Video: Ko valdība izlēma par turpmākajiem Covid-19 ierobežojumiem  (157)

Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Ministru kabinets konceptuāli vienojies par papildu ierobežojumu ieviešanas A rīcības scenāriju, izvēloties vieglāko no diviem ekspertu piedāvātajiem rīcības variantiem. Darbu pie detalizētiem lēmumiem valdība turpinās ceturtdien pēc tam, kad trešdien tie tiks apspriesti arī ar sociālajiem partneriem.

Tomēr protokollēmumā arī noteikts, ka jāizstrādā kritēriji, lai valdība vajadzības gadījumā varētu lemt par D scenārija rīcības variantu, ja situācija ar saslimstību pasliktinās.

Valdības konceptuālais lēmums nozīmē, ka no 15. marta uz trim nedēļām varētu tikt ieviesti zināmi papildu ierobežojumi. Līdz ceturtdienai tiks precizētas detaļas, tajā skaitā arī izvērtēt ierosinājumu rīkot mācības ārtelpās.

Savukārt nedēļas laikā Starpinstitūcju koordinācijas grupai būtu jāizstrādā stratēģija, ko darīt un atvieglot, ja triju nedēļu laikā situācija būtiski uzlabosies.

Par to, ka nepieciešams pieņemt lēmumu par iespējamām izmaiņām esošajos Covid-19 ierobežojumos, Ministru kabinets vienojās pagājušā nedēļā, secinot, ka saslimstības līkne Latvijā samazinās lēni un vienlaikus arvien straujāk izplatās vīrusa līpīgākais paveids.

Ministru kabineta sēdē otrdien, iepazīstinot valdības locekļus ar piedāvātajiem variantiem, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis sacīja, ka Starpinstitūciju koordinācijas grupa šobrīd piedāvā īstenot A scenārija rīcību triju nedēļu garumā, bet, ja neizdodas situāciju stabilizēt, tad jāķeras pie scenārija D rīcības varianta, kas nozīmē būtiskus pārvietošanās un citus ierobežojumus jeb pilnu "lokdaunu". Scenārija A gadījumā pie jau esošajiem ierobežojumiem klāt nāktu vairāki jauni, bet tas nebūtu pilnīgs "lokdauns".

Pie scenārija A tiek ieteikts rīcības variants, ka ražojošās nozares turpina darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos – Covid-19 droši nozaru protokoli, piemēram, darbs maiņās, pēc iespējas biroji strādā attālināti un citi pasākumi. Šajā variantā vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu, tāpēc nepieciešams izstrādāt Covid drošas darbības protokolu katrā nozarē, nepieciešams stingrs ieviešanas kontroles mehānisms, ierobežojumu politikas izmaiņas veicamas pa soļiem.

Ministri lēmumu pieņēma pēc divu stundu diskusijas, kurā pauda savus apsvērumus, kādēļ atbalsta vienu vai otru no piedāvātajiem variantiem. Sēde kopumā ievilkās līdz vēlai vakara stundai, jo tā sākās tikai vienos dienā, lai rīta pusē dotu iespēju vēl pirms sēdes ministriem rūpīgi iepazīties ar ekspertu piedāvājumu.

Jau ziņots, ka nedēļas laikā kopš valdības uzdevuma došanas tika izstrādāti četri epidemioloģiskās situācijas attīstības scenāriji un ieteikti divi rīcības varianti – priekšlikumi ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, kas balstīti uz scenāriju A, un priekšlikumi maksimāliem piesardzības pasākumiem, balstīti uz scenāriju D.

Epidemioloģiskais scenārijs A ir "nostiprinošais", kas paredz pašreizējo Covid-19 gadījumu skaita dinamiku, ja tiek ieviesti ierobežojumi, kas kompensē vīrusa lipīgākā celma B.1.1.7 jeb Lielbritānijas paveida iedarbību.

Scenārijs D ir "ierobežojošais" un Covid-19 gadījumu skaita dinamika, ja tiks pastiprināts esošo pasākumu iedarbīgums (+30%).

B scenārijā "saglabājas esošie pasākumi" un Covid-19 gadījumu skaita dinamika, pastāvot esošajiem pasākumiem bez izmaiņām.

Scenārijs C ir "riskantais" jeb esošie pasākumi un Covid-19 gadījumu skaita dinamika, ja par 10% mazinās esošo pasākumu iedarbīgums (nogurums, neievērošana, atvieglojumi).

Ministru kabinets uzklausīja informāciju par vakcinācijas drošību. Sākotnējie izvērtēšanas rezultāti neliecina par vēlās alerģiskās reakcijas un nāves iespējamu saistību ar vakcināciju pret Covid-19 sociālās aprūpes centrā "Selga", otrdien valdības sēdē sacīja Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens.

Lielbritānijas Covid-19 paveids Latvijā konstatēts aptuveni 20% no pārbaudītajiem paraugiem, otrdien, 9. martā, valdības sēdē atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Uzklausot Vakcinācijas projekta biroja ziņojumu par plānoto vakcinācijas stratēģiju liela mēroga vakcinācijas centros un provizorisko vakcīnu pieejamību, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda bažas, ka to plānotajā apjomā izdosies īstenot jau aprīlī, dodot Veselības ministrijai (VM) uzdevumu turpmāk katrā MK sēdē atskaitīties par masu vakcinācijas procesa plānošanas progresu.

Valdības sēdē izzskatīts ziņojums par rīcības plāna Covid-19 izplatības ierobežošanai izpildesgaitu ilgstošas sociālās aprūpes centros, portālu "Delfi" informēja Labklājības ministrijā.

Turpinās sāktā vakcinācija ilgstošas sociālās aprūpes centros (SAC). Februāra vidū 144 SAC tika vakcinēti 4677 klienti un 2227 darbinieki, kas ir attiecīgi 53% un 80% no to cilvēku skaita, kuri izteica vēlmi vakcinēties. Daļa klientu un darbinieku pagaidām netiek vakcinēti, jo nesen izslimojuši Covid-19 un ieguvuši imunitāti uz apmēram 90 dienām.

Labklājības ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Vakcinācijas projekta biroju regulāri informē un sniedz konsultatīvo palīdzību SAC un pašvaldību pārstāvjiem par vakcinācijas nozīmīgumu un procesu, kā arī nepieciešamo atbalstu veiksmīgas Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai. Īpašu uzmanība tiek veltīta tām ilgstošas SAC, kuros ir novērojama zema klientu un darbinieku vēlme vakcinēties.

Šādi fakti minēti informatīvajā ziņojumā par Rīcības plāna Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās izpildes gaitu, ko otrdien, 9. martā, izskatīja un pieņēma zināšanai valdības sēdē. Ziņojumā iekļauta informācija par Rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildi laika periodā no 2021. gada 6. līdz 26. februārim.

Ziņojumā norādīts, ka ir noslēgts līgums ar par 103 tūkstošu Covid-19 antigēna eksprestestu (antigēna (Ag) noteikšanas testi) iegādi SAC darbinieku testēšanai. Ir pieņemts lēmums par uzvarētāju pulsa oksimetru iepirkumā, līgumu ar to plānots noslēgt tuvākajās dienās. Pulsa oksimetru piegāde atbilstoši iepirkuma nolikumam būs 10 darba dienas no līguma noslēgšanas.

Tiek kompensēti izdevumi SAC, lai nodrošinātu piemaksu personālam, ja klientiem ir konstatēta Covid-19 infekcija. Janvārī piemaksu saņēma 1 646 darbinieki (51 SAC) 38 pašvaldībās. Operatīvās vadības grupā nav atbalstīts LM priekšlikums par piemaksu kompensēšanu līdz 100% apmērā no mēnešalgas paaugstināta riska apstākļos aprūpē iesaistītajam SAC personālam.

Ziņojumā uzsvērts, ka situācija SAC, tāpat kā kopējā situācija ar Covid-19 pārējā sabiedrībā, ir mainīga. Lai tā uzlabotos, ir nepieciešams skaidrot, izglītot un motivēt institūcijas darbiniekus un klientus vakcinācijai, kā arī nodrošināt noteikto piesardzības un drošības pasākumu nodrošināšanu, kā arī Rīcības plānā noteikto pasākumu ieviešanu. Tāpēc tiek organizētas regulāras tikšanās un semināri ar SAC pārstāvjiem par aktuāliem un praktiskiem jautājumiem Covid-19 ierobežošanas pasākumu nodrošināšanā, vadlīniju un rekomendāciju praktiskā ieviešanā.

Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rosinātos grozījumus, kas atceļ aizliegumu starptautiskajiem pasažieru gaisa pārvadājumiem caur lidostām uz/no trešajām valstīm.

SM skaidro, ka grozījumi nepieciešami, jo citas valstis (tostarp Igaunija un Lietuva) atļauj pasažieru pārvadājumu veikšanu uz/no trešajām valstīm un praksē vērojama situācija, ka pasažieri šādus braucienus veic, izmantojot tranzīta iespējas caur kaimiņvalstīm vai pa sauszemi. Atļaujot kontrolētus pasažieru pārvadājumus būtiskajiem ceļotājiem ar tiešajiem lidojumiem, tiks uzlabota ceļotāju plūsmas izsekošana un kontrole epidemioloģiskās drošības nolūkos.

Noteikumu projekts stāsies spēkā 17.martā, lai nodrošinātu laicīgu pārvadātāju un personu informēšanu par jaunajām prasībām.

Ministru kabinets atbalstīja lēmumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Valsts kancelejai finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro, lai nodrošinātu Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo integrētās komunikācijas kampaņu īstenošanu 2021. gadā.

Valdība lēmusi, ka, lai nodrošinātu Covid-19 infekcijas izplatību līdz kontrolējamam līmenim, informēšanas kampaņām "Gribu vasaru!" un "Epidemioloģiskās drošības veicināšana darba vietās" izstrādei un īstenošanai nepieciešama steidzama realizācija. Minēto informēšanas kampaņu veikšanai nepieciešamajiem iepirkumiem tiks piemērota sarunu procedūra un iepirkumu maksimālā summa minēto divu iepirkumu veikšanai nepārsniedz attiecīgi 70 000 eiro un 50 000 eiro.

Izsverot iespējamos papildus komunikācijas iniciatīvu virzienus un to potenciālo efektu uz sasniedzamo rezultātu, kā prioritārie integrēto kampaņu realizēšanai 2021. gadā tiek izvirzīti divi specifiski komunikācijas virzieni – iedzīvotāju rīcība un iedzīvotāju emocionālais un sociālekonomiskais stāvoklis, izriet no valdības uzdevumā Valsts kancelejas izstrādātā informatīvā ziņojuma par Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo integrētās komunikācijas kampaņu īstenošanu.

Pie īstenojamām iniciatīvām iedzīvotāju rīcības ietekmēšanai minētas valsts mēroga kampaņa "Gribu Vasaru!", kampaņa epidemioloģiskās drošības veicināšanai darba vietās (ar integrētu attālinātā darba veicināšanas mērķi), sociālā dizaina elementu ieviešanas veicināšanas kampaņa, ar privāto socializēšanos saistīto risku mazināšanas kampaņa, komunikācijas aktivitātes, kas specifiski mērķētas uz pierobežās un citos reģionos ar augstu saslimstību dzīvojošajiem iedzīvotājiem, komunikācijas aktivitātes, kas specifiski mērķētas uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

"Gribu vasaru!" kampaņas īstenošanas iepirkumiem – radošais darbs koncepta pielāgošanai visās nepieciešamajās vidēs, sabiedrisko attiecību (partneru un viedokļu līderu iesaiste, mediju iepirkumi) – 2021. gadā nepieciešami 70 000 eiro. Kampaņai epidemioloģiskās drošības veicināšanai darba vietās 50 000 eiro, sociālā dizaina elementu izstrādes un ieviešanas veicināšanas kampaņai 50 000 eiro, ar socializēšanos saistīto risku mazināšanas komunikācijas aktivitātēm 20 000 eiro, mazākumtautību iedzīvotāju informēšanas aktivitātēm 50 000 eiro, mediju un sabiedrisko attiecību ilgtermiņa iepirkumam (visām prioritārajām tēmām un ar Covid-19 saistītās komunikācijas vajadzībām) 40 000 eiro, reklāmas aģentūras ilgtermiņa atbalstam 40 000 eiro.

Pie īstenojamām iniciatīvām iedzīvotāju emocionālā un sociālekonomiskā stāvokļa uzlabošanai minētas veselīgu dzīvesveidu veicinošas komunikācijas kampaņas/aktivitātes, emocionālo veselību veicinošas kampaņas/aktivitātes, esošo ekonomiskā atbalsta instrumentu skaidrošana un popularizēšana, izplatot materiālus medijiem un izmantojot pašu un pirktos kanālus.

Aktīvu un veselīgu dzīvesveidu veicinošas komunikācijas kampaņas un aktivitātes izmaksās 30 000 eiro, iedzīvotāju emocionālo veselību veicinošas komunikācijas kampaņas un aktivitātes 30 000 eiro.

Epidemioloģisko prasību izpilde sabiedriskajos transportlīdzekļos tiek nodrošināta, un pilsētas sabiedriskajā transportā Rīgā tās nav iespējams nodrošināt vien atsevišķos posmos, taču papildu reisu norīkošana ir ierobežota ar pieejamo ritošo sastāvu un finanšu apsvērumiem, teikts Satiksmes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas tika prezentēts otrdienas Ministru kabineta sēdē.

Pēc Autotransporta direkcijas apkopotās informācijas, saistībā ar valstī noteiktajiem ierobežojumiem un attālināto mācību un darba procesiem, 2020. gadā sabiedriskajā transportā valstī veikti 152,43 miljoni braucienu (to starpā – 119,47 miljoni republikas pilsētās un 32,96 miljoni braucieni reģionālās nozīmes pārvadājumos), kas ir par 36,19% mazāk nekā 2019. gadā. Reģionālajos maršrutos visvairāk sarucis par maksu pārvadāto pasažieru skaits.

Reģionālajos pārvadājumos, izvērtējot pasažieru pieprasījumu, 2020. gada pavasarī uz laiku atcelti aptuveni 1900 autobusu reisu un 16 vilciena reisi, kā arī atsevišķos reisos samazināts vagonu skaits. Salīdzinoši 2020. gada rudenī un 2021. gada sākumā īslaicīgi atcelti aptuveni 800 autobusu reisu, kas ir aptuveni 11% no kopējā reisu skaita gadā un nav atcelts neviens vilciena reiss.

Nepieciešamo reisu skaita izvērtēšanu Autotransporta direkcija veic, ievērojot tādus kritērijus kā pasažieru plūsma, prioritātes, alternatīvas, potenciālos riskus un citus, skaidro SM.

Atsevišķu prasību, kā, piemēram, 50% no sabiedriskā transporta ietilpības kontrole tiek nodrošināta, taču to iespējams pastiprināt, iesaistot Valsts policiju un attiecīgās pašvaldības policiju, uzsver SM.

Ziņojot par situāciju Rīgā, "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa atzina, ka patlaban Rīgas sabiedriskais transports patlaban galīgi nav pārpildīts, dažreiz pat ir ļoti tukšs, tādēļ bieži vien tiek balansēts uz robežas, kā nodrošināt transportu un tehniskos resursus. Tāpat, viņa uzsvēra, ka vadītāju ir tik, cik ir un viņiem jānodrošina pakalpojums tādos apstākļos, kādi tie ir.

"Rīgas satiksme" regulāri seko līdzi informācijai un nodrošina papildus transportu maršrutos, par kuriem saņem informāciju, ka tajos tiek pārsniegts atļautais piepildījums. Tā, piemēram, sākot no pirmdienas plānots palielināt transporta reisu skaitu par 5% jeb 230, taču drīz tuvosimies savai tehniskajai kapacitātei, uzsvēra Innusa.