierasties Latvijā darba un mācību dēļ. Tāpat paredzēts atļaut starptautisku pārvietošanos cilvēkiem ģimenes atkalapvienošanas dēļ, ģimenes locekļa aprūpes nodrošināšanai, dalībai bērēs un citu humanitāru apsvērumu dēļ.
Vienlaikus plānots stiprināt ceļotāju kontroli, lai pārliecinātos, ka cilvēki ārvalstu braucienos uz un no Latvijas dodas tikai pamatotu iemeslu dēļ un viņi neapdraud pārējo sabiedrību, ievedot Covid-19 infekciju.