Trešdien, 25. novembrī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rīkoja preses konferenci, kurā informēja par aktuālo drošības pasākumu ievērošanu skolās Covid-19 apstākļos un turpmākajiem scenārijiem. Sekot līdzi preses konferencei varēja arī portālā "Delfi".
Preses konferencē piedalījās Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Preses konferencē izglītības un zinātnes ministre pieļāva, ka 9. un 12. klases pēc brīvlaika varētu atgriezties klātienes mācībās.
Šuplinska prognozēja, ka 1.-6. klase mācību gada otrajā semestrī turpinās mācības klātienē, savukārt, ja situācija ar Covid-19 izplatību nemazināsies, tad klātienes apmācību turpinās tikai 1.-4. klase.
Tāpat prognozēts, ka pēc ziemas brīvlaika 9. un 12. klase atgriezīes daļējā klātienes apmācībā, preses konferencē pauda ministre.
Reizē viņa plašāk skaidroja otrdien pieņemtos Ministru kabineta noteikumus, uzsverot, ka jaunie noteikumi ir spēkā esoši ārkārtējās situācijas laikā, pēc tās tiks ieviesti jauni, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.
Komentējot skolu ietilpību, lai varētu nodrošināt trīs kvadrātmetrus uz vienu skolēnu, Šuplinska norādīja, ka pēc IZM aplēsēm 47% skolu skolēnu skaits ir lielāks nekā 17 bērni, kas nozīmē, ka ierastajā vidē mācīties varētu būt sarežģīti. Reizē viņa norādīja, ka lielākajā daļā skolu nav aizņemtas visas telpas, tāpēc izglītības iestādei ir jāpielieto kompetenču pieeja un jāizvērtē, kuras skolas telpas ir piemērotas.
Reizē viņa ierosināja, ja skola nevar nodrošināt šos trīs kvadrātmetrus uz vienu skolēnu, tad situācijā, ja blakus ir kāda augstskola, kas telpas neizmanto, jo organizē apmācības attālināti, var vienoties par šo telpu izmantošanu.
Savukārt 5.-6. klasei var organizēt apmācības B modelī – daļēji klātienē un daļēji attālināti.
Savukārt Perevoščikovs norādīja, ka satraucoša tendence ir aizvien pieaugošais hospitalizēto personu skaits, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc valdība otrdien lēma par plašāka mēroga piesardzības pasākumiem.
Tāpat pēdējo septiņu dienu atklāto Covid-19 gadījumu skaita īpatsvars ir audzis, no 5% sasniedzot 16%. "Tas nav tik dramatiski kā pirms mēneša, bet nav tik labi, kā pirms pāris dienām. Varētu teikt, ka ieviestie pasākumi darbojas, bet vajadzīgs laiks," norādīja Perevoščikovs.
Skatoties saslimstības tendenci bērnu vidū, SPKC pārstāvis norādīja, ka bērni ar Covid-19 slimo vieglāk un pagājušās nedēļas dati liecina, ka no 2573 valstī reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem vien 174 bija saistīti ar bērniem vecuma posmā no 0 līdz 14 gadiem. Tāpat viņš norādīja, ka dažu nedēļu laikā šis īpatsvars ir samazinājies, kas skaidrojams ar brīvlaiku un bērnu savstarpējo sociālo kontaktu mazināšanu.
Skaidrojot sejas aizsarga valkāšanu pedagogam arī mācību stundas laikā, Perevoščikovs uzsvēra, ka vizieris nav maska un tas nav atzīstams kā ekvivalents sejas maskai. "Problēma ir tā, ka vizieris nav slēgta vide un tas no malām ir atvērts. Tas, ko cilvēks izelpo, nonāk brīvi gaisā, bez filtrācijas," viņš skaidroja.
Jau vēstīts, ka otrdien valdība lēma par jauniem ierobežojumiem Covid-19 izplatībai.
Attiecībā uz 1.-6. klašu skolēniem valdība lēma noteikt stingrākas prasības, ja izglītības iestāde mācību procesu organizē klātienē. Turpmāk uz vienu skolēnu būs jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no klases telpas platības (ja nepieciešams, vienu klasi var dalīt vairākās grupās) un skolotājiem gan stundu laikā, gan ārpus tām būs jālieto sejas maska (tostarp skolas koplietošanas telpās). Ja šādas prasības nebūs iespējams nodrošināt, tad konkrētās skolas skolēni mācīsies attālināti.
Šīs jaunās normas būs spēkā no pirmdienas, 30. novembra, dodot laiku skolām sagatavoties.
Savukārt pieaugušo izglītībā, kā arī augstskolās un profesionālajā izglītībā praktiskās nodarbības, kuras nav iespējams veikt attālināti, drīkstēs notikt, vienā telpā atrodoties ne vairāk kā 10 cilvēkiem, kā arī ievērojot citus piesardzības pasākumus. Tas nozīmē, ka klātienē drīkst notikt, piemēram, pirmās palīdzības sniegšana, praktiskās mācības operatīvo dienestu darbinieku kvalifikācijas celšanai u.tml. Desmit ir maksimāli pieļaujamais skaits, cik cilvēku drīkst pulcēties privāti, sportojot vai veicot citas darbības.
Stingrākas prasības būs arī sportošanai, kur iekštelpās sportot joprojām drīkstēs tikai individuāli vai viens pret viens ar treneri. Papildus nosacījums paredz, ka sporta zālē būs jānodrošina 15 kvadrātmetrus telpas uz katru cilvēku un cilvēku skaits sporta zālē nedrīkstēs pārsniegt 20% no maksimāli iespējamā skaita.
Savukārt no 27. novembra Varakļānu novadā, Aknīstes novadā, Baldones novadā, Salacgrīvas novadā, Krāslavas novadā un Daugavpils pilsētā, Mārupes novadā, Mālpils novadā, Smiltenes novadā, Garkalnes novadā, Limbažu novadā un Salaspils novadā tiek noteikta virkne papildu ierobežojumu.
Pagaidām noteikts, ka stingrākas prasības konkrētās pašvaldībās būs spēkā līdz ārkārtējās situācijas beigām jeb 6. decembrim.
Šajās pašvaldībās ar paaugstinātu saslimstības rādītāju tiek noteikts pārtraukt jebkāda veida izglītības procesa norisi klātienē, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi, kā arī vispārējās izglītības programmas apguvi no 1. līdz 4. klasei, ja vienam izglītojamam tiek nodrošināti ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no mācību norises telpas platības un pedagogi mācību procesa laikā un ārpus tā izglītības iestādes telpās lieto mutes un deguna aizsegus (tai skaitā starptautiskās izglītības programmas apguvi attiecīgajām klasēm atbilstošā izglītojamo vecuma grupā).
Noteikts pārtraukt kultūrvietu un izstāžu norises vietu, tai skaitā gadatirgu, darbību, izņemot grāmatu izsniegšanu līdzņemšanai bibliotēkās, kā arī pārtraukt sporta treniņu (nodarbību) norisi iekštelpās, izņemot Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgus profesionālus sportistus.
Jau vēstīts, ka, ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, valdība atkārtoti izsludinājusi ārkārtējo situāciju uz četrām nedēļām jeb laiku no 9. novembra līdz 6. decembrim.
Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību.