Foto: LETA

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) attālinātā preses konferencē informēja par epidemioloģisko situāciju pasaulē saistībā ar pērtiķu baku vīrusa izplatīšanos. Preses konferencei varēja sekot līdzi tiešraidē portālā "Delfi".

Preses konferencē piedalījās SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna.

Perevoščikovs sacīja, ka šobrīd ne Latvijā, ne kaimiņvalstīs nav konstatēts neviens šīs slimības gadījums. Viņš norādīja, ka šobrīd pasaulē laboratoriski apstiprināti ir 99 gadījumi un pārsvarā tie bijuši gados jauni vīrieši, kuriem bijis seksuāls kontakts ar citiem vīriešiem, tomēr inficēties var arī sievietes, jo "vīrusam nav svarīgi, vīrietis vai sieviete".

Perevoščikovs norādīja, ka ir reģistrēti perēkļi mājsaimniecībās – saslimuši vīrs, sieva, jaundzimušais, kuram vīruss var būt nozīmīgs izaicinājums agrīnā dzīves posmā. "Tas liecina par to, ka ir tuvs kontakts, tad vīruss var izplatīties," viņš skaidroja.

Gan Perevoščikovs, gan Vīksna norādīja, ka, ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju, šim vīrusam nav tāda izplatības potenciāla kā Covid-19, jo izplatīšanās ātrums ir diezgan lēns un inkubācijas periods – ilgs. Turklāt, lai inficētos, nepieciešams tuvs kontakts "āda pret ādu", saskarsme ar inficētās personas izmantotiem priekšmetiem, piemēram, gultas veļu, kā arī gaisa pilienu ceļā – ilgi un tuvu sarunājoties, viņš skaidroja. Tāpat Perevoščikovs sacīja, ka šim vīrusam ir daudz vienkāršāk identificēt kontaktpersonas nekā tas bija Covid-19 gadījumā.

Runājot par vakcīnām, Perevoščikovs sacīja, ka tie, kas ir potēti pret bakām, ir pasargāti arī pret inficēšanos ar pērtiķu bakām. Tiesa, Latvijā vakcināciju pret bakām pārtrauca ap 1980. gadiem, piebilda epidemiologs. Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai būtu jāatgriežas pie šīs vakcinācijas, Perevoščikovs sacīja, ka viņa ieskatā, plaša populācijas vakcinācija pret šo vīrusu nebūs nepieciešama, varbūt kādos atsevišķos gadījumos. Tāpat viņš uzsvēra, ka no pašlaik zināmajiem inficēšanās gadījumiem, saslimušajiem slimības gaita ir viegla un nav nepieciešama stacionēšana.

Kā preses konferencē norādīja Zāļu valsts aģentūras pārstāve Ineta Popēna, specifiski pret pērtiķu bakām nav pieejama vakcīna ne Latvijā, ne citās Eiropas valstīs, tomēr, tā kā šo vīrusu izraisa bakām radniecīgs vīruss, varētu tikt izmantota šī vakcīna. "Tiek domāts, kā nepieciešamības gadījumā vakcīnu iedzīvotājiem nodrošināt," viņa uzsvēra.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Eiropas Savienības Agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) datiem, dažādās valstīs ir reģistrēti pērtiķu baku gadījumi.

Pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. Pērtiķu baku gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem, norāda SPKC.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!